Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Bezpilota gaisa kuģu prasības, kas ietvertas dažādos normatīvajos aktos, attiecas arī uz rotaļlietu veikalā iegādātiem droniem vai cita veida lidaparātiem.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Spēkā stājušās izmaiņas kārtībā, kādā legāli veicami bezpilota gaisa kuģu – arī dronu – un cita veida lidaparātu lidojumi. Kā norāda Civilās aviācijas aģentūra, šo izmaiņu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.
Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 368 “Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi” (turpmāk tekstā – MK noteikumi), kas stājās spēkā sestdien, 2019. gada 17. augustā, nosaka:
Civilās aviācijas aģentūra (CAA) min šādas būtiskākās jauno MK noteikumu izmaiņas:
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulai (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā (turpmāk tekstā – Regula) bezpilota gaisa kuģis ir jebkurš gaisa kuģis, ko ekspluatē vai kas konstruēts autonomai ekspluatācijai vai pilotēšanai no attāluma bezpilota gaisa kuģī.
Kā norāda CAA, izņemot gaisa spilvena transportlīdzekļus (hovercraft – no angļu val.), kuri var lidot nedaudz virs ūdens vai purva, un raķetes, kuras var lidot arī ārpus atmosfēras, viss pārējais, kas var lidot gaisā, ir gaisa kuģis. Savukārt, ja pilots, kas vada gaisa kuģi, fiziski tajā neatrodas, tas ir bezpilota gaisa kuģis, turpina CAA. Bezpilota gaisa kuģi ir, piemēram, lidmodeļi, pūķi, droni u. tml.
Tāpat CAA norāda, ka MK noteikumos ieviests jauns termins “bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatants”, līdz ar to svarīgi ir atšķirt ekspluatantu no tālvadības pilota. Jaunajos noteikumos ekspluatanta un tālvadības pilota pienākumi ir izdalīti atsevišķi.
Atbilstoši Regulai gaisa kuģa ekspluatants ir jebkura juridiska vai fiziska persona, kas ekspluatē vai piedāvā ekspluatēt vienu vai vairākus gaisa kuģus. Savukārt tālvadības pilots ir fiziska persona, kas atbildīga par bezpilota gaisa kuģa lidojuma drošu vadīšanu, proti, manuāli apkalpo lidojuma vadības ierīces vai – ja bezpilota gaisa kuģis lido autonomi – pārrauga lidojuma kursu un saglabā spēju jebkurā brīdī iejaukties un mainīt kursu.
Ekspluatants uzņemas atbildību, savukārt tālvadības pilots faktiski izpilda lidojumu, skaidro CAA. Proti, privātpersona vienlaikus var būt gan ekspluatants, gan tālvadības pilots, savukārt juridiska persona, piemēram, uzņēmums, ir ekspluatants, bet tā darbinieki – tālvadības piloti.
Līdz šīm spēku zaudējušie MK noteikumi paredzēja, ka nepilngadīga persona var pildīt bezpilota gaisa kuģa pilota pienākumus bez pilngadīgas personas uzraudzības, ja bezpilota gaisa kuģa kopējā pacelšanās masa nepārsniedz 0,5 kg un tā veiktspēja neļauj sasniegt augstumu, kas pārsniedz 50 m virs zemes vai ūdens virsmas. Pārējos gadījumos nepilngadīga persona varēja pildīt bezpilota gaisa kuģa pilota pienākumus pilngadīgas personas uzraudzībā.
Saskaņā ar jaunajiem MK noteikumiem tālvadības pilots var būt persona, kas:
Līdz šim bija noteikts, ka pilots, lai ievērotu drošu attālumu, veicot lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi (arī dronu):
Turpmāk MK noteikumi paredz, ka, veicot lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi, kura kopējā pacelšanās masa:
Papildus CAA min piemērus, kādos gadījumos uzskatāms, ka personas ir trešās personas (iepriekš noteikumos – lidojumā neiesaistītās personas):
Tāpat MK noteikumi paredz, ka paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģa lidojumu var veikt, ja ir saņemta CAA atļauja šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā. Informāciju par pieņemtajiem lēmumiem un izsniegtajām CAA paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģa lidojumu atļaujām var meklēt CAA tīmekļvietnē.
Kā norāda CAA, atļaujas ir nepieciešamas bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantiem, kas veic paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģa lidojumus, piemēram, vēlas lidot tuvāk un ātrāk, nekā tas noteikts normatīvajos aktos, pilotēt smagākus dronus, pilotēt tos lidostu vai citu noteikumos īpaši pieminētu objektu tuvumā, pilotēt diennakts tumšajā laikā u. tml.
Atļaujas iegūšana un saskaņošana paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģa lidojumiem nav viens un tas pats, uzsver CAA. Ja persona saprot, ka, veicot bezpilota gaisa kuģa lidojumu, tā neizpilda vai nevar izpildīt kādu no prasībām, kas paskaidrota normatīvajos aktos, personai jāsaņem CAA atļauja.
Vienlaikus, ja persona ir ieguvusi CAA atļauju, jāievēro arī papildprasība. Proti, personai ir jāsaskaņo paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģa lidojums ar katru konkrēto vietu, kur tā vēlas attiecīgo lidojumu veikt, piemēram, ar militārajiem objektiem, ieslodzījuma vietām, avārijas riska objektiem, pašvaldībām u. tml. “Tas, ka persona ieguvusi CAA atļauju, nenozīmē, ka tā var pilotēt bezpilota gaisa kuģi, kur vien vēlas,” skaidro CAA. Tāpat paaugstināta riska lidojumus nevar veikt, ja persona ir saskaņojusi lidojumu, piemēram, ar pašvaldību, bet nav ieguvusi CAA atļauju.
Vienlaikus MK noteikumi paredz, ka turpmāk atļauju par paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģa lidojumu veikšanu var saņemt ilgtermiņā, izņemot lidojumus militāro objektu tuvumā, proti, viens iesniegums der vairākiem lidojumiem. Līdz šim atļauja bija nepieciešama katram paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģa lidojumam.
Tāpat MK noteikumi paredz, ka turpmāk tālvadības pilotiem, kuri plāno veikt paaugstināta riska lidojumus, jānokārto teorētisko zināšanu un praktisko prasmju pārbaude.
CAA skaidro, ka ar informatīvo materiālu palīdzību persona pārbaudei var sagatavoties pašmācības ceļā. Proti, pagaidām nav pienākuma apmeklēt noteiktus kursus vai skolu. Lai gan personu loks, kam pārbaude būs jānokārto, šķietami nav liels, salīdzinot ar kopējo tālvadības pilotu skaitu, CAA skaidro, ka šajā kategorijā noteikti ietilps arī kāzu fotogrāfi, kuri izmanto dronus pasākuma filmēšanai un fotografēšanai.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem teorētisko zināšanu pārbaude notiks testa veidā. Tālvadības pilots testu kārtos patstāvīgi, 30 minūšu laikā atbildot uz 30 jautājumiem. Pārbaude ir nokārtota, ja persona ir pieļāvusi ne vairāk kā trīs kļūdas. Savukārt, ja pārbaudi nenokārto, vēlreiz to var kārtot ne ātrāk kā nākamajā dienā. Testā iekļauti jautājumi par dažādām tēmām. Piemēram, bezpilota gaisa kuģa lidojumu tiesiskais regulējums, gaisa telpas struktūra un tās izmantošanas pamatprincipi, bezpilota gaisa kuģa lidojumu veiktspēja, cilvēka veiktspējas ierobežojumi, meteoroloģija, kā arī darbības procedūras.
Savukārt praktisko prasmju pārbaudi tālvadības pilots kārto patstāvīgi, veicot lidojumu ar savu attiecīgas kategorijas bezpilota gaisa kuģi. Personai jādemonstrē, ka viņa spēj plānot bezpilota gaisa kuģa lidojumu, izprast situāciju gaisa telpā un uz zemes, izvērtēt riskus un laikapstākļu ietekmi, pieņemt atbilstošus lēmumus, sagatavot bezpilota gaisa kuģa sistēmu lidojuma izpildei, demonstrēt bezpilota gaisa kuģa lidojuma standarta procedūru izpildi pirmslidojuma, lidojuma un pēclidojuma fāzēs, demonstrēt bezpilota gaisa kuģa lidojuma avārijas procedūru izpildi, kā arī vadīt bezpilota gaisa kuģa lidojumu, demonstrējot pārliecinošu kontroli atbilstoši konkrētās bezpilota gaisa kuģa kategorijas specifikai.
Līdz šim, ja bezpilota gaisa kuģa kopējā pacelšanās masa pārsniedza 1,5 kg, tās īpašniekam bija jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi.
Jaunajos MK noteikumos prasība ir precizēta, tāpat ir noteikti šādi minimālie civiltiesiskās atbildības ierobežojumi:
2019. gada 1. jūlijā stājās spēkā Eiropas Komisijas regulējums par bezpilota gaisa kuģu sistēmām, kas nākotnē noteiks bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumus un procedūru. CAA norāda, ka Eiropas regulējums tiks piemērots no 2020. gada 2. jūlija. Tas nozīmē, ka gada laikā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm savos nacionālajos normatīvajos aktos būs jāievieš regulu prasības.
