Galvenie deputātu iebildumi
Viens no likuma grozījumiem skar mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīva definēšanu. Līdz šim vienīgā kooperatīvā sabiedrība, kurā apvienojušies mežu īpašnieki, ir reģistrējusies kā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība.
Likuma grozījumos ietverts, ka mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ir meža īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz mežsaimniecības un mežsaimnieciskās produkcijas realizācijas pakalpojumus, bet nenodarbojas ar mežsaimnieciskās produkcijas ražošanu.
Viens no iebildumiem, kas raisīja diskusiju likuma grozījumu izskatīšanā 3.lasījumā, bija kooperatīva padome un tās pilnvaras. Tika izteiktas bažas par to, ka, piešķirot padomei tiesības ievēlēt kooperatīva valdi, padomes rokās tiek nodota ekskluzīva kompetence un sapludinātas divas funkcijas – valdes izveidošana un valdes uzraudzīšana.
Netika atbalstīts arī priekšlikums, kas nosaka nodokļu atlaides un grozījumos ir iekļauts šādā redakcijā: ievērojot nodokļu likumos noteikto kārtību, atbilstīgā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība un atbilstīgā mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs atbilstīgās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības vai atbilstīgās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmuma ienākuma nodokli no pārpalikuma daļas, kas tam pienākas.
Galvenais noraidīšanas arguments un piedāvātais risinājums: nodokļu atvieglojumu piešķiršana atsevišķām sabiedrības grupām nav pieļaujama un, ja piešķir, tad nepieciešams noteikt termiņu, piemēram, četrus gadus.
Deputātu vairākumam balsojot pret iestrādātajiem grozījumiem, likumprojekts tika nodots komisijai atkārtotai izskatīšanai.
Lauksaimnieku mests akmens partiju dārziņā
Reaģējot uz radušos situāciju, lauksaimnieku organizācijas, kas ar saviem priekšlikumiem piedalījās likumprojekta izstrādē, sasauca preses konferenci, lai paustu savu viedokli un skaidrotu diskusijas izraisījušo likuma punktu pamatotību.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzsver, ka ANO Ģenerālā asambleja 2012.gadu ir pasludinājusi par Starptautisko kooperatīvu gadu un aicinājusi savā rezolūcijā valstu valdības un starptautiskās organizācijas sadarbībā ar kooperatīvu organizācijām veicināt kooperatīvu izaugsmi.
E.Treibergs mudina Saeimā esošās politiskās partijas atbildēt par to, ko tās savulaik iekļāvušas partiju pirmsvēlēšanu programmās. Piemēram, Zatlera Reformu partija ierakstījusi nediskriminējošas kooperatīvās sadarbības padziļināšanu, īpašu uzmanību veltot salīdzinoši mazāku saimniecisko vienību iesaistei kooperācijas sistēmā.
"Efektīva apsaimniekošana nozīmē vairāk apvienojušos īpašnieku, lielāku koksnes apjoma nodrošinājumu tirgū un - labāku cenu."
Savukārt "Vienotības" programmā minēts mērķtiecīgs atbalsts lauksaimniecības kooperācijai, tai skaitā pakalpojumu kooperatīvu tālākai attīstībai. Arī valdības deklarācijā ir pausts atbalsts uzņēmumu kooperācijai lauksaimniecības, mežu un zivsaimniecības nozarē, kā arī apņemšanās nodrošināt mežu nozares konkurētspēju, mežu kapitāla vērtību saglabāšanu, koksnes plašākas izmantošanas un aktīvas pārstādes veicināšanu, izveidojot ilgtermiņa investīcijām labvēlīgu normatīvo vidi.
LOSP valdes priekšsēdētājs atgādina, ka lauksaimnieku organizācijas ir strādājušas kopā ar Zemkopības ministriju, kā arī politiskajām apvienībām skaidrojušas likuma grozījumu nepieciešamību un pamatotību, tādēļ deputātu rīcība, noraidot likuma grozījumus, lauksaimniecības organizācijām ir pilnīgi neizprotama.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks ir pārliecināts, ka deputāti ir apzināti balsojuši par pretrunīgiem priekšlikumiem, lai šo likumu nograutu un 3.lasījuma debates apliecina, ka deputātiem ir negatīva attieksme arī pret meža īpašnieku kooperāciju, pamatojot to ar zaudējumiem valstij.
A.Muižnieks uzsver: lauksaimnieki un mežsaimnieki saprot, ka likuma grozījumi izstrādāti, domājot par lauku iedzīvotāju labklājību, un no tā ieguvēji būs visi, nevis kāds konkrēts uzņēmums.
Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzskata, ka deputāti neizprot kooperāciju vai arī apzinās, ka mežsaimnieku kooperatīvi varētu būt tikpat spēcīgi kā graudkopības vai piena lopkopības kooperatīvi, un tas savukārt varētu būt reāls spēks, kas radītu lielu konkurenci kādam no esošajiem uzņēmumiem šajā nozarē.
Kāpēc nepieciešami mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvi?
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda: lauku resursi ir zeme, meži un ūdens, un uz šiem resursiem ir jākoncentrējas. Visur pasaulē jau ir pierādījies, ka mazajiem lauksaimniekiem, meža īpašniekiem ir jāapvienojas, lai varētu veiksmīgi strādāt un nodrošināt ar iztiku ne tikai savas ģimenes, bet arī veicināt darbavietas visas citās nozarēs, piemēram, apkalpojošajā sfērā.
A.Muižnieks skaidro, ka Latvijā kopumā ir ap 150 000 meža īpašnieku. Tajā pašā laikā vidējā meža īpašuma platība vienam īpašniekam ir tikai ap 8 hektāriem. Lai šādus mazus īpašumus apsaimniekotu efektīvi, kooperācija ir piemērotākā forma.
Efektīva apsaimniekošana nozīmē vairāk apvienojušos īpašnieku, lielāku koksnes apjoma nodrošinājumu tirgū un - labāku cenu. Pērkot kopā, piemēram, meža inventarizācijas vai meža atjaunošanas pakalpojumu, samazinās pakalpojuma izmaksas.
"Visur pasaulē ir pierādījies, ka mazajiem lauksaimniekiem, meža īpašniekiem ir jāapvienojas, lai varētu veiksmīgi strādāt."
Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs norāda, ka aizvien vairāk meža īpašnieki nedzīvo pie saviem īpašumiem un daļa pat nezina, kāds stāvoklis ir viņu mežā, bet neapsaimnieko to bieži vien tādēļ, ka trūkst zināšanu un uzticamu sadarbības partneru. Pievienojoties kooperatīvam, meža īpašnieks šādu partneri var iegūt.
Savukārt kokrūpniecības nozare nebūtu atkarīga no 150 000 individuālajiem mežu īpašniekiem, kas katrs pieņem lēmumu, pamatojoties uz savas mājsaimniecības vajadzībām, bet gan sadarbotos ar kooperatīviem, kas ir ieinteresēti nodrošināt nepārtrauktu koksnes plūsmu arī tad, ja notiek ne tik labvēlīgas cenas svārstības.
Kāpēc vajadzīgas padomes?
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās savienības "Mežsaimnieks" pārstāvis Grigorijs Rozentāls norāda, ka priekšlikumi, kas tika iestrādāti likumā, tostarp priekšlikums par padomēm, orientēts uz to, lai šo likumu padarītu loģiskāku. Piemēram, ja kooperatīvā ir 1200 biedri un nepieciešams pieņemt lēmumu, pastāv varbūtība, ka nesanāks kvorums. G.Rozentāls argumentē: ne vienmēr visu biedru iesaiste noved pie kvalitatīvākā lēmuma.
LLKA valdes priekšsēdētājs uzskata, ka kooperatīvi ar lielu īpašnieku skaitu ir neelastīgi, taču konkurence prasa ātri reaģēt un ātri pieņemt lēmumus. Šādās situācijās kooperatīva padome spētu operatīvi sanākt kopā, pieņemt lēmumus un nodrošināt nepārtrauktu darbību. I.Jansons pauž kooperatīvo sabiedrību viedokli, ka, palielinoties kooperatīva ietekmei un apmēram, padome ir nepieciešama kā institūcija starp kopsapulci un valdi, jo kopsapulce sanāk kopā reizi, divas gadā, bet lēmumi ir jāpieņem gandrīz katru dienu.
Nodokļu atvieglojumi. Ieguvums vai zaudējums?
Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs J.Lazdiņš atgādina, ka vairāk nekā 10 gadus Latvijā jau pastāv kooperācija un arī ienākumu nodokļa atlaide. Būtība ir šāda: kooperatīvi apņemas pārdot biedru saražoto produkciju un visus ienākumus izmaksā biedriem. Apliekot kooperatīvus ar ienākumu nodokli, izveidotos situācija, ka lauksaimnieka vai mežsaimnieka saražotā produkcija pārdošanas procesā tiktu aplikta ar nodokli dubultā.
Izsakot pretargumentus deputātu bažām par to, ka kooperatīvās sabiedrības varētu tikt dibinātas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, A.Muižnieks norāda, ka viņa rīcībā ir informācija par mežsaimniecības pakalpojumu sniegšanu un savstarpējiem īpašnieku un pakalpojuma sniedzēju norēķiniem skaidrā naudā, kas liedz valstij iegūt no šī darījuma nodokļus. Attīstoties kooperatīviem, nav iedomājama situācija, ka kooperatīvs pirktu pakalpojumus, maksājot skaidrā naudā.
"Nav iedomājama situācija, ka kooperatīvs pirktu pakalpojumus, maksājot skaidrā naudā."
A.Muižnieks uzsver, ka ir būtiski ieviest procedūru, kā izvērtēt kooperatīvās sabiedrības, piemēram, noteikt tādus kritērijus kā meža platība, biedru skaits un apgrozījums, lai kooperatīvs būtu tāds, kas reāli darbojas, un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem varētu pretendēt uz nodokļu atlaidi.
Lauksaimnieki un mežsaimnieki turpinās cīņu
LLKA valdes priekšsēdētājs I.Jansons atzīst, ka sagaida lielāku pretimnākšanu no valdības un, pieņemot, ka deputātiem nav izpratnes par kooperācijas lietām, aicina iepazīties ar dzīvi laukos un kooperatīvu darbību.
Savukārt lauksaimnieku un mežsaimnieku organizācijas vasaras periodā analizēs, vai Kooperatīvo sabiedrību likuma grozījumu neatbalstīšana ir apzināta rīcība vai vienkārši neizpratne. I.Jansons atgādina: daudzas valstis ir sapratušas, ka pēdējā krīze mazos uzņēmumus faktiski ir izspiedusi no tirgus, un, kamēr pasaulē mēģina veicināt "izdzīvojušo" kooperāciju, Latvijā šāds atbalsts netiek saņemts.
Viņš apšauba, ka Latvijas valsts labklājību pacels starptautisko aizdevēju kredīti un ārvalstu investori un saskata lielu perspektīvu lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperācijā, kas jau sevi ir apliecinājusi, tomēr ir ļoti nepieciešami likuma grozījumi, lai kooperācija straujāk attīstītos un ieņemtu sev paredzēto vietu Latvijas tautsaimniecībā.
Atsaucoties lauksaimnieku aicinājumam, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Eduards Smiltēns, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs un Ivars Zariņš, devās apskatīt lauksaimniecības kooperatīvus un klātienē iepazīt to darbību.
