Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
1. decembrī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, kas paredz īpašus nosacījumus kopīgā klientu izpētes rīka izveidei. Ar izmaiņām likumā plānots no 2021. gada 1. jūlija būtiski mainīt līdzšinējo ziņošanas sistēmu attiecībā uz informācijas iesniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam, veicinot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmas funkcionalitāti un atceļot līdzšinējo paralēlās ziņošanas kārtību.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā, kurus 1. decembrī akceptēja Ministru kabinets (MK), izstrādāti, lai izpildītu “Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” ietvertos uzdevumus, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai izmaiņas pieņemtu, tās vēl jāapstiprina Saeimā.
Grozījumi NILLTPFN likumā paredz ar 2021. gada 1. jūliju būtiski mainīt līdzšinējo ziņošanas sistēmu attiecībā uz informācijas iesniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), veicinot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmas funkcionalitāti un atceļot līdzšinējo paralēlās ziņošanas kārtību.
Šobrīd normatīvais regulējums uzliek pienākumu personām iesniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā gan FID, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Jaunā ziņošanas sistēma radīs būtisku atvieglojumu likuma subjektiem, ieviešot tehnisko risinājumu, kas ļaus informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā nodot ar vienotā kanāla starpniecību – iesniedzot ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā FID, kurš to nekavējoties nosūtīs VID.
Šobrīd, lai īstenotu klientu izpētes procesus, likuma subjektiem ir tiesības piekļūt un apstrādāt kā publiski pieejamu, tā ierobežotas pieejamības informāciju. Viņiem ir noteiktas tiesības piekļūt dažādu publisko reģistru (iedzīvotāju, automašīnu, nederīgo dokumentu, Valsts ieņēmumu dienesta, zemesgrāmatu, Uzņēmumu reģistra, Sodu reģistra) informācijai.
Šobrīd NILLTPFN likums paredz ļoti plašas tiesības informācijas piekļuvei katram likuma subjektam individuāli, vienlaikus ierobežojot informācijas apmaiņu vai informācijas ieguvi savā starpā, pamatā fokusējoties uz kredītiestādēm vai informācijas apmaiņu konkrētas individuālas transakcijas gadījuma ietvaros.
Daudzos gadījumos likuma subjekti pilnvērtīgākai visu klienta izpētes procesu veikšanai izstrādā informācijas tehnoloģijas (IT) risinājumus, kas vienā platformā importē informāciju no vairākiem avotiem: gan publiski pieejamiem, gan ierobežotiem, gan valsts uzturētiem, gan privātiem, gan klienta iesniegtiem. Vienlaikus vairākiem likuma subjektiem šāda IT risinājuma izstrāde var būt dārga un pārmērīga, savukārt manuāla informācijas apstrāde, ņemot vērā tās avotu daudzumu, – neefektīva un ļoti laikietilpīga.
Likumprojekta anotācijā rakstīts, ka nepieciešams tiesiskais regulējums, lai dotu iespēju likuma subjektiem uzsākt dalīšanos ar saviem klientu izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas ietvara – kopīgajā klientu izpētes rīkā.
Likumprojekts paredz noteikt regulējumu sistēmiskam un strukturētam risinājumam – kopīgajam klientu izpētes rīkam. Tajā paredzēti divi kopīgo klientu izpētes rīku modeļi.
Pirmā modeļa – “slēgtā kopīgā klientu izpētes rīka” – ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu klientu izpētes rīku, piemēram, nododot ārpakalpojumu sniedzējam kādu no klientu izpētes procesa posmiem: šādam modelim nebūs nepieciešams saņemt speciālu atļauju, izņemot gadījumus, ja ārpakalpojumu izmantos likuma subjekti, kas nebūs vienas uzņēmumu grupas sastāvā.
Otrs modelis – “atvērtais kopīgais klientu izpētes rīks” – paredzēs, ka kopīgais klientu izpētes rīks vai daļa no tā tiks veidota kā kanāls, caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju neatkarīgi no tā, vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.
Atvērtais kopīgais klientu izpētes rīks piedāvātu klientu izpētei nepieciešamo informāciju jebkuram likuma subjektam brīvā tirgus apstākļos, izpildot noteiktas prasības un saņemot atļauju šā pakalpojuma sniegšanai. Tajā tiktu integrēti privāti un publiski informācijas avoti, nodrošinot informācijas apmaiņas iespējas un radot iespēju efektīvāk novērst NILLTPF. Rīkā tiktu strukturēta vispārpieejamā informācija, izveidots saslēgums ar publiskajiem reģistriem, kā arī padarītas pieejamas klienta aizpildītās anketas un informācija no klienta izpētes.
Kopīga klientu izpētes rīka radīšana ievērojami apgrūtinās NILLTPF, it īpaši samazinās klientu izpētes laiku, kuru finanšu noziegumu veicēji līdz šim izmanto prettiesisku darbību īstenošanai, kamēr notiek viņu radīto risku identificēšana, norādīts anotācijā. Izpētes rīks ļaus verificēt pretrunīgu informāciju un kopumā uzlabos klientu izpētes uzdevumu veikšanas kvalitāti, efektīvāk novēršot darījumus, kas vērsti uz NILLTPF.
Likumprojektā noteikts, ka Datu valsts inspekcija MK noteiktajā kārtībā veiks kopīgo klientu izpētes rīku pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību tikai attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi. Konkrētas licencēšanas prasības licencējamajiem kopīgo klientu izpētes rīku pakalpojumu sniedzējiem noteiks MK.
Plānots, ka 2021. gadā licenci saņems viens atvērtā klientu izpētes rīka un divi slēgto klientu izpētes rīku pakalpojumu sniedzēji. Savukārt katrā nākamajā gadā līdz 2023. gadam licenci saņems viens atvērtā un viens slēgtā klientu izpētes rīka pakalpojumu sniedzējs. Paredzams, ka 2023. gadā licence kopumā būs izsniegta trīs atvērto klientu izpētes rīku un četru slēgto klientu izpētes rīku pakalpojumu sniedzējiem.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis, Politikas daļas direktora vietnieks Jānis Lielpēteris atzīst, ka klientu izpētes rīka pieejamība atvieglos sadarbības partneru pārbaudes, tādējādi sekmējot naudas atmazgāšanas novēršanas un nacionālo un starptautisko sankciju regulējumam atbilstošu uzņēmumu darbību.
Viņš vērš uzmanību uz to, ka MK apstiprinātie grozījumi paredz: klientu izpētes rīku nenodrošinās valsts, bet komersants vai cita persona, kas izpildīs likumā paredzētos kritērijus.
“Ir svarīgi nodrošināt, lai klientu izpētes rīks būtu pieejams un ērti lietojams jebkuram interesentam,” saka J. Lielpēteris, atzīstot: likuma grozījumu saskaņošanas procesā LTRK pauda bažas par apstākli, ka klientu izpētes rīku iecerēts nodrošināt tieši tikai NILLTFPN likuma subjektiem. LTRK ieskatā ikvienam uzņēmējam, kuram jānodrošina naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju ievērošanas prasības, ir jābūt iespējai veikt sadarbības partneru pārbaudi bez nepamatotiem papildu izdevumiem.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) loceklis, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Uzraudzības un kontroles komisijas priekšsēdētājs Andris Rukmanis un LZAP vecākā konsultante uzraudzības un kontroles jautājumos Aleksandra Kļava norāda, ka LZAP neiebilst pret grozījumos NILLTPFN likumā paredzēto īpašo regulējumu klientu izpētes rīku radīšanai, kuram likuma subjekti varēs pievienoties brīvprātīgi.
Tomēr, ņemot vērā, ka klientu izpētes rīka izveide būs privāts bizness, tā izmantošana būs maksas pakalpojums. Tādējādi ar šāda rīka izveidi netiek atrisināts jautājums par bezmaksas informācijas pieejamību NILLTPFN likuma subjektiem likumā noteikto pienākumu izpildei, secina LZAP.
“No NILLTPFN likuma grozījumiem ir secināms, ka atvērtajā kopīgajā klientu izpētes rīkā tiktu integrēti privāti un publiski informācijas avoti, padarot pieejamas arī klienta aizpildītās anketas un informāciju no klienta izpētes. Informācijas piekļuve kopīgajam klienta izpētes rīkam būtu ļoti plašam personu lokam. Turklāt atšķirībā no ziņošanas FID par aizdomīgiem darījumiem NILLTPFN likuma subjektiem, kuri pievienotos kopīgajam klientu izpētes rīkam, ar informāciju būtu jāapmainās arī tad, ja nepastāvētu aizdomas par klienta nelikumīgām darbībām,” skaidro LZAP.
Līdz ar to, ņemot vērā Latvijas Republikas Advokatūras likuma 67. pantā noteikto zvērināta advokāta pienākumu neizpaust sava klienta noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc atbrīvošanas no lietas vešanas vai pēc lietas pabeigšanas, nebūtu pieļaujams, ka advokāts klienta izpētes gaitā iegūto informāciju izpaustu tik plašam nenoteiktam personu lokam.
LZAP skeptiski vērtē iepriekšminēto likuma grozījumu nepieciešamību attiecībā uz zvērinātiem advokātiem.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
