SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
23. novembrī, 2011
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses
8
8

Par fiziskās personas augoša meža pārdošanu un nodokļu piemērošanu

Ja persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību par mežizstrādi savā īpašumā un citur, nodokli tā maksā no saimnieciskās darbības ienākuma.

FOTO: Boriss Koļesņikovs

Pēdējā laikā atkal dzirdamas sūdzības no nodokļu maksātājiem par to, ka nevar saprast, kā nodokļu administrācija piemēro likumu normas. Vienlīdz kas vairo neizpratni par to, kāpēc, kā un kad jāmaksā nodokļi budžetā.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta trešās daļas 15.punktu pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids.

Līdz ar to var uzskatīt, ka fiziskās personas īpašumā augoša meža atsavināšana izciršanai (ciršanas tiesību pārdošana) ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Taču ir vēl cits likuma pants, kas nosaka nodokļa ieturēšanu. Proti, likuma 11.pants regulē ienākuma noteikšanu saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to, ja persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību par mežizstrādi savā īpašumā un citur, tad nodokli tā maksā no saimnieciskās darbības ienākuma.

Šajā gadījumā fiziskās personas pienākums ir:

  1. kārtot grāmatvedību un uzrādīt darījumus ar kokmateriāliem saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā;
  2. izrakstīt rēķinus darījumu partneriem;
  3. iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā deklarāciju.

Ievērojot likuma "Par grāmatvedību" 1.pantu, likums attiecas uz komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām, iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk - uzņēmums).

"Viens no „bubuļiem” ir pievienotās vērtības nodoklis."

Fiziskā persona, kas nav reģistrējusi saimniecisko darbību, grāmatvedību nekārto un rēķinus neizraksta. No šādas personas iegādājoties kokmateriālus vai ciršanas tiesības, noslēdz līgumu, saņem ciršanas tiesības kopiju, noformē iepirkuma aktu un palūdz aizpildīt izziņu – apliecinājumu, ka pārdotie kokmateriāli ir personiskais īpašums.

Atbilstoši Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11.panta trešās daļas 14.punktam izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitītas meža atjaunošanas izmaksas 25 procentu apmērā, ja ir noslēgta vienošanās attiecīgi ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju par meža atjaunošanu un meža atjaunošanas izmaksas netiks iekļautas saimnieciskās darbības izdevumos; atbilstoši 14.1) punktam - ar kokmateriālu sagatavošanu un atsavināšanu saistītās izmaksas 50 procentu apmērā no kokmateriālu atsavināšanas ieņēmumiem, ja šīs izmaksas netiek dokumentāri pamatotas.

Ienākumam no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas piemēro 10% likmi, bet saimnieciskajā darbībā – 25% likmi.

Saimnieciskās darbības veicējs, kas var uzrādīt reģistrācijas apliecību, iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā pats, taču par fizisko personu – meža īpašnieku – iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur izmaksātājs izmaksas brīdī un pārskaita to budžetā līdz nākamā mēneša 5.datumam, un nosūta Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu līdz 15.datumam.

Pirms nodokļa ieturēšanas izmaksātājs piemēro meža atjaunošanai attaisnoto izdevumu normu 25 procentu apmērā no līgumā noteiktās summas, ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītiem izdevumiem piemēro izdevumu normu 50 procentu apmērā. 

Pievienotās vērtības nodokli

Viens no "bubuļiem" pēdējā laikā ir pievienotās vērtības nodoklis. Daudzām fiziskajām personām nodokļu administrācija pēc 35 000 latu pārsniegšanas no ciršanas tiesību pārdošanas raksta aicinājumus reģistrēties PVN reģistrā un maksāt budžetā radušos starpību līdz reģistrācijas brīdim. Līdz ar to tajās Latvijas vietās, kurās atrodas daudz mežu, tas ir radījis pamatīgu apjukumu. Bet visu pēc kārtas....

Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 3.panta 5.3daļu fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un nemaksāt nodokli valsts budžetā, ja to veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 35 000 latu. 

Tātad, ja veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 35 000 latu, tad VID ar PVN apliekamo personu reģistrā var nereģistrēties.

Lai secinātu, kas ir ar PVN apliekamie darījumi, jāskatās likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 2.pants. Proti, šā panta otrā daļa nosaka, ka saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi ir 

  1. preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš; 
  2. pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš. 

No tā izriet, ka jānoskaidro, kas ir saimnieciskā darbība un pakalpojumi.

Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 1.panta 3.punktā skaidrots, ka pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde šā panta 2.punkta izpratnē, bet ir 

  1. darbība, ko persona veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, arī pašnodarbināto personu darbība; 
  2. nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošana (nodošana)
  3. saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību; 
  4. lietu noma; 
  5. nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam pēc būvdarbu veikšanas.

No tā izriet, ka ciršanas tiesību pārdošana ir pakalpojumu sniegšana. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.2 panta ceturtajā daļā ir uzskaitīti ar kokmateriāliem saistītie pakalpojumi: 

  1. ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi (tajā skaitā ciršanas tiesību piešķiršana, platību stigošana meža zemē un cirsmu parauglaukuma ierīkošana, augoša koka un apaļkoka uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana); 
  2. kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi (tajā skaitā zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana); 
  3. kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana; 
  4. kokmateriālu ķīmiskās apstrādes pakalpojumi (tajā skaitā kokmateriālu antiseptēšana); 
  5. kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana; 
  6. ar kokmateriālu piegādi saistītie tirgus izpētes (mārketinga) un starpniecības pakalpojumi. 

Saimnieciskā darbība                 

Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 1.panta 6.punktu saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Lai noskaidrotu, kas ir sistemātiskums, fiziskai personai, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, jāievēro likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosacījumi.

"Jānoskaidro arī, kas ir sistemātiskums."

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 1.3 daļā fiziskās personas darbība kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem: 

  1. darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos); 
  2. ieņēmumi no darījuma pārsniedz 10 000 un vairāk latu taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā likuma 9.panta pirmās daļas 19.2 punktam; 
  3. darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību. 

Kā izriet no minētā panta, ja izpildās kāds no šiem trim punktiem, tad darījums uzskatāms par saimniecisko darbību. Tomēr šā panta 1.4daļā ir paredzēts izņēmums. Proti, fiziskās personas ienākuma gūšana no kapitāla un ienākuma gūšana no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas nav kvalificējama par saimniecisko darbību, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. 

Līdz ar to viennozīmīgi likumā ir skaidri nodalīts: ja fiziskā persona neatzīst saimnieciskās darbības izdevumus atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta trešajai daļai un nekārto ieņēmumu izdevumu žurnālu, tad tā nav saimnieciskā darbība. Tādējādi ieņēmumi no augoša meža ciršanas tiesību pārdošanas nav arī ar PVN apliekamais objekts.
Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU