NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Dagnija Muceniece
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
27. decembrī, 2012
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
1
1

Zemkopības ministrijas pārskats par 2012.gada aktualitātēm

Tāpat kā līdz šim, arī 2013.gadā Latvijas lauksaimnieki varēs saņemt pārejas nacionālo atbalstu pie tiešajiem maksājumiem tajos sektoros, kuros 2012.gadā tika maksāti papildu valsts tiešie maksājumi.

FOTO: Valda Kalniņa, A.F.I

Atskatoties uz 2012.gadā paveikto, Zemkopības ministrijā apkopoti tirgus rādītāji, sasniegtie rezultāti un attīstības tendences lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī sniegts pārskats par Eiropas Savienības fondu apgūšanu un tiešā atbalsta īstenošanu.

Tirgus un tiešais atbalsts

Lauksaimniecības IKP pievienotā vērtība 2012.gada trijos ceturkšņos par 13% pārsniedza 2011.gada attiecīgā perioda rādītāju.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati liecina, ka vērojams straujš investīciju pieaugums nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos. 2012.gada trijos ceturkšņos tas pieaudzis, salīdzinot ar 2011.gada trim ceturkšņiem – lauksaimniecībā par 53%, mežsaimniecībā par 72%, zivsaimniecībā par 14%, savukārt pārtikas produktu ražošanā pat līdz 140 procentiem.

Pēc Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina provizoriskā novērtējuma salīdzināmās cenās, lauksaimniecības produkcijas apjoms šī gada 9 mēnešos pret iepriekšējā gada 9 mēnešiem ir palielinājies par 12 procentiem. Produkcijas apjomu pieaugumu galvenokārt ietekmēja kopražas palielinājums augkopības produktiem, kā arī produktu cenu palielinājums Pasaules tirgus cenu ietekmē.

2012.gads īpaši labvēlīgs bijis graudaugu sējumiem – pēc prognožu datiem kopraža pieaugusi par 33% (tai skaitā kviešiem – 40%), platība par 8% un ražība par 22 procentiem. Graudu iepirkuma cena pārstrādes uzņēmumos Latvijā 2012.gadā pēc straujā kāpuma 2011.gada sākumā saglabājusies stabila, taču ar pieauguma tendenci. Salīdzinot ar 2011.gada oktobri, 2012.gada oktobrī Latvijas iepirkuma cena kviešiem ir pieaugusi par 7%, miežiem par 22%, savukārt rudziem samazinājusies par 2 procentiem.

"Lauksaimniecības IKP pievienotā vērtība 2012.gada trijos ceturkšņos par 13% pārsniedza 2011.gada attiecīgā perioda rādītāju."

Saskaņā ar lauksaimniecības produkcijas novērtējumu 2012.gada 9 mēnešos, piena ražošanā turpinās neliels apjomu kāpums – aptuveni par 2 procentiem. Piena iepirkuma cena Latvijā kopš 2012.gada otrā ceturkšņa bijusi zem 2011.gada līmeņa un septembrī un oktobrī pat kritusies zem 2010.gada līmeņa. Tas skaidrojams ar piena ražošanas apjomu palielināšanos valstī, gaidot kvotu atcelšanu 2015.gadā.

Savukārt cūkkopības nozarē prognozējams samazinājums par aptuveni 9 procentiem. Kaut gan ir pieaudzis cūkgaļas realizācijas apjoms vietējā tirgū, tas nav spējis kompensēt dzīvu cūku eksporta samazinājumu. Cūkgaļas iepirkuma cena Latvijā visu 2012.gadu pārsniegusi 2011.gada cenu līmeni.

Liellopu gaļas ražošanā 2012.gada 9 mēnešos konstatēts apjomu pieaugums aptuveni par 8 procentiem. 2012.gadā liellopu gaļas iepirkuma cena ievērojami pārsniedz 2011.gada cenu līmeni.

Putnu gaļas ražošanā konstatēts apjomu pieaugums – aptuveni par 15 procentiem.

Eksports: Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu ārējās tirdzniecības bilance, miljoni latu

Avots: ZM pēc CSP datiem

2012.gada trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar attiecīgo 2011.gada periodu ir pieaudzis pārtikas un lauksaimniecības produktu importa (par 10%) un eksporta (par 20%) vērtības apjoms. Straujāks eksporta pieaugums ir pozitīvi ietekmējis Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ārējās tirdzniecības bilanci, kas, vēl joprojām saglabājoties negatīvai, tomēr ir samazinājusies par 55,8 miljoniem latu.

Nozīmīgākās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības 2012.gada 9 mēnešos:

  • bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni – 210,9 miljoni latu jeb 25,2% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības;
  • piens, piena produkti, olas, medus – 105,8 miljoni latu jeb 12,7% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības;
  • graudaugi – 91,1 miljons latu jeb 10,9% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības.

Skolas augļa un Skolas piena programmas

Ņemot vērā pieaugošo Skolas augļa programmas popularitāti skolēnu, vecāku un izglītības iestāžu vidū, pēc ZM lūguma EK 2011./2012. un 2012./2013. mācību gadiem piešķīra papildus Eiropas Savienības līdzfinansējumu programmas ieviešanai Latvijas skolās. Tas ļāva palielināt programmas mērķauditoriju un, sākot ar 2011./2012. mācību gadu, bezmaksas augļus un dārzeņus saņēma ne tikai 1.-6. klašu skolēni, bet jau visi skolēni no 1. līdz 9.klasei jeb137 tūkst. bērnu.

Par popularitāti liecina arī Skolas augļa programmā iesaistīto vispārizglītojošo skolu skaits, kas 2011./2012. mācību gadā pieauga līdz 710 skolām.

"Pastiprināti sekmēta Latgales reģiona attīstība, atbalstot ne tikai Latgales lauksaimniekus, bet arī veicinot nelauksaimnieciskās aktivitātes un to dažādošanu."

2012.gadā ZM turpināja piešķirt valsts līdzfinansējumu Skolas piena programmai, no janvāra līdz augustam nodrošinot iespēju pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un 1.-4. klases izglītojamiem ik dienu saņemt bezmaksas glāzi piena, bet, sākot ar 2012.gada augustu, piešķirot papildus līdzekļus valsts līdzfinansējumam, bezmaksas glāzi piena ik dienu ir iespēja saņemt arī 5.-9. klases izglītojamiem. Kopējais valsts līdzfinansējuma apmērs 2012.gadam ir 1,03 miljoni latu.

2011./2012. mācību gadā Skolas piena programmā iesaistījās apmēram 50 000 izglītojamo 572 izglītības iestādēs, bet kopējais piegādātais piena daudzums sasniedza 1958 tonnas.

Atbalsts lauku attīstībai

2012.gadā veikti grozījumi normatīvajos aktos, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi lauksaimniecības nozarēs, mazinātu finansiālo slogu un lai valsts atbalstu saņemtu ekonomiski aktīvais lauksaimnieks.

  • Izstrādāta un MK apstiprināta atbalsta programma lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei 10 miljonu latu apmērā, ar kuru iespējams nodrošināt ilgtermiņa aizdevumu piešķiršanu ar pazeminātu aizdevuma procentu gada likmi. Kredītu lauksaimniekiem izsniedz ar nosacījumu, ka zeme tiek pirkta un izmantota tikai lauksaimnieciskajai ražošanai.
  • No 2013.gada uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis būs jāmaksā arī par zemnieku saimniecības īpašumā vai turējumā esošajām vieglajām automašīnām, tomēr komersanti un zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu, tiks atbrīvoti no vieglo transportlīdzekļa nodokļa maksāšanas, ja tās sasniegs noteiktu ieņēmumu slieksni.
  • Lauksaimniekiem, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, no aplikšanas ar ienākuma nodokli atbrīvos 2013.gadā saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Veicināta lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības attīstība, īpašu uzmanību vēršot uz attālākiem reģioniem un mazām saimniecībām. Pastiprināti sekmēta Latgales reģiona attīstība, atbalstot ne tikai Latgales lauksaimniekus, bet arī sekmējot nelauksaimnieciskās aktivitātes un to dažādošanu.

Lauku attīstības programmas (LAP) 2007.-2013.gadam pasākumos Lauku atbalsta dienests izsludināja projektu pieņemšanas kārtas. Lai veicinātu nelauksaimniecisko nodarbinātību un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību lauku teritorijā, ir bijusi projektu pieņemšana LAP pasākumā "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai", kurā iesniegti gandrīz 1500 projektu pieteikumu.

Attīstot Latvijas attālākos pierobežas reģionus, sniegts atbalsts, izsludinot projektu pieņemšanu LAP pasākumos īpaši Latgales reģionā:

  • lauku saimniecību modernizācijai;
  • jauniem lauksaimniekiem;
  • lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai;
  • daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai.

Veicot grozījumu LAP pasākumā "Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana", paredzēta iespēja  izmaksās, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, iekļaut atbalsta saņēmēja paša veikto darbu.

Tāpat izdarīti grozījumi vairākos MK noteikumu projektos, kas nosaka LAP 2007.-2013.gadam pasākumu atbalsta saņemšanas nosacījumus, atvieglojot un uzlabojot atbalsta saņemšanu.

Strauji tuvojoties LAP programmēšanas perioda noslēgumam, arī pašvaldību atbalsta pasākumā "Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem" izsludināta pēdējā projektu pieņemšanas kārta, un atlikušais finansējums novirzīts LEADER aktivitāšu īstenošanai, veicinot lauku ekonomikas dažādošanu un dzīves kvalitāti vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā.

Lai sekmētu uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu lauku reģionos un atbalstītu lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko mazo uzņēmumu radīšanu un attīstību, kā arī nodrošinātu novadu lauku attīstības speciālistu sniegto pakalpojumu augstāku kvalitāti un pieejamību, veiktas izmaiņas lauku konsultatīvās un informācijas apmaiņas sistēmā. Lielākajos Latgales novados ar 2012.gada 1.augustu palielināts lauku attīstības konsultantu skaits, savukārt atsevišķos Rīgas tuvumā esošajos novados šādu speciālistu skaits ir samazināts. Visā Latvijas teritorijā darbu turpina 125 lauku attīstības konsultanti un reģionālajās nodaļās tiek nodrošināta 26 uzņēmējdarbības konsultantu sniegto pakalpojumu pieejamība.

Zivsaimniecībā – pozitīva ārējās tirdzniecības bilance

Lai arī kopējie eksporta dati par 9 mēnešiem liecina, ka eksporta apjoms ir saglabājies 2011.gada attiecīgā perioda līmenī, ir būtiski mainījusies eksporta struktūra. Dažādu no Latvijas neatkarīgu apstākļu ietekmē Latvijas kuģi ir pārtraukuši zvejot okeāna piekrastes valstu ūdeņos ES noslēgto zivsaimniecības līgumu ietvaros, kas par 11% samazināja zivju produkcijas (galvenokārt saldētu zivju) eksportu.

Savukārt pozitīvi ir tas, ka šo kritumu kompensē zivju konservu eksports, kas, salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, attiecīgā 2012.gada periodā pieauga par 19 procentiem. Šis skaitlis rāda zivsaimniecības devumu nodarbinātības veicināšanā, reģionu ekonomiskās aktivitātes uzlabošanā  u.tml. rādītājos. Par 27% kāpusi arī cena zivju produkcijai, tostarp zivju konserviem.

Zivsaimniecības nozares ārējās tirdzniecības bilance pastāvīgi ir pozitīva un salīdzinājumā ar 2011.gada attiecīgo periodu 2012.gadā palielinājusies par 21 procentu.

Papildus pie nozares vispārīgajiem rādītājiem kā pozitīvs faktors jāmin zvejas flotes sabalansēšanas pasākumu ietekme, kā rezultātā ir paaugstinājusies vidējā nozveja uz vienu flotes vienību no 632 t uz 692 t, tādējādi palielinot arī ieņēmumus zvejniecībā strādājošajiem.

"Meža nozares produkcijas eksports 2012.gadā pārsniegs 1,2 miljardus latu un būs augstākais rādītājs Latvijas pastāvēšanas vēsturē."

Kopš Eiropas Zivsaimniecības fonda īstenošanas uzsākšanas, lai sekmētu zivsaimniecības nozares attīstību, no kopējā pieejamā publiskā finansējuma (117,1 milj. latu) projektiem apstiprināti 93 miljoni latu (79%) un izmaksāti 68,8 miljoni latu (59%).

Oktobrī apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 2013.gadā, kas ir pilnīgā saskaņā ar Latvijas pozīciju. Salīdzinot ar 2012.gadā pieejamiem apjomiem, paredzēts kvotu pieaugums brētliņu zvejā +11% un reņģu zvejā Baltijas jūrā +15%, kā arī saglabājas nemainīgas reņģu zvejas iespējas Rīgas jūras līcī. Savukārt samazinājums paredzēts lašu zvejā – 11% un mencu zvejā: austrumu daļā – 9%, rietumu daļā – 5,9%. Tomēr samazinājumi būtiski neietekmēs Latvijas zvejniekus, jo tie nav aktīvi lašu zvejā, bet mencu kritumu varētu kompensēt no 2012.gada pārceltā Latvijas neizmantotā šīs sugas kvotas daļa.

Eiropas Savienībā panāktas politiskas vienošanās par kopējās zivsaimniecības politikas reformu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākumiem, kas būtiski ietekmēs Latvijas zivsaimniecības nozares attīstību 2014.–2020.gadā.

Eksporta rādītājs mežsaimniecībā - augstākais Latvijas pastāvēšanas vēsturē

Ar ZM ierosinātajiem grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā  radīta iespēja meža īpašnieku kooperatīvu izveidei, kas ļaus produktīvāk apsaimniekot privātos mežus, dos ienākumus meža īpašniekiem  un samazinās meža īpašnieku interesi tos pārdot ārzemju investoriem.

2012.gadā, iepērkot vairāk nekā 1300 ha meža zemes no privātīpašniekiem, lielu ieguldījumu ilgtspējīgā, kā arī tautsaimniecības, sabiedrības un vides aizsardzības prasībām atbilstošā meža apsaimniekošanā deva AS "Latvijas Valsts meži".

Izveidojusies produktīva ZM sadarbība ar meža nozares interešu grupām, nozares zinātniekiem un ekspertiem meža nozares  attīstības plāna izstrādē.

Meža nozares produkcijas eksports 2012.gadā  pārsniegs 1,2 miljardus latu un būs augstākais rādītājs Latvijas pastāvēšanas vēsturē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU