NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
23. februārī, 2021
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Noziedzība
7
7

Lai izvairītos no pārspīlējumiem finanšu noziegumu novēršanas jomā

FOTO: Freepik

Kaut gan Latvija dažu gadu laikā ir panākusi progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, ir nepieciešami papildu pasākumi, tostarp grozījumi normatīvajā regulējumā, lai izveidotu tādu sistēmu, kas efektīvi novērstu noziedzīgos nodarījumus, bet minimāli aizskartu likumpaklausīgos. 

īsumā
  • Reizēm ir pietrūcis skaidras un vienotas izpratnes par iekšējo kontroles sistēmas vadlīniju piemērošanu un spēles noteikumiem, kuri ir jāievēro visiem finanšu sistēmas dalībniekiem.
  • Valstij ir pienākums nodrošināt, lai persona, kas ir bijusi notiesāta par koruptīviem noziegumiem vai naudas atmazgāšanu, nav likuma subjekta patiesais labuma guvējs.
  • Finanšu sektora attīstības padome pieņēmusi samērīguma plānu, lai veicinātu aktīvāku uz riska pieeju balstītu klientu izvērtēšanu.
  • Viens no samērīguma plāna punktiem paredz iespēju pārsūdzēt Finanšu izlūkošanas dienesta pieņemtos lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu.
  • Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir ieviesusi sūdzību nodaļu, kurā klienti var vērsties par problēmām ar kontu atvēršanu.
  • No 4833 ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem 418 ir bijuši tādi, kuros likuma subjekts ir atturējies no darījuma veikšanas.
  • Svarīgi, vai personai ir efektīvas iespējas aizstāvēt savas tiesības. Cilvēktiesību ievērošana ir patstāvīgs process gan izpildvaras, gan likumdevēja līmenī.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas un Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas kopsēdē 16. februārī tika spriests par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā”, ko Finanšu ministrija (FM) iesniegusi izskatīšanai Saeimā, kā arī par pasākumiem, ar kuriem veicināt aktīvāku uz riska pieeju balstītu klientu izvērtēšanu.

Vēl viens svarīgs sēdes darba kārtības aspekts – finanšu līdzekļu iesaldēšanas problemātika cilvēktiesību kontekstā.

Kritiski jāizvērtē, vai nav pieļautas kļūdas

Sēdes vadītājs, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs, secināja, ka būtu jāsaprot, vai līdz šim ieguldītie pūliņi un veiktās izmaiņas, kas saistītas ar t. s. finanšu sistēmas “kapitālo remontu”, ir nesušas vēlamo rezultātu, vai ir izdevies finanšu uzraudzības sistēmu padarīt efektīvu.

Viņa skatījumā reizēm ir pietrūcis skaidras un vienotas izpratnes par iekšējo kontroles sistēmas vadlīniju piemērošanu un spēles noteikumiem, kuri ir jāievēro visiem finanšu sistēmas dalībniekiem. Ir vērojami dažādi pārspīlējumi un pārcentība – atsevišķos gadījumos gan fiziskās, gan juridiskās personas saskaras ar šķēršļiem atvērt bankas kontu, dažādas pretenzijas ir izvirzījuši investori. “Mūsu uzdevums ir izveidot tādu sistēmu, kas efektīvi novērstu noziedzīgos nodarījumus, bet minimāli aizskartu likumpaklausīgos,” uzsvēra J. Jurašs.

LV portāls jau rakstījis, ka 2020. gada 22. janvārī Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja (“Moneyval”) publicēja ziņojumu par Latvijas panākto progresu NILLTPFN novēršanas jomā. Vienlaikus “Moneyval” Latvijai saglabāja uzraudzības statusu. Savukārt Finanšu darījumu darba grupa (FATF) pērn februārī nolēma Latviju neiekļaut tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”.

Reputācija un klientu izpētes rīks

Par likumprojektu, kas patlaban tiek gatavots izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, plašāk LV portāls rakstīja publikācijā “Top nosacījumi kopīgā klientu izpētes rīka izveidei”. Ar izmaiņām NILLTPF likumā paredzēts noteikt īpašus nosacījumus kopīgā klientu izpētes rīka izveidei un izslēgt dubulto ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem.

Sabiedrības sašutumu izraisīja NILLTPF likuma grozījumos izteiktais priekšlikums par nevainojamas reputācijas kritērijiem šī likuma subjektu patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Jāatgādina, ka likuma 3. pants noteic, kuriem likuma subjektiem ir pienākums veikt klienta izpēti.

FM valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa sēdē argumentēja, ka valstij ir pienākums nodrošināt, lai persona, kas ir bijusi notiesāta par koruptīviem noziegumiem vai naudas atmazgāšanu, nav likuma subjekta PLG, jo tas mazinātu uzticību tam, ka uzņēmumā tiek nodrošināta atbilstoša iekšējā kontrole un tiek ziņots par pārkāpumiem. Vienlaikus viņa piekrita, ka var diskutēt par labāku veidu, kā regulējumā noformulēt labas reputācijas jēdzienu.

Otrs svarīgs likumu grozījumu mērķis – panākt, lai kontrole tiek balstīta uz risku izvērtējumu, nevis uz NILLTPF likumu. “Līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka ikvienu prasību smalki mēģina iekabināt likumā un bieži prasības, kas būtu jāpiemēro nerezidentam, piemēro arī rezidentam,” teica L. Kļaviņa.

FM pārstāve sēdē lūdza likumdevējus dot lielākas pilnvaras uzraudzības iestādēm, jo “runājam kopā par 27 sektoriem un 10 uzraudzības iestādēm. Katram likuma ietvaros ir savi pienākumi, katrs vislabāk redz riskus savā sektorā”.

Ir izteikts priekšlikums, ka vienoto klientu izpētes rīku nodrošinātu valsts institūcija. L. Kļaviņa uzskata, ka par šo jautājumu ir jādiskutē, jo tas skar aptuveni 30 000 likuma subjektus.

Samērīguma plāns

Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ir svarīgi uzlabot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju, lai to joprojām neuzskatītu par tranzītvalsti naudas atmazgāšanai. Viņasprāt, izdarītais ir pamats, uz kura balstīties. “Protams, ir pieļautas kļūdas un tās ir jālabo, bet, mainot atsevišķus regulējumus, jāuzmanās, lai durvis netiktu atvērtas no jauna, varbūt ar citu spēlētāju starpniecību,” tā E. Siliņa.

Svarīgi uzlabot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju, lai to joprojām neuzskatītu par tranzītvalsti naudas atmazgāšanai.

Patlaban Noziedzības novēršanas padome izstrādā rīcības plānu, kurā ietverti Valsts kontroles (VK) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktā audita priekšlikumi. LV portāls jau rakstīja, ka revīzijā tika vērtēta prokuratūras darba organizācija un tās vieta valsts institucionālajā sistēmā, noskaidroti faktori, kas kavē efektīvi izmeklēt un iztiesāt ekonomiskos un finanšu noziegumus, kā arī sniegti ieteikumi, kā uzlabot e-lietas ieviešanas procesu. 

Savukārt Finanšu sektora attīstības padome, kuru vada Ministru prezidents, balstoties uz FNA un Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumiem, pērn 27. novembrī pieņēma samērīguma plānu, lai veicinātu aktīvāku uz riska pieeju balstītu klientu izvērtēšanu. LV portāls jau iepriekš ir ieskicējis Finanšu nozares asociācijas (FNA) izstrādātos priekšlikumus, lai uzlabotu un atvieglotu kredītiestāžu darbu, vērtējot riskus, kas saistīti ar iespējamu klientu iesaisti finanšu noziegumos.

Šajā plānā paredzēts:

  • pilnveidot neskaidri identificētas vai pārāk ierobežojošas normatīvās prasības, t. i., mazināt administratīvo slogu;
  • uzlabot klientu izpētes procesa samērīgumu un efektivitāti, kā arī pušu atbildību;
  • optimizēt valsts reģistrus, padarot tos vienveidīgākus, lai bankām nebūtu jāizmanto dažādi ziņošanas kanāli;
  • pilnveidot savstarpējo informācijas apmaiņu, konsultēšanu un publisko komunikāciju.

FID rīkojumu pārsūdzības process

E. Siliņa norādīja, ka viens no samērīguma plāna punktiem paredz pārsūdzības procesu FID pieņemtajiem lēmumiem par līdzekļu iesaldēšanu.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis atklāja, ka ministrija ir izvērtējusi NILLTFP likumā noteiktās finanšu līdzekļu iesaldēšanas tiesību normas un savus priekšlikumus iesniegusi tālākai apspriešanai Tieslietu ministrijai un FM. Viņš atturējās komentēt konkrēto saturu, jo priekšlikumi nav saskaņoti un apstiprināti Ministru kabinetā. Tomēr J. Bekmanis uzsvēra, ka “tas dos vairāk iespēju ievērot un respektēt cilvēktiesības”.

FKTK izveidota sūdzību nodaļa

Vairāki samērīguma plānā paredzētie pasākumi jau ir īstenoti. Piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir ieviesusi sūdzību nodaļu, kurā klienti var vērsties, ja ir saskārušies ar grūtībām atvērt kontu.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile deputātiem norādīja, ka pēdējos divos mēnešos sūdzību skaits ir būtiski mazinājies. Kopīgi ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru ir panākta skaidrība par pamatkontu regulējumu privātpersonām – rezidentiem. Eiropas direktīvu, kas paredz, ka ikvienai privātpersonai ir jābūt pieejamam pamatkontam, Latvija ieviesusi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. S. Purgailes ieskatā kredītiestādes ir sapratušas, kā piemērot šīs prasības.

Taču šobrīd komisija turpina strādāt, lai izveidotu tādu metodoloģiju, kas pārbaudes bankās padarītu vēl efektīvākas. Jāatgādina, ka 1. februārī ir stājušies spēkā jauni FKTK normatīvi par to, kā veicama klientu izpēte.

FID pērn iesaldējis 429,41 miljonu eiro

FID vadītāja Ilze Znotiņa sēdē uzsvēra: dienests nevar būt atbildīgs par neatvērtiem bankas kontiem vai citām lietām, kas saistītas ar uzraudzību. FID pamatfunkcija ir saņemt un analizēt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, lai tos tālāk nosūtītu tiesībsardzības iestādēm.

2020. gadā FID ir saņēmis 4833 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem. No tiem 89,2% jeb 4313 ir pētīti papildus. 235 jeb 5% ir nosūtīti tiesībaizsardzības iestādēm, lai izlemtu, vai sākt kriminālprocesu.

No 4833 ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem 418 ir bijuši tādi, kuros likuma subjekts ir atturējies veikt darījumu. Proti, likuma subjekts nav spējis iegūt visu informāciju, ko NILLPPF likums uzliek par pienākumu, lai varētu atļaut darījumu, un uzskatījis, ka darījumam ir saistība ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai šis darījums ir kāda nozieguma sastāvdaļa. No 418 ziņojumiem 140 gadījumos FID ir izdevis rīkojumu pārtraukt atturēšanos, bet 278 gadījumos ir izdots rīkojums par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu. Pēc papildu izpētes ir izdoti 209 rīkojumi par līdzekļu iesaldēšanu.

Kopējais iesaldēto līdzekļu apjoms 2020. gadā ir 429,41 miljons eiro. Aptuveni 90% ir iesaldēti trīs likvidējamās kredītiestādēs (“ABLV Bank”, PNB Banka” un “Trasta komercbanka” – red.). No FID iesaldētajiem līdzekļiem tiesībsargājošās iestādes ir iesaldējušas 399,15 miljonus eiro 197 kriminālprocesos.

Lielākā daļa pēc FID rīkojumiem iesaldēto līdzekļu netiek kvalificēti kā ārvalstu tiešās investīcijas, apgalvoja I. Znotiņa. 93% visu iesaldēto līdzekļu ir juridisko personu kontos, kas lielākoties ir čaulas kompānijas. 90 miljoni eiro iesaldēto līdzekļu ir no čaulas kompānijām Britu Virdžīnu salās, vairāk nekā 40 miljoni – no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, vairāk nekā 30 miljoni – no Kipras, 29 miljoni – no Lielbritānijas, 15 miljoni – no Seišelu salām, vairāk nekā 10 miljoni – no Maltas u. c. valstīm. Šajā sarakstā ir arī Moldova, Māršala salas, Panama, Beliza, Honkonga, Dominikāna.

Mazliet vairāk nekā pieci miljoni eiro ir iesaldēti no citām valstīm, tostarp arī no Latvijas, tomēr kopumā iesaldēts neliels apmērs Latvijas uzņēmumu līdzekļu, uzsvēra I. Znotiņa.

Cilvēktiesību aspekts bankas un klienta attiecībās

Latvijas pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce iezīmēja cilvēktiesību jautājumus, par kuriem nedrīkst aizmirst ne izpildvara, ne likumdevējs.

Viņasprāt, ir jānošķir divas dažādas situācijas, kurās valsts pienākumi ir atšķirīgi. Pirmā – klienta attiecības ar banku un tas, kādu informāciju un kādos gadījumos banka pieprasa no klienta. Tās ir divu privāttiesību subjektu attiecības, un valsts pienākumi ir skatāmi atšķirīgi, ja salīdzina ar otru situāciju – FID rīkojumiem par līdzekļu iesaldēšanu un, iespējams, kriminālprocesa uzsākšanu.

Kad banka pieprasa noteiktu informāciju no klienta, tā darbojas kredītiestādes radītā normatīva ietvara sistēmā. Šajā gadījumā valsts pienākums ir raudzīties, vai normatīvais ietvars ir kvalitatīvs. Tas pastāvīgi piemērošanas gaitā ir pilnveidojams.

Otrs valsts pozitīvais pienākums ir veicināt kvalitatīvu likumu piemērošanu, jo arī vislabākais likums praksē var tikt izkropļots līdz nepazīšanai. No cilvēktiesību viedokļa svarīga ir uzraugu mijiedarbība ar saviem subjektiem, tiesībsargājošo institūciju izglītošana.

Trešais aspekts ir jautājums, vai personai ir pieejams mehānisms, kā risināt strīdus ar kredītiestādēm. Tāpēc pozitīvi ir novērtējama FKTK jaunā sūdzību izskatīšanas nodaļa.

Cilvēktiesību aspekts rīkojumos par līdzekļu iesaldēšanu

K. Līce no cilvēktiesību aspekta skaidroja arī otru situāciju, kad tiek pieņemti rīkojumi par līdzekļu iesaldēšanu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa praksē jau ir saskārusies ar šādām lietām un, vērtējot jautājumus par līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju, ņem vērā valstij saistošos starptautiskos līgumus, ANO Konvenciju par korupcijas apkarošanu un Eiropas Padomes konvencijas.

“Cilvēktiesības neeksistē atrauti no sabiedrības kopējām interesēm nepieļaut nelegāli iegūtu līdzekļu apgrozību un pēc iespējas tos izslēgt no valsts ekonomikas. Arī šajā jomā valstij ir pienākumi – jau labi zināmais trīspakāpju tests: īpašumtiesības var tikt ierobežotas, ja tas notiek saskaņā ar likumu, ja tam ir leģitīms mērķis un ja tas ir samērīgi. Atkal viss ir saistīts ar normatīvā ietvara piemērošanu un personai pieejamajām procesuālajām garantijām,” norādīja K. Līce.

Cilvēktiesības neeksistē atrauti no sabiedrības kopējām interesēm nepieļaut nelegāli iegūtu līdzekļu apgrozību un pēc iespējas tos izslēgt no valsts ekonomikas.

“Svarīga ir kārtība, kādā persona varētu pārsūdzēt FID rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu, – vai ir nepieciešama tiesu kontrole, vai tie ir laika ziņā samērīgi,” turpināja eksperte. “Svarīgi, vai personai ir efektīvas iespējas aizstāvēt savas tiesības. Cilvēktiesību ievērošana ir patstāvīgs process gan izpildvaras, gan likumdevēja līmenī.”

Eiropas Cilvēktiesību tiesā no Latvijas vēl nav iesniegtas prasības par konkrēta normatīvā ietvara piemērošanu.

 

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU