Lai Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis varētu iegādāties vienu īpašumu Latvijā, arī Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam jābūt piešķirtam līdz Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likuma spēkā stāšanās dienai. 

Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likuma 4. pants paredz, ka šā likuma 2. pantā noteiktais aizliegums nav attiecināms uz gadījumiem, kad Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsonis nekustamo īpašumu vai tā daļu iegūst: 

• pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ar ko izšķirts strīds par nekustamā īpašuma piederību; 
• mantošanas ceļā, ja īpašumu manto laulātais vai radinieki līdz ceturtajai pakāpei (ieskaitot); 
• piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas darījuma rezultātā, pievienojot savam dzīvokļa īpašumam atbilstošu funkcionāli nepieciešamā zemesgabala domājamo daļu; 
• tāda darījuma rezultātā, kas veikts, lai izpildītu Latvijas Republikas starptautiskās saistības; 
• kā vienīgo dzīvošanai paredzēto nekustamo īpašumu, ja tam Latvijā ir piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss vai ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas izdota līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. 

Proti, kā skaidrots Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likuma anotācijā, likums neattiecas uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai (t. i., līdz 2025. gada 3. jūlijam) Latvijā ieguvuši Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.⁵ vai 67. punktu.