Labdien! Vēlos saņemt izskaidrojumu MK un RD noteikumiem par suņu vešanu bez pavadas. Var redzēt, ka šie jautājumi ir tikuši uzdoti jau iepriekš, taču kopš tiem laikiem MK un RD likumi ir mainījušies, tikuši pārfrāzēti, zaudējuši spēku, pievienotās saites nestrādā, līdz ar to iepriekšējie skaidrojumi vairs nav aktuāli.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 13. punkts: “Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.”

Daugavpils pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 6 “Saistošie noteikumi par sabiedrisko kārtību” 2.1. punkts: “Zaļā zona – pašvaldības apstādījumi, visas ar augiem apaugušas platības ārpus meža zemes, kurās neiegūst produkciju (pārtiku, koksni, ziedus u. c.) realizācijai.”

Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 80 “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” 6. punkts: “Publiskās vietās aizliegts laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00 vest pastaigā suni bez pavadas publiskajos apstādījumos, izņemot speciāli šim nolūkam ierīkotas un norobežotas teritorijas.”

Izmantojot Rīgas teritorijas plānojumu, iepazinos, kuras vietas Rīgā ir apstādījumi. Tādējādi sekoju noteikumiem, izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts, – publiskos apstādījumos.

Rīgas iekškvartālu teritorijas aizsardzības noteikumi ir zaudējuši spēku. RD likumos nav izskaidrots, kas ir zaļā zona, publiskie apstādījumi.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta valdījumā ir šādi skvēri, parki un dārzi: Vērmanes dārzs, Esplanāde, Kanālmalas apstādījumi, Kronvalda parks, Viesturdārzs, Ziedoņdārzs, Grīziņkalns, Maskavas dārzs, Klusais dārzs, Miera dārzs, Māras dīķa apstādījumi, Arkādijas parks, Uzvaras parks, Dzegužkalns, Kobes dārzs, Nordeķu parks, Jaunatnes dārzs, Pils laukums, Akadēmijas laukums, A.Deglava ielas skvērs, Baumaņa skvērs, Vašingtona laukums, Mārupītes parks, Aldara parks, Vecpilsēta skvērs, Sudrabkalniņa skvērs, Zaļā birzs, Pilsoņu-Ventspils ielas skvērs, Alberta laukums, Pļavnieku parks, Ēbelmuižas parks, Sarkandaugavas parks, Vecumnieku ielas skvērs, Erevānas dārzs, Kudojara parks, Šampētera parks, K. Barona ielas skvērs, Lucavsala, AB dambis, Ķengaraga promenāde, Juglas promenāde.

Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju, vedu savu suni Rīgā, neiekoptā teritorijā (teritorijā aug nezāles, kuras laiku pa laikam tiek nopļautas), bez pavadas, taču saņēmu sodu, jo, kā policijas pārstāvis minēja, tad “suni bez pavadas var vest mežā”, un suni bez siksnas var vest, citējot policijas pārstāvi, “kaut kur, kur ir krūmi no 23.00 līdz 7.00”. Suns atradās kontrolētā attālumā, nevienam nebija pretenziju.

Šobrīd vairs nesaprotu, kādēļ to var darīt mežā jebkurā diennakts laikā, pat ja Rīgas teritorijas plānojumā lielākā daļa Rīgas mežu teritorijas ir klasificēta kā apstādījumi. Mežs arī atbilst definīcijai, kas ir “apstādījums”, kā arī definīcijai, kas ir “publiska vieta”.

Publiska vieta – jebkura vieta, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kura nav attiecīgās vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi, pasākuma organizēšanu vai saskaņā ar uzņēmuma līgumu.

Apstādījumi (ne publiskie apstādījumi) – visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, t. i., parki, dārzi, košumdārzi, skvēri, bulvāri, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumi u. c., kā arī šim nolūkam paredzētas platības. Apstādījumos var būt koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni, ceļi, ūdenstilpes, takas un laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm, kā arī celtnes apstādījumu apkopei u. c. elementi.

Kādēļ saņēmu sodu, vedot suni bez pavadas aizaugušā, nekoptā teritorijā, kas ir zaļā zona, ja tā nekvalificējas kā apstādījumi? Vai tādēļ, ka tā ir publiska vieta? Kāpēc suni var vest bez pavadas mežā, bet ne zaļajā zonā, kas pēc plānojuma un pieejamās definīcijas nav (publisks) apstādījums? Ievērojot definīcijā norādīto, arī mežs ir publiska vieta.

RD noteikumos ir pieminētas divas vietas, arī pats teikums ir nesaprotams: publiskās vietās, publiskos apstādījumos. Kur tad beigu beigās to drīkst, kur nedrīkst darīt? Ja tomēr publiskā vietā, tad teorētiski Rīgā nekur nevar vest suni bez pavadas dienas laikā (jo mežs nav speciāli šim nolūkam ierīkota un norobežota teritorija). Ja tomēr publiskos apstādījumos, tad šī aizaugusī teritorija, salīdzinot kadastra nr. pēc teritoriālā plānojuma un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta valdījumā esošajiem publiskajiem apstādījumiem, nav publisks apstādījums. Papildus labprāt iepazītos ar “speciāli šim nolūkam ierīkotas un norobežotas teritorijas” sarakstu.

Jau iepriekš pateicos par sniegto atbildi!