"Pēc meža īpašnieku biedrības lūguma vēlamies papildināt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību definīciju, tajā iekļaujot arī meža īpašnieku kooperatīvās sabiedrības," stāsta Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākā referente Gita Jansone. "Tā kā Līgumā par Eiropas Savienības darbību (2010/C83/01) par lauksaimniecības produktu tiek uzskatīti arī veģetējoši koki, tātad īpašnieki, kas audzē mežu un iegūst koksnes produkciju, ir pielīdzināmi pārējiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Meža īpašnieki uzskata, ka apvienošanās ļautu mežu apsaimniekot efektīvāk un iegūt kvalitatīvāku koksni."
Vai visas ministrijas atbalstīs meža īpašniekus
ZM speciālisti vērtē, ka meža īpašnieku vēlme - atbilstoši lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību kritērijiem - pašiem savu produkciju virzīt tirgū, veidojot pakalpojumu klāstu, ir atbalstāma.
Atzīta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība meža īpašniekiem nodrošinās šādus mežsaimniecības pakalpojumus: mežsaimniecības inventarizāciju, konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu par meža apsaimniekošanu, meža apsaimniekošanas plānu izstrādi, koksnes novērtēšanu, meža kaitēkļu apkarošanu, augošu koku gāšanu, apaļkoku pārvadāšanu mežā, meža produkcijas vākšanu. Turklāt meža īpašnieku apvienošanās arī kādu citu īpašnieku, iespējams, atturēs no vēlmes grūtā brīdī pārdot sev piederošo īpašumu ārvalstniekiem.
Taču likumprojekts vēl tikai sāk starpministriju saskaņošanas procesu, un, iespējams, citu ministriju speciālistiem būs atšķirīgs skatījums uz ZM atbalstīto meža īpašnieku izteikto ierosinājumu. Atzītie kooperatīvi kā īpaša statusa sabiedrība bauda vairākas privilēģijas, tostarp nodokļu atlaides, tādēļ likumprojektam gaidāma īpaša vētīšana arī no valsts budžeta viedokļa. Patlaban vēl meža īpašnieki nav izveidojuši nevienu atzītu kooperatīvo sabiedrību, bet viena ir reģistrēšanas stadijā.
Lai vienkāršotu lielo kooperatīvo sabiedrību darbību
Divi grozījumi saistīti ar lielajām atzītajām kooperatīvajām sabiedrībām.
Kooperatīvajās sabiedrībās ir noteikts: ja kāds potenciālais biedrs ir izteicis vēlēšanos (iesniedzis rakstisku iesniegumu) kļūt par sabiedrības biedru, tad sabiedrības biedriem šis jautājums kopsapulcē ir jāizskata un lēmums pretendentam jāpaziņo viena mēneša laikā kopš iesnieguma saņemšanas. "Lielajās sabiedrībās sasaukt biedru kopsapulci viena mēneša laikā ir ļoti problemātiski," atzīst G.Jansone. "Ar grozījumiem likumā šo procesu vēlamies padarīt vieglāku, nosakot, ka kooperatīvajām sabiedrībām lēmums par jaunā biedra uzņemšanu jāpieņem nākamajā tuvākajā biedru kopsapulcē."
"Meža īpašnieku apvienošanās arī kādu citu īpašnieku, iespējams, atturēs no vēlmes grūtā brīdī pārdot sev piederošo īpašumu ārvalstniekiem."
Otrs ierosinājums ir vēlme kooperatīvo sabiedrību padomēm piešķirt lielākas pilnvaras. Kooperatīvo sabiedrību padomes, kas nav algotas, kā padomdevējas darbojas kopsapulču starplaikā. Būtu vērtīgi padomēm noteikt ne vien konsultatīvas funkcijas, bet arī tiesības pieņem lēmumus, piemēram, par algām, tiesības noteikt uzdevumus revīzijas komisijai, lemt par to locekļu ievēlēšanu vai atsaukšanu u.tml.
"Tas atvieglotu un uzlabotu kooperatīvu darbību," skaidro vecākā referente. "Lai ilgtermiņā varētu nodrošināt mērķtiecīgu kooperatīvās sabiedrības darbību un objektīvu lēmumu pieņemšanu, it īpaši kooperatīvajās sabiedrībās, kurās ir 100 un vairāk biedru un kuru biedru sastāvs un skaits mainās, ir jāprecizē padomes tiesības, vienlaikus nosakot, ka tad, ja nav izveidota padome, likumprojektā minētos uzdevumus pilda biedru kopsapulce. Katras kooperatīvās sabiedrības statūtos var noteikt, vai ir nepieciešamība izveidot padomi. Šis grozījums galvenokārt skars tikai lielās kooperatīvās sabiedrības, kuru biedru kopskaits ir virs 100 dalībniekiem."
Biedru kartes – pēc pieprasījuma
Vēl ir vēlēšanās likumā iestrādāt normu, kas noteic, kādā ceļā sabiedrības biedri var saņemt informāciju par citu kooperatīvās sabiedrības biedru darbību. Šī kārtība būtu nosakāma kooperatīvo sabiedrību statūtos. "Patlaban likumā ir pateikts vispārīgi, ka informācijai par biedriem ir jābūt pieejamai," stāsta G.Jansone. "Bet, ja būs noteikta konkrēta kārtība, kādā sniedzama informācijas par šiem jautājumiem, tas uzlabos gan visas sabiedrības darbību, gan tās biedru sadarbību." To, kādā veidā sabiedrības izvēlēsies savus biedrus informēt, ir katras pašas sabiedrības iekšējā reglamenta (statūtu) jautājums.
"Ar grozījumiem likumā tiks precizēts, ka biedra iestāšanās maksu drīkst izmantot tikai ar biedru uzņemšanu saistītajiem tēriņiem."
Radusies nepieciešamība likumā precizēt arī biedru karšu izsniegšanas kārtību. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka biedru kartes katru gadu ir jāizsniedz visiem kooperatīvās sabiedrības dalībniekiem. Bet no kooperatīvajām sabiedrībām ir saņemts ierosinājums šo obligāto normu atvieglināt, nosakot, ka biedru karte izsniedzama sabiedrības biedram pēc tā rakstiska iesnieguma. Biedru karšu gadskārtēju nomaiņu jau pašlaik nosaka Kooperatīvo sabiedrību likums.
Vēl ar grozījumiem tiks precizēts, ka biedra iestāšanās maksu drīkst izmantot tikai ar biedru uzņemšanu saistītajiem tēriņiem. To nedrīkstēs ieskaitīt sabiedrības rezerves kapitālā zaudējumu segšanai, ko pieļauj likuma pašreizējā redakcija.
