2019. gada 17. augustā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu, arī dronu, lidojumi. Kādi ierobežojumi un prasības jāņem vērā, gatavojoties veikt lidojumu ar dronu, kas jāievēro, ja lidojumu vēlas veikt trešo personu tuvumā, un kādos gadījumos var neievērot drona tiešo redzamību – par to LV portāla infografikā.
Civilās aviācijas aģentūras (CAA) publiski sniegtā informācija liecina, ka dronu lietotāju īpatsvars arvien pieaug. Savukārt tas palielina risku un apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai, privātumam, mantai, lidojumu drošumam un drošībai, videi, sabiedrībai kopumā, kā arī valsts nozīmes infrastruktūras objektiem. Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 368 “Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi” (turpmāk tekstā – MK noteikumi), kas stājās spēkā 2019. gada vasarā, attiecas uz jebkuru personu:
- kuras īpašumā vai valdījumā ir drons;
- kura vēlas veikt lidojumus ar dronu;
- kas organizē dronu lidojumus.
Plašāk ar būtiskākajām izmaiņām bezpilota gaisa kuģu pilotēšanas noteikumos var iepazīties LV portāla publikācijā.
Kas tev jāzina
Atbilstoši CAA mājaslapā sniegtajai informācijai, lai pilotētu dronu, personai jāievēro šādi noteikumi:
- lidojumi jāveic tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, privātumu un mantu, valsts aizsardzības un drošības intereses, citu gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, nenodarītu kaitējumu videi, tostarp dzīvniekiem, kā arī netraucētu glābšanas dienestiem veikt savus darbus;
- dronam jābūt marķētam ar īpašnieka vai valdītāja vārdu un uzvārdu, deklarētās dzīvesvietas adresi un tālruņa numuru (marķējumam jābūt nolasāmam, neizmantojot papildu iekārtas vai instrumentus);
- drona tālvadības pilotam jābūt atstarojošai vestei;
- drona tālvadības pilotam aizliegts pilotēt dronu vai pildīt lidojumu novērotāja pienākumus, ja tas atrodas alkoholisko (alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles), narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē;
- pirms katra lidojuma veikšanas drona tālvadības pilota pienākums ir iepazīties ar aeronavigācijas informāciju, kura pieejama tīmekļvietnē ais.lgs.lv: tajā atrodami lidojumiem nepieciešamie dati par Latvijas gaisa telpu;
- drona tālvadības pilotam pirms katra drona lidojuma veikšanas jāizvērtē apkārtējās vides specifika, ģeogrāfiskais izvietojums un meteoroloģiskie apstākļi;
- ja drona tālvadības pilots vēlas veikt paaugstināta riska lidojumus, piemēram, vēlas lidot tuvāk un ātrāk, nekā tas noteikts normatīvajos aktos, pilotēt smagākus dronus, pilotēt tos lidostu vai citu noteikumos īpaši pieminētu objektu tuvumā, pilotēt diennakts tumšajā laikā u. tml., jānokārto pārbaudes un jāsaņem CAA atļauja;
- ja persona vēlas veikt drona lidojumu tuvāk par MK noteikumos noteikto, papildus CAA atļaujai drona lidojums jāsaskaņo ar konkrētā objekta īpašnieku vai valdītāju, piemēram, ar militārajiem objektiem, ieslodzījuma vietām, avārijas riska objektiem, pašvaldībām u. tml.
- drona īpašniekam jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība pret zaudējumiem, kurus drons varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai, mantai, kā arī videi (MK noteikumu 11. punkts daļā par bezpilota gaisa kuģa kopējo pacelšanās masu stājas spēkā 2020. gada 2. janvārī, – līdz minētajam datumam apdrošināšanas nosacījumi piemērojami bezpilota gaisa kuģiem, kuru kopējā pacelšanās masa ir 1,5 kg un vairāk).
Saskaņā ar Latvijas apdrošinātāju asociācijas mājaslapā pieejamo informāciju apdrošinājuma summa civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā ir atbildības limits, kas ir maksimālā kopējā summa, kuru apdrošinātājs izmaksās kā zaudējumu atlīdzību, kas radušies visu apdrošināšanas līguma darbības laikā celto prasību dēļ neatkarīgi no apdrošināto personu, iesniegto pretenziju un prasītāju skaita. Savukārt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu katrs apdrošinātājs aprēķina pēc savas metodikas.
Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
