Diskutē, kā atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību bankās

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 11. novembrī, analizējot kontu atvēršanu kredītiestādēs un Finanšu nozares asociācijas (FNA) iesniegtos priekšlikumus, tās priekšsēdētājs Ralfs Nemiro uzsvēra, ka no uzņēmējiem un fiziskām personām ir saņemtas sūdzības, ka bankās ir problēmas ar kontu atvēršanu vai notiek kontu slēgšana, un tad uzņēmējdarbība ir paralizēta.

Arī premjera parlamentārā sekretāre Evika Siliņa informēja, ka Ministru prezidenta birojs saņēmis vairākas sūdzības un vēstules, kurās uzņēmēji kritizē finanšu noziegumu uzraudzību.

Lai atvērtu kontu, jāgaida mēneši

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs deputātiem norādīja, ka sarunās ar Eiropas Komisiju asociācija ir guvusi apstiprinājumu, ka katram uzņēmumam ir tiesības uz kontu bankā.

Pēc viņa teiktā, šobrīd ir jāgaida pat trīs mēneši uz bankas atbildi par konta atvēršanu. Turklāt procedūra ir samērā sarežģīta – lai atvērtu kontu, ir jāaizpilda virkne dokumentu uz vairākām lappusēm. Turklāt, viņaprāt, klientam vajadzētu būt tiesībām uz atbildi, kurā tiek pateikts konkrēts atteikuma iemesls konta atvēršanai.

Ar problēmām saskaras tie, kuriem lielākā daļa apgrozījuma ir ārpus Latvijas, kā arī ja investori ir no trešajām valstīm, secina H. Danusēvičs.

Formālas prasības

R. Nemiro atgādināja, ka “ugunsgrēka dzēšana ir beigusies un Latvija netika iekļauta “pelēkajā sarakstā” (Finanšu darījumu darba grupa februārī secināja, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un netiks pakļauta “pastiprinātai uzraudzībai” jeb iekļaušanai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā – red.). “Šobrīd ir pragmatisks laiks, lai veltītu uzmanību situācijas apzināšanai un saprātīgu risinājumu piemērošanai, lai uzņēmējdarbība noritētu veiksmīgāk,” uzskata R. Nemiro.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē FNA padomniece Laima Letiņa, analizējot situāciju, deputātiem klāstīja, ka šobrīd finanšu iestādēs liels uzsvars ir uz klientu sākotnējo izpēti, dokumentēšanu un informācijas pieprasīšanu, un ir daudz mazāka iespēja piemērot vienkāršoto izpēti un izpēti bez klienta iesaistes tajos gadījumos, kur tas būtu atbilstoši viņa riska līmenim. “Finanšu iestādes saskaras ar daudzām formālām prasībām normatīvajos aktos, kas nav elastīgas un ir jāpiemēro situācijās, kurās pēc būtības tas nav lietderīgi,” teica L. Letiņa.

FNA norādīja, ka nerezidentiem radītās prasības cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir tikušas pārceltas uz rezidentiem, kas nesaskan ar riska līmeni, kurš pastāv konkrētos gadījumos. FNA ir pamanījusi arī nesamērīgu vietējo politiski nozīmīgo personu izpēti, kas pēc pastāvošās definīcijas ir ļoti plašs personu loks.

FNA min arī dārgu, neērtu un ilgu pieejamību valsts reģistriem, kaut gan informācijai būtu jābūt bez maksas.

“Viss iepriekš minētais liecina par nespēju un nevēlēšanos uzņemties risku, rada situācijas, kad neatbilstoši riska līmenim tiek piemērotas formālas prasības,” rezumēja L. Letiņa, piebilstot, ka sadarbība ar uzraugu – Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) – ir konstruktīva un veiksmīga.

Konstruktīva komunikācija no publisko iestāžu puses

FNA padomniece ieskicēja asociācijas izstrādātos priekšlikumus, lai uzlabotu un atvieglotu kredītiestāžu darbu, vērtējot riskus, kas saistīti ar klientu iespējamu iesaisti finanšu noziegumos.

FNA sagaida vienotu, konstruktīvu komunikāciju no publisko iestāžu puses, kā arī privātā sektora izpratni, lielāku izpratnes veicināšanu un kopīgo atbildību par naudas atmazgāšanas novēršanu, ievērojot starptautisko sankciju regulējumu.

Gan publiskajam, gan privātajam sektoram vairāk vajadzētu nodrošināt kvalitatīvas mācības, kā arī bankas gaida vairāk skaidrojumu, kas tiek gatavoti, sadarbojoties institūcijām, piemēram, FKTK un Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), FKTK un Datu valsts inspekcijai, kur saskaras dažādas kompetences un ir nepieciešams vienots, skaidrs viedoklis, kā rīkoties.

Sadarbībā ar FKTK asociācija strādā pie noteikto nesamērīgo prasību atcelšanas, kas liek stingros rāmjos ierindot uzņēmumus atkarībā no darbības jomas, neskatoties uz to, ka faktiskā darbība neatbilst augstam riskam.

Līdzekļu izcelsmes dokumenti par senu periodu

FNA norādīja, ka bijuši gadījumi, kad ir prasīti līdzekļu izcelsmes dokumenti par ļoti senu termiņu. Asociācija aicina noteikt termiņu, cik tālu pagātnē ir jāveic klienta līdzekļu izcelsmes izpēte, ja vien nepastāv kādi specifiski izņēmumi, piemēram, aizdomas par korupciju.

FNA rosina divas izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā attiecībā uz patiesā labuma guvējiem (PLG). Viens no tiem ir atteikties no PLG norādes 100% valsts un pašvaldību piederošām kapitālsabiedrībām, jo atbilstoši regulējumam ir skaidrs, ka PLG noskaidrot nebūs iespējams. Šādā gadījumā lieki ir noslogots gan klients, gan banka, un rezultātā valdes locekļi, kas vienmēr ir politiski nozīmīgas personas, rada dilemmu, vai attiecīgai kapitālsabiedrībai veikt padziļināto jeb vienkāršoto izpēti.

FNA rosina arī atsaukt prasību, kas paredz iegūt klienta PLG parakstītu apliecinājumu gadījumos, kad tas attiecas uz lieliem, atpazīstamiem uzņēmumiem, jo PLG ir jānoskaidro jebkurā gadījumā.

Speciāls “koridors” investoriem

FNA ir aicinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru turpināt attīstīt asociācijas izveidoto speciālo “koridoru” investoriem, kas uzskatāmi par augstāka riska klientiem. FNA šajā procesā vēlētos redzēt aktīvāku tiesībsargājošo institūciju un attiecīgo valsts iestāžu iesaisti, lai ārvalstu investoru sākuma izvērtēšanas procesā raitāk saņemtu nepieciešamo informāciju un varētu nodrošināt pietiekami ātru konta atvēršanu.

Neskatoties uz to, ka valstī ir politiski nozīmīgo personu valsts reģistrs, kredītiestādēm bieži ir pašām jāveic izpēte, informācija tiek pieprasīta arī no klienta.

Saskaņā ar likumu tiek nodrošināta piekļuve valsts reģistriem, bet praksē situācijas gadās diezgan absurdas. Kā piemēru L. Letiņa minēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Lai saņemtu informāciju bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, gandrīz katrā gadījumā ir jāsniedz gari pamatojumi attiecībā par personu datu aizsardzību, bet, kad bankas par informāciju samaksā, šādi paskaidrojumi vairs nav nepieciešami.

FNA aicina pēc iespējas ātrāk virzīt grozījumus NILLTPFN likumā saistībā ar vienota klienta izpētes rīka ieviešanu, kas ļaus ātrāk un efektīvāk apmainīties ar informāciju un vieglāk to saņemt tiem likuma subjektiem, kuriem nav tik liela IT sistēma kā kredītiestādēm.

Kādu informāciju sniegt klientam

FNA vēlas skaidrāk saprast, kādu informāciju bankas klientam var sniegt. Šobrīd praksē nereti kredītiestāde šaubās, cik lielu daļu no izpētē iegūtās informācijas var atklāt klientam, paskaidrojot konta neatvēršanas vai sadarbības pārtraukšanas iemeslus. Būtu vajadzīgas uzrauga – FKTK – vadlīnijas, kā nodrošināt vienlaikus atbilstošu klienta apkalpošanu, nepārkāpjot neatļautas konsultēšanas prasības.

FNA norāda, ka bankām jārada iespējas paust savu viedokli publiskajā telpā brīdī, kad to dara klients.

Asociācija uzskata, ka būtu vajadzīgs skaidrāks uzrauga redzējums par pārbaužu metodoloģiju, pie kura jau strādā FKTK. Turklāt būtu jāpārskata un jāpārtrauc auditu cikls, jo bankas šobrīd atrodas nepārtrauktās pārbaudēs.

FNA aicina ieviest caurredzamu un klientiem pieejamu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas procesu FKTK, it īpaši gadījumos, kad banka ir izbeigusi darījuma attiecības.

“Īstenojot FNA priekšlikumus, sagaidām, ka tiks iesniegti kvalitatīvi aizdomīgu darījumu ziņojumi, kas rezultējas efektīvā izmeklēšanā un ātros, atturošos sodos, un tiks īstenots galvenais mērķis – apturēt naudas atmazgāšanu,” akcentēja L. Letiņa.

Izskatīs Finanšu sektora attīstības padomes sēdē

Finanšu ministrijas (FM) Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas vadītāja Dina Buse uzsvēra, ka ministrija ir iepazinusies ar asociācijas izstrādātiem priekšlikumiem un tie ir akceptējami. Pasākumu plānu ar īsā termiņā veicamiem uzdevumiem jau tuvākajā laikā ir plānots virzīt izskatīšanai Finanšu sektora attīstības padomes sēdē.

Kā svarīgākos risināmos jautājumus FM pārstāve nosauca politiski nozīmīgas personas regulējuma pilnveidošanu, Ekonomikas ministrijas lomu attiecībā uz ārvalstu investīciju “zaļā koridora” ieviešanu, kā arī valsts reģistru informācijas pieejamību.

“Plānotajiem pasākumiem vajadzētu atstāt pozitīvu ietekmi uz privāto sektoru. Nekompromitējot naudas atmazgāšanas prasību īstenošanu, vajadzētu nonākt situācijā, kad kredītiestādes un privātais sektors sadarbojas un notiek kontu atvēršana, izvērtējot atbilstoši visus riskus,” teica D. Buse.

Strādā pie padziļinātās izpētes noteikumu grozījumiem

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Atbilstības kontroles departamenta direktors Kristaps Markovskis norādīja, ka šis un nākamais gads paies riskos balstītas pieejas ieviešanā, lai prasības, kas ir augsta riska klientiem, automātiski nepiemērotu arī visiem pārējiem, bet to darītu saskaņā ar risku un būtību. Šajā gadā sadarbībā ar FNA ir izstrādāta rokasgrāmata, ieteikumi, kā sekmīgāk veikt klientu izpēti un pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmu, regulāri notiek dialogs ar finanšu iestādēm.

FKTK atbalsta FNA izstrādāto plānu un atzīmēja, ka šobrīd strādā pie padziļinātas izpētes noteikumu grozījumiem, lai stiprinātu riskos balstīto pieeju un mazinātu gadījumus, kad tie nav samērīgi un pastāv dažādas interpretācijas iespējas. Tie varētu tikt sagatavoti līdz Ziemassvētkiem.

FKTK arī strādā pie komisijas pārbaužu pieejas pilnveides, arī pie dažādu skaidrojumu izstrādes, piemēram, kopā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru sagatavots skaidrojums par pamatkontu.

Top vadlīnijas aizdomīgu darījumu ziņošanai

Arī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa apliecināja, ka FNA norādītie problēmjautājumi ir aktuāli, un izteica cerību, ka daudzas lietas tiks atrisinātas ar Finanšu ministrijas gatavoto Finanšu sektora attīstības plāna 2021.–2023. gadam projektu, kas 5. novembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

FID vadītāja regulējumā vēlētos papildus vēl lietas, lai atvieglotu patlaban spēkā esošās nesamērīgās prasības, kas ietvertas gan likumos, gan FKTK iekšējā regulējumā. Vajadzētu ievest kārtību, ka informācija par aizdomīgiem darījumiem būtu sniedzama tikai FID, nevis kā patlaban – FID un Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Uz FNA aicinājumu vairāk izstrādāt vadlīnijas un skaidrojumus I. Znotiņa argumentēja, ka dienests tos jau izstrādā un šobrīd apstiprināšanas stadijā ir vadlīnijas aizdomīgu darījumu ziņošanai.

FID arī virza ideju par to, ka ir nepieciešams finanšu ombuds, kur varētu tikt izskatītas sūdzības, kas ir radušās starp klientu – juridisku personu – un banku.