Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Viens no meža nozares kooperatīvu iedibināšanas mērķiem ir ēnu ekonomikas apjoma mazināšana, jo kooperatīvo sabiedrību iepirktie pakalpojumi un realizētā koksne būs legālā apritē.
FOTO: Boriss Koļesņikovs
Pirmā kooperatīvā sabiedrībā, kurā apvienojās meža īpašnieki vēl pirms likuma grozījumu pieņemšanas, tika reģistrēta kā lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība. Taču izrādījās, ka ne visi lauksaimniecības kooperatīviem piemērojamie normatīvi ir veiksmīgi attiecināmi uz meža īpašnieku kooperāciju. Šīs nozares pārstāvji, pamatojot atšķirības, virzīja priekšlikumu likumā atsevišķi paredzēt meža īpašnieku kooperatīvās sabiedrības. Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie un nesen apstiprinātie grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā tagad ļauj dibināt kooperatīvus arī meža nozarē.
Ko kooperatīva veidošana dos meža īpašniekiem?
ZM Meža departamenta direktora vietniece Ilze Silamiķele skaidro: mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības kooperatīvu biedriem sniegtie pakalpojumi saistīti ar meža audzēšanu, apsaimniekošanu un koksnes realizāciju, kas nav lauksaimnieciskas darbības. Turklāt meža nozares kooperatīvu iedibināšanas mērķis ir ne tikai apvienot meža īpašniekus kopīgai meža apsaimniekošanai un iegūtās koksnes realizācijai, bet arī samazināt ēnu ekonomikas apjomu, jo kooperatīvo sabiedrību iepirktie pakalpojumi un realizētā koksne būs legālā apritē.
Pašlaik lielākās kooperatīvās sabiedrības "Mežsaimnieks" stratēģijas vadītājs
Grigorijs Rozentālss atzīst, ka laiku pa laikam katrs meža īpašnieks domā, ko iesākt ar to, kas ir mežā, - zāģēt pašam vai atrast kādu, kas to izdara. Pēc nozāģēšanas jāorganizē izvešana, jāatrod pircējs, meža atjaunošanai jāsameklē stādi un kāds, kas tos iestāda.
Tātad - no meža rodas produkcija jeb koksne un līdz ar to arī dažādi obligāti veicamie darbi. Lielākam meža īpašniekam, kas to dara katru gadu, ir izpratne par tirgu un parasti arī kontakts ar darbu veicējiem. Mazāks meža īpašnieks katru gadu neiet tirgū ne ar koksni, ne pakalpojumiem, viņš ir mazāk svarīgs uzpircējam, bieži vien tiek izmantota viņa nezināšana un meža īpašnieks negūst to labumu, kādu varētu gūt.
Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ar mežsaimnieciskās produkcijas ražošanu nenodarbojas.
Vienīgais risinājums tiem, kas no maza meža īpašnieka nevar kļūt par lielu īpašnieku investīciju iespēju trūkuma dēļ, ir sadarboties, liekot kopā koksni un pieprasījumu pēc mežsaimnieciskajiem darbiem. Kooperatīvs ir instruments, caur kuru var organizēti kopīgi strādāt.
Kooperatīva dibināšanas un darbības pamatprincipi
Saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ir meža īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, kas sniedz mežsaimniecības un mežsaimnieciskās produkcijas realizācijas pakalpojumus, bet nenodarbojas ar mežsaimnieciskās produkcijas ražošanu.
Likuma 3.pants noteic, ka kooperatīvās sabiedrības darbības pamatprincipi ir šādi:
Kooperatīvās sabiedrības dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par pieciem. Par kooperatīva biedru var būt fiziskā vai juridiskā persona, kas ir meža īpašnieks, kā arī cita mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība.
Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību pamatkapitāla minimālais lielums ir 200 latu. Ja pamatkapitāls samazinās un ir mazāks par statūtos noteikto minimālo lielumu, valde triju mēnešu laikā sasauc biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), kurā tiek lemts par sabiedrības tālāko darbību.
G.Rozentāls skaidro, ka kooperatīva "Mežsaimnieks" kapitāls veidojas no iemaksām jeb pajām, kas ir piesaistītas meža platībām, un tās ir 4 lati par hektāru. Piemēram, ja īpašniekam ir 10 ha, viņš iemaksā paju kapitālā 40 latus. Ja meža īpašnieks izlemj izstāties no kooperatīva, iemaksa tiek atdota. Likuma 23.pants paredz, ka biedram, kas izstājies no kooperatīvās sabiedrības, pajas izmaksājamas statūtos noteiktajā termiņā.
Kooperatīvās sabiedrības dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par pieciem.
Savukārt 33.pantā teikts, ka, ievērojot nodokļu likumos noteikto kārtību, mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli no pārpalikuma daļas, kas tam pienākas.
Nodokļu atvieglojums - tikai atbilstīgām mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām
Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus varēs saņemt tikai atbilstīgās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.
Zemkopības ministrija, saskaņā ar grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā, izstrādājusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību izvērtēšanu", kas 8.novembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.
Noteikumu projekts aizstās šobrīd spēkā esošos MK 2012.gada 21.februāra noteikumus Nr.137 "Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu". Šajā dokumentā pašlaik nav noteikti kritēriji atbilstīgās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības statusa piešķiršanai, tāpēc noteikumu projektā definēti arī kritēriji atbilstīgās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības statusa piešķiršanai.
Iespēja dota. Kā ar iniciatīvu?
G.Rozentāls stāsta, ka Latvijā patlaban reģistrēti divi meža kooperatīvi – Kurzemē darbojas "Mežsaimnieks", kas apvieno 18 biedrus ar 2000 ha meža, un Madonas pusē 10 biedri apvienojošies kooperatīvā, lai apsaimniekotu 500 ha meža. Interese veidot šādus kooperatīvus esot arī meža īpašniekiem Tukumā un Bauskā.
G.Rozentāls secina, ka kooperācijas kustība pagaidām nav sevišķi attīstīta. Arī ar meža īpašnieku izglītošanu un paskubināšanu šobrīd neviens nopietni nenodarbojas, izņemot seminārus, kas ik pa laikam tiek organizēti.
Meža īpašnieki var konsultēties gan Meža īpašnieku konsultatīvajā centrā, gan Valsts meža dienestā, tomēr G.Rozentāls ir pārliecināts, ka ar meža īpašnieku ir jāstrādā daudz aktīvāk.
Kooperatīvs "Mežsaimnieks" par saviem biedriem rūpējas: meža īpašnieks var noskaidrot interesējošo jautājumu, turklāt saņemt konsultāciju bez maksas. Zinot savu biedru meža stāvokli, kooperatīva vadība uzņemas iniciatīvu arī uzrunāt savus biedrus un ieteikt, ko tiem būtu lietderīgi darīt meža apsaimniekošanā un kopšanā.
Nodokļu atvieglojumus varēs saņemt tikai atbilstīgās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.
G.Rozentāls norāda, ka kooperatīvam būtu nepieciešams algots darbinieks, kas pilda šādas funkcijas, taču, lai algotu, vajadzīgs valsts atbalsts.
Zemkopības ministrijas speciāliste I.Silamiķele pašlaik šāda veida atbalstu kooperatīviem gan nesola, taču atgādina, ka kritērijiem atbilstošas, atzītas mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības varēs pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem.
G.Rozentāls uzsver, ka jau esošie kooperatīvi atbalsta kooperatīvu attīstību jebkurā citā Latvijas vietā, jo meža īpašnieku kooperatīvi var veidot sadarbību ar citiem kooperatīviem tāpat, kā to dara lauksaimnieki. Un jo vairāk cilvēku būs iesaistīti šajā kustībā, jo veiksmīgāku rezultātu varēs sasniegt.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks aicina meža īpašniekus būt aktīvākiem kooperācijas kustības veicinātājiem. Atbalstam no valsts puses ir jābūt, taču tas nevar būt galvenais pamats meža īpašnieku kooperatīva izveidei. Meža īpašniekam ir jāsaprot, ka kooperējoties būs iegūts uzticams sadarbības partneris, kura daļas īpašnieks ir arī pats kooperatīva biedrs, varēs saņemt vairāk naudas par pārdoto koksni un būs iespēja savu mežu apsaimniekot profesionālāk.
