FOTO: Freepik.
Datu valsts inspekcija (DVI) uz pieciem gadiem izsniegusi pirmo licenci slēgtā klienta izpētes rīka darbībai, un to saņēmis uzņēmums “Salv Technologies OÜ”. Šī izpētes rīka izmantošana varētu veicināt sadarbību starp Latvijas finanšu institūcijām, sekmējot cīņu ar finanšu noziegumiem.
Licence ir izsniegta atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam un ir spēkā Latvijas teritorijā, uzsver DVI Prevencijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailuma.
Lai gan licence neļauj automātiski sniegt pakalpojumus arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tā apliecina, ka uzņēmums darbojas saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem un ievēro Ministru kabineta noteikumus Nr. 396 “Noteikumi par informācijas aktualizēšanas prasībām kopīgajā klienta izpētes rīkā un kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja licencēšanu un uzraudzību”.
Ja uzņēmumam ir izsniegta šī licence, tad tas nozīmē, ka šis uzņēmums atbilst visām minētajām prasībām, uzsver G. Gailuma.
“Iegūstot licenci klienta izpētes rīka darbībai, “Salv” apliecina, ka finanšu pakalpojumu sniedzējiem tagad ir iespējams vienoties kopīgā cīņā pret finanšu noziegumiem,” uzsver “Salv” Latvijas filiāles vadītājs Bruno Puriņš.
“Līdz Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai Eiropas Savienībā apmainīties ar informāciju bija samērā vienkārši. Tagad apmaiņa ar klientu datiem kļuvusi daudz sarežģītāka. Visvairāk šo rīku varēs izmantot, lai novērstu naudas atmazgāšanu, tostarp apkarotu ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksāšanu,” skaidro filiāles vadītājs.
Kā darbojas šis kopīgais slēgtais klienta izpētes rīks, kas ir izstrādāts tieši Latvijai?
“To izmantot var ļoti plaši. Vienotajā tīklā var saslēgt daudzus tirgus dalībniekus. Līdzīgi kā ar Latvijas Bankas Kredītu reģistru, kura informācijai piekļūst visas bankas,” skaidro B. Puriņš. “Piemēram, pieci tirgus dalībnieki var vienoties, ka izmantos slēgto klienta izpētes rīku. Licence ļauj šiem dalībniekiem apmainīties ar informāciju. Tās var būt piecas krājaizdevu sabiedrības vai piecas bankas, vai viena banka, apdrošināšanas sabiedrība un trīs krājaizdevu sabiedrības. Pieejamā informācija ir pielāgota konkrētajai grupai un var būt dažāda, piemēram, par kontu atvēršanu vai aizvēršanas iemesliem, negatīviem vai pozitīviem faktiem u. c.”
“Ja pret naudas atmazgāšanu un noziedzīgiem nodarījumiem katrs cīnās atsevišķi, tad iespējams novērst vien mazu daļu noziegumu.
Ja visi tirgus dalībnieki ir saslēgti vienotā tīklā, tad finanšu noziegumus novērst un atklāt ir daudz vieglāk.
Mūsdienās maksājumi notiek pāris sekundēs, īsā laikā kādam var izkrāpt naudu, kas no Latvijas izceļo caur desmit bankām vai maksājumu iestādēm. Ja tirgus dalībnieki ir pieslēgti kopīgam risinājumam un spēj sazināties savā starpā, tad viņi var labāk apkarot finanšu noziegumus,” saka B. Puriņš.
“Apmainīties ar informāciju par naudas atmazgāšanas riskiem ir izdevīgi visiem – pašām bankām, jo operatīvāk tiek iegūta informācija, klientiem, jo tiek saņemts mazāk informācijas pieprasījumu, kā arī sabiedrībai kopumā, jo efektīvāk tiek apkaroti finanšu noziegumi,” vērtē Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa.
“Priecājamies, ka uzņēmumam “Salv” ir izdevies kļūt par pirmo Latvijā licencēto slēgtā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēju. Pārliecība par informācijas apmaiņas procesa drošību un atbilstību normatīvo aktu prasībām rada savstarpēju uzticību un ļauj būt soli priekšā noziedzniekiem,” piebilst asociācijas padomniece.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā, paredz izveidot divu veidu klienta izpētes rīkus – slēgto kopīgo un atvērto kopīgo rīku.
Saskaņā ar likuma 17.1 pantu slēgtā kopīgā klienta izpētes rīka ietvaros likuma subjekti varēs izveidot privātu klienta izpētes rīku, ko izmanto viena uzņēmumu grupa vai slēgta vairāku likuma subjektu grupa. Šis pakalpojums jānodrošina kopīgam ārpakalpojuma sniedzējam.
Savukārt atbilstoši likuma 17.2 pantam atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks vai daļa no tā tiek veidota kā kanāls, ar kura starpniecību likuma subjektiem iegūt informāciju neatkarīgi no tā, vai viņi par to būs savstarpēji vienojušies.
Licenču skaits nav ierobežots, informē DVI. Licenci atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka darbībai vēl nav saņēmis neviens uzņēmums.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Kā noteikts normatīvajos aktos, kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzējus licencē un uzrauga DVI.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.