Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, kuru apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku dibināta biedrība. Pakalpojumu sniedzējs, kurš apkalpo mājai ūdens piegādi un kanalizāciju, neslēdz ar biedrību līgumu, pamatojoties uz to, ka mājā nav uzstādīts ūdens skaitītājs pie ūdens pievada. Pilnīgi visos dzīvokļos ir ūdens skaitītāji. Lūdzu izskaidrojiet, vai pakalpojumu sniedzējs likumīgi rīkojas, uzspiežot mums ierīkot kopējo ūdens skaitītāju pie ūdens pievada? Kādi likumi to reglamentē? Vai tomēr viņi rīkojas nelikumīgi un viņiem būtu jāslēdz ar biedrību līgums?
Un vēl viens fakts šajā sakarā. Šis pakalpojuma slēdzējs no š.g.1.janvāra tiem iedzīvotājiem, kuri par pakalpojumiem norēķinās bez apsaimniekotāja starpniecības (šajā gadījumā visi mūsu mājas iedzīvotāji, jo pakalpojuma sniedzējs neslēdz līgumu ar biedrību), katru mēnesi rēķinā par pakalpojumu tiks iekļauta 3eiro summa par kaut kāda konta apkalpošanu. Vai šāda maksa ir likumīga un uz kāda likuma pamata šo summu pakalpojuma sniedzējs pieprasa? Katru mēnesi šāda summa ir nesamērīga, un konta apkalpošana (cik saprotu, viņu datu sistēmā, nevis bankas konta apkalpošana, jo visi rēķini tiek maksāti uz vienu bankas kontu) nevarētu būt tik dārga. Šādi pakalpojuma sniedzējs šo summu var izdomāt visādu, ja nav likumu, kas to reglamentē. Lūdzu sniedziet skaidrojumu, uz kādām likuma normām pakalpojuma sniedzējs varētu piemērot šo maksu par konta apkalpošanu? Iepriekš pateicos.
Ūdens un siltuma pakalpojuma piegādei ir vienots princips – pakalpojuma sniedzējs to centralizēti piegādā līdz īpašuma robežai (dzīvojamai mājai) un pēc skaitītāja, kas uzstādīts pie pievada (to parasti uzstāda un tehniski apkalpo pakalpojuma sniedzējs), uzskaita piegādātā ūdens vai siltuma apjomu.
Tālāk ūdens nonāk dzīvojamās mājas ūdens apgādes sistēmā, kas jau ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma elements. Individuālie skaitītāji katrā dzīvoklī uzskaita tā iemītnieku patērēto ūdens daudzumu, un šo skaitītāju rādījumu summa dažādu iemeslu dēļ parasti nesakrīt ar pievada skaitītāja datiem, kas uzrāda lielāku piegādātā ūdens tilpumu.
Iemesli var būt dažādi: atšķirīgas sistēmas vai neprecīzi skaitītāji, kā arī ūdens zudumi iekšējās sistēmas avāriju dēļ.
Pievienotajos rakstos „Mainīsies uzskaites un aprēķinu kārtība par mājā saņemtajiem pakalpojumiem” ir izskaidrots Ministru kabineta noteikumos Nr.1013 noteiktais regulējums, kā veicami pārrēķini, ja veidojas starpība starp kopējā ūdens skaitītāja un dzīvokļu skaitītāju rādījumiem. Šis normatīvais akts gan attiecināms uz mājām, kuras dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši valdījumā, taču var kalpot par paraugu iespējamai rīcībai.
Iepriekš minētais izskaidro, kādēļ pakalpojumu sniedzējs neslēdz līgumu ar biedrību, ja nav kopējā skaitītāja. Šo skaitītāju paredz, piemēram, Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.39 „Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi”.
Tādējādi Jūsu mājas iedzīvotāji par pakalpojumu maksā tiešo norēķinu kārtībā, kas ir Ekonomikas ministrijas iecerēts nākotnes variants un iekļauts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumos, kas stājās spēkā šā gada 15.janvārī.
Tas, ka pakalpojuma sniedzējs prasa lielāku maksu par tiešo norēķinu apkalpošanu, ir saprotams, jo strādāt ar daudziem klientiem ir darbietilpīgāk nekā piesūtīt rēķinu par viena skaitītāja rādījumiem vienam klientam (iedzīvotāju pilnvarotam pārvaldniekam). Rēķini tiek maksāti vienā bankas kontā, taču pakalpojuma sniedzējam ir jāizveido un jāuztur datubāze par šādiem individuālajiem norēķiniem. Tā kā pakalpojumu sniedzējs ir komersants, tam ir tiesības noteikt arī maksu par kontu apkalpošanu. Protams, 3 eiro ir gana liela summa, taču varat doties pie pakalpojuma sniedzēja un uzzināt tās pamatojumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
