Noteikumi un grozījumi tajos ir obligāti saistoši tikai gadījumos, kad dzīvojamās mājas nav nodotas dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā.
FOTO: Lauris Nagliņš/ LETA
Grozījumi paredz:
Galvenie grozījumi ir veikti Ministru kabineta (MK) 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" un MK 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.999 "Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu".
Šie noteikumi un attiecīgi arī grozījumi neattiecas uz visiem īrniekiem, dzīvokļu īpašniekiem. Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Auders informē, ka noteikumi un grozījumi pamatā ir attiecināmi uz namu pārvalžu mājām, jo tajās mājās, kur dzīvokļu īpašnieki ir paši lēmuši par norēķinu kārtību, darbojas viņu pašu noteiktā sistēma.
Vēl sīkāks skaidrojums ir pieejams noteikumu projekta anotācijā. Tajā norādīts, ka projekta tiesiskais regulējums attiecas uz dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamās mājas pārvaldniekiem tādās dzīvojamās mājās, kurās dzīvokļu īpašnieki ar nodošanas - pieņemšanas aktu nav pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības vai nav savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība.
Grozījumi noteikumos stājas spēkā šā gada 1.oktobrī.
Kādēļ nepieciešami grozījumi
Problēmu, kādēļ bija nepieciešams veikt grozījumus, raksturo M.Auders: "Pēc ūdens skaitītājiem rodas starpība. Viens no tās rašanās iemesliem ir dažāda veida skaitītāji, kurus katrs dzīvokļa īpašnieks uzstādījis pats. Līdz ar to ūdens skaitītāju dažādība vienā mājā var būt ļoti liela, turklāt ir dzīvokļi, kuros skaitītāju vispār nav. Lai risinātu problēmu, turpmāk par šo jautājumu lemj visi dzīvokļu īpašnieki. Situācijā, ja pakalpojums tiek saņemts vienots un tiek sadalīts pa māju, nevar būt tā, ka to uzskaita ar tādiem mērīšanas līdzekļiem, kurus iegādājas paši dzīvokļu īpašnieki."
Viņš skaidro, ka ar grozījumiem Ekonomikas ministrija ir precizējusi norēķinu kārtību par atsevišķiem pakalpojumiem. "Proti, kādā veidā tiek sadalīts maksājums mājas iekšienē. Esam noteikuši jaunus pārvaldnieka pienākumus attiecībā uz informēšanu par to, cik konkrēts dzīvoklis tērē siltumenerģiju, cik apkurei un cik karstā ūdens uzsildīšanai," stāsta M.Auders.
"Šie noteikumi un grozījumi pamatā ir attiecināmi uz namu pārvalžu mājām."
Grozījumi ir izdarīti vienlaicīgi divos MK noteikumos. Grozījumi kārtībā par norēķināšanos par pakalpojumiem izdarīti, paredzot identisku kārtību gan dzīvokļu īpašniekam, gan dzīvojamās telpas īrniekiem un izīrētājiem. Tādējādi tiks nodrošināts, ka īrniekiem privatizētos un neprivatizētos dzīvokļos maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, tiks aprēķināta vienādi, izņemot gadījumus, ja izīrētājs un īrnieks vienosies par citu kārtību.
Ūdens skaitītājam jāatbilst prasībām
Ūdens skaitītājiem ir jāatbilst noteiktām prasībām. Grozījumi MK 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" 14.punktā paredz, ka ūdens patēriņu ir jāuzskaita, izmantojot skaitītājus, kas atbilst šādām prasībām:
Situācijā, kad persona dzīvokli īrē, par ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu ir atbildīgs izīrētājs, to paredz grozījumi MK noteikumu Nr.999 11.punktā.
Savukārt grozījumi šo pašu noteikumu 15.punktā noteic, ka skaitītāja periodiskā verificēšana ir jānodrošina:
Ūdens skaitītāja rādījums un starpība
Grozījumi MK noteikumu Nr.1013 19.punktā paredz: ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam. Tas nozīmē, ja mājā ir 20 dzīvokļi, ūdens patēriņa starpību izdalīs uz šiem 20 dzīvokļiem vienādās daļās.
Taču grozījumi paredz jaunu kārtību, kādā gadījumā ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):
Tas nozīmē, ka turpmāk ūdens patēriņa starpību sadalīs (ar atrunu, ja dzīvojamā mājā tādi ir) starp dzīvokļu īpašniekiem, kuri atbilst kādam no iepriekš minētajiem četriem punktiem. Ja neviens no dzīvokļu īpašniekiem dzīvojamā mājā neatbilst šiem iepriekš minētajiem četriem punktiem, tādā gadījumā ūdens patēriņa starpību segs visi mājas dzīvokļu īpašnieki.
"Dzīvokļu īpašniekiem līdz 2014.gada 30.jūnijam ir jāpieņem lēmums, vai dzīvojamā mājā ir veicama vienota atsevišķajos īpašumos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņa."
Situācijā, ja persona dzīvokli īrē un veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvojamās mājas telpās un telpu grupās (dzīvokļos, mākslinieka darbnīcās un neapdzīvojamās telpās) ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Grozījumi MK noteikumu Nr.999 14.punktā paredz, ka īrnieks ūdens patēriņa starpību sedz šādā kārtībā:
Gadījumā ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20%, un ir saņemts attiecīgs dzīvokļa īpašnieka iesniegums, pārvaldnieks divu mēnešu (iepriekšējo sešu mēnešu laikā) laikā noskaidro ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtē iespēju tos īstenot, to paredz grozījumi MK noteikumu Nr.1013 30.punktā.
Ūdens skaitītāju nomaiņa visā mājā
Ar grozījumiem MK noteikumos Nr.1013 noteikumi ir papildināti ar jaunu 33.1punktu. Tajā noteikts, ka dzīvokļu īpašniekiem līdz 2014.gada 30.jūnijam ir jāpieņem lēmums, vai dzīvojamā mājā ir veicama vienota atsevišķajos īpašumos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņa vai uzstādīšana (ja tie nav bijuši uzstādīti), kā arī jāvienojas par ūdens skaitītāju nomaiņas vai uzstādīšanas kārtību.
Izlemjot veikt ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu, ir jāievēro šādi nosacījumi:
Grozījumi vēl paredz, ka pārvaldniekam līdz 2013.gada 31.oktobrim ir jāinformē dzīvokļu īpašnieki par termiņu, līdz kuram dzīvokļu īpašniekiem ir jāpieņem lēmums.
Ja dzīvokļu īpašnieki nepieņem lēmumu līdz 2014.gada 30.jūnijam, par ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu var lemt pārvaldnieks, ievērojot iepriekš minētos nosacījumus, kas ir jāveic ūdens skaitītāju nomaiņai vai uzstādīšanai. Ja pārvaldnieks ir pieņēmis šo lēmumu, tādā gadījumā viņam dzīvokļu īpašniekus par šo lēmumu ir jāinformē vienlaikus ar paziņojumu par aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendāra gadam. Situācijā, ja pārvaldnieks ir pieņēmis šo lēmumu, dzīvokļu īpašnieki, nav tiesīgi atteikties no ūdens skaitītāju nomaiņas vai uzstādīšanas.
Savukārt situācijā, ja dzīvokļu īpašnieki saka "nē" kopējai ūdens skaitītāju nomaiņai vai uzstādīšanai, spēkā būs viņu pašu noteiktā kārtība. Tikai tad, ja dzīvokļu īpašnieki nebūs lēmuši, tad pārvaldniekam būs tiesības lemt par ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu, skaidro M.Auders.
Turpmāk vēl.