Ko mainīt likumā, lai efektīvāk novērstu naudas atmazgāšanu

Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā jau 1. decembrī akceptēja valdība, bet 10. decembrī Saeima atbalstīja tā izskatīšanu nodot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kas to varētu sākt darīt janvārī.

Taču savu ieguldījumu likuma grozījumu izstrādē grib dot arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisija, tāpēc 15. decembrī tie tika apspriesti arī šajā komisijā. Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis norādīja, ka apakškomisija sagatavos likuma grozījumu priekšlikumus uz otro lasījumu. Tie ietvers dažas “Moneyval” rekomendācijas, kas vēl nav ieviestas, kā arī tiks mēģināts atrisināt atsevišķus pārspīlējumus, kuri tika ietverti likumā pirms pusotra gada, lai iedzīvinātu riskos balstīto klientu uzraudzību no banku puses.

Izmaiņas paredz divas svarīgas lietas

Finanšu ministrijas (FM) Finanšu tirgus politikas direktore Aija Zitcere apakškomisijas sēdē paskaidroja, ka tiek saglabāti līdzšinējie principi – Latvijai joprojām ir būtiska cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ir nulles tolerance pret finanšu noziegumiem. Bet ir svarīgi, lai šādu pieeju var īstenot gudrā un saprātīgā veidā.

Regulējuma izmaiņas noteiktu divas svarīgas lietas. Viena no tām paredz ieviest kopīgu klientu izpētes rīku, kas ļautu bankām vienkāršot klientu izpēti, deleģējot to ārējiem izpildītājiem, ne visus administratīvos darbus veicot pašām. Tāpat atsevišķos punktos ir pilnveidota uz riskiem balstītā pieeja, kas ļaus veiksmīgāk piemērot likuma prasības, klāstīja FM pārstāve.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) padomniece Laima Letiņa apakškomisijas sēdē uzsvēra, ka grozījumi jāapstiprina pēc iespējas ātrāk, jo kopīgā klientu izpētes rīka ieviešana ievērojami uzlabos informācijas pieejamību par klientiem, paātrinot un vienkāršojot pakalpojumu saņemšanu un neapgrūtinot klientus ar papildu informācijas pieprasījumiem.

Savukārt, atceļot prasību ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem noteiktos gadījumos vienlaikus iesniegt kā Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), tā Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tiks mazināts kredītiestāžu un citu likuma subjektu administratīvais slogs, ļaujot resursus veltīt procesiem, kuriem pēc būtības ir nozīme NILLTPF novēršanas stiprināšanā.

Vairāk par iesniegtajiem grozījumiem LV portāls rakstīja skaidrojumā “Top nosacījumi kopīgā klientu izpētes rīka izveidei”.

Vienkāršotā klientu izpēte

Novembrī Finanšu sektora attīstības padome, ko vada Ministru prezidents, apstiprināja papildu darbības plānu, lai pielāgotu “Moneyval” prasības un lai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošana notiktu jēgpilnāk, stāstīja A. Zitcere. Tās būtu lietas, kas jāpilnveido papildus jau iesniegtajam likumprojektam.

Plāns izstrādāts uz FNA un Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu bāzes, pasākumu izstrāde saskaņota ar kompetentajām valsts institūcijām.

Finanšu ministrijas prezentācijā deputātiem minēts, ka vairākos gadījumos būtu jāizvērtē iespēja pilnveidot NILLTPFN likuma prasības, lai uzlabotu riskos balstīto pieeju. FM sagatavos priekšlikumus, kas padarīs pieejamāku klienta vienkāršoto izpēti.

Šobrīd piemērot NILLTPFN likuma 26. panta trešo daļu attiecībā uz klienta vienkāršotās izpētes nosacījumiem ir ļoti sarežģīti, skaidroja FNA pārstāve, tāpēc šie nosacījumi ir būtiski jāpārskata. NILLTPFN likumā noteiktas vairākas prasības, kuras jāizpilda vienlaikus, lai klientam varētu veikt vienkāršoto klienta izpēti. Šis apstāklis bieži vien izslēdz iespēju piemērot šādu izpēti daudziem zema riska klientiem. Tas reizēm ir liegts pat klientiem, kas savā kontā saņem tikai algu.

“Ļoti fiksētus nosacījumus vienkāršotai klientu izpētei nevajadzētu izvirzīt, tas visu stingri ieliktu kastītē, līdz ar to veidotu nevis riskos, bet gan noteikumos balstītu pieeju,” uzsvēra L. Letiņa.

FNA ierosina vienkāršoto klienta izpēti katrā gadījumā arī attiecināt uz zema NILLTPF riska pakalpojumu sniedzējiem – konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējiem –, paredzot, ka viņi klientu izpētei iegūst tikai to informāciju, kas tiem pieejama, sniedzot šos pakalpojumus.

Kad nevajag noskaidrot PLG

Ir plānots atteikties no prasības patiesā labuma guvējam (PLG) iesniegt parakstītu apliecinājumu. Ne vienmēr šī prasība ir nepieciešama, piemēram, starptautisku grupu gadījumā, kad skaidri zināms, kas ir īpašnieki.

Plānots atteikties no PLG noskaidrošanas kapitālsabiedrībām, kas 100% pieder valstij vai pašvaldībām. FNA uzskata, ka pašreizējā pieeja un prakse pēc būtības ir neloģiska, jo kapitālsabiedrībām, kas pilnā apmērā pieder valstij vai pašvaldībai, PLG saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajām definīcijām noteikt nav iespējams. Vienlaikus tas ir jādara, turklāt likuma subjektiem kā PLG vienmēr jānosaka šo kapitālsabiedrību valdes locekļi, kuri attiecīgi ir arī politiski nozīmīgas personas. Tādējādi rodas arī vajadzība veikt padziļināto izpēti un lieki, nepamatoti apgrūtināt klientu.

Paredzēts mainīt publiski nozīmīgas personas (PNP) definīcijas tvērumu un prasību piemērošanu atbilstoši faktiskajam riskam. FM sola iestāties par to, ka ir jānodala iekšzemes un ārvalstu PNP, jo Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas galvenokārt ir vērstas uz ārvalstu PNP.

Tiks arī pārskatīti ierobežojumi, lai PNP radinieki un ģimenes locekļi varētu veikt neklātienes identifikāciju.

Pārskatīs praktisko ieviešanu

Apstiprinātajā plānā ir iezīmēti vairāki pasākumi, kuri tieši neskar NILLTPFN likuma grozījumus, bet ir saistīti ar praktisko ieviešanu gan attiecībā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem, gan citu uzraugu vadlīnijām.

Plānots pārskatīt FKTK noteikumus par termiņiem atkārtotas padziļinātas izpētes veikšanai, kā arī izvērtēt iespēju noteikt termiņu, cik tālu pagātnē ir jāveic klienta līdzekļu izcelsmes izpēte.

Tāpat ir plānots pārskatīt, kā tiek veikts audits un citas pārbaudes, lai kredītiestādes neatrastos nemitīgā pārbaužu procesā, sagatavot un publicēt FKTK veikto pārbaužu kredītiestādēs pieeju pamatprincipus.

Ir identificēta arī nepieciešamība valsts iestādēm sadarboties savā starpā un  meklēt risinājumus, kādā veidā strādāt ar ārvalstu investoru, kurš tiek uzskatīts par augsta riska klientu. Iestādēm jāsaskaņo rīcība, lai kādu nepamatoti nenoraidītu. Iespējams, tiks izveidots speciāls koridors investoriem, kas uzskatāmi par augstāka riska klientiem, atbilstoši banku riska apetītei.

Uzlabots datu ieguves un informācijas atklāšanas process

Tā kā piekļuve precīziem un kvalitatīviem datiem ir ļoti būtisks aspekts NILL novēršanas jomā, tiks turpināts strādāt pie datu ieguves un informācijas atklāšanas. Tiks lemts, kā tālāk pilnveidot informācijas saņemšanu no valsts reģistriem, kādā veidā NILLTPFN likuma subjektiem tiek atklāta informācija.

FNA norāda, ka no reģistriem saņemtā informācija ir būtiska. Asociācija sagaida pilnveidojumus iedzīvotāju reģistra datu saņemšanā. Patlaban netiek saņemta informācija par izmaiņām, kas nozīmē: ja personai mainās personas kods vai uzvārds, tad finanšu iestādes nevar šīs personas savstarpēji sasaistīt.

Paredzēts nodrošināt, ka NILLTPFN nepieciešamā informācija klienta izpētei no valsts reģistriem ir pieejama vienuviet vai atbilstoši vienotiem standartiem. Tiks izvērtēta iespēja pilnveidot politiski nozīmīgu personu reģistru, kā arī stiprināt vienotu pieeju un vienotus kanālus informācijas iesniegšanai valstij.

Lai nodrošinātu efektīvu informācijas atklāšanu, paredzēts pilnveidot iespēju kredītiestādei sniegt informāciju klientam, tādējādi uzlabojot klienta izpratni par nepieciešamo informāciju prasību izpildei, kā arī pilnveidot klientu sūdzību izskatīšanas procesu FKTK.

Finanšu līdzekļu iesaldēšana

Atbildot uz G. Eglīša jautājumu, vai likuma grozījumos plānots mainīt regulējumu attiecībā uz finanšu līdzekļu iesaldēšanu, FM pārstāve norādīja, ka līdz janvāra beigām paredzēts izvērtēt un pilnveidot kārtību, kādā tiek izskatītas sūdzības par FID pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar līdzekļu iesaldēšanu. “Bet plāna izstrādes brīdī neiezīmējās, ka šajā jautājumā būtu vajadzīgi NILLTPFN likuma grozījumi. Šobrīd pārsūdzību var veikt Ģenerālprokuratūrā,” teica A. Zitcere.

FID Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs Aleksejs Loskutovs norādīja, ka situācija ir diezgan adekvāta atbilstoši mūsdienu prasībām. “Protams, mums jānodala process, kas saistīts ar līdzekļu iesaldēšanu, un aresta uzlikšanu mantai kriminālprocesa ietvaros. Līdz šim neviens FID rīkojums Ģenerālprokuratūrā nav ticis atcelts. Izvērtējums par šībrīža situāciju ļaus izdarīt secinājumus un lemt, vai nepieciešami kādi grozījumi,” tā A. Loskutovs.

LV portāls jau rakstīja: diskusijā par to, kā atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību bankās, tika iezīmētas vairākas problēmas. Ieviešot Finanšu nozares asociācijas izstrādātos priekšlikumus un veicot atsevišķas izmaiņas normatīvajos aktos, varētu tikt atvieglota finanšu noziegumu uzraudzība bankām, kā arī veicināta uzņēmējdarbība, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles.

Jāatgādina, ka “Moneyval” 2018. gada jūlija novērtēšanas ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas sistēmas efektivitāti, analizējot 11 efektivitātes rādītājus, desmit rādītājos tika konstatētas neatbilstības, divos (“Juridiskās personas un veidojumi” un “Mērķētās finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai”) vērtējums bija zems.

Šogad 21. februārī FATF nolēma Latviju neiekļaut tā saucamajā pelēkajā sarakstā un nepakļaut pastiprinātai uzraudzībai, jo ir izveidota stipra un noturīga finanšu sistēma aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu.