Šogad aprit arī 100.gadadiena, kopš pasaulē atzīmē Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu. Rietumvalstīs šie svētki netiek saistīti ne ar padomju režīma glorifikāciju, ne arī mīlestības apliecinājumiem. Kas īsti ir 8.marts un kāda ir tā nozīme mūsdienu demokrātijas attīstībā pasaulē?
Ilgi pirms Latvijas okupācijas
Sieviešu kustība, pēc kuras ierosmes Sieviešu diena kļuva par svētku dienu, sākās 18.gadsimtā Ziemeļeiropā un Francijā. Cīņa bija par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē.
19.gadsimtā daudzos ASV uzņēmumos radās arodbiedrību organizācijas. 1857.gada 8.martā izveidojās arodbiedrība, par kuras loceklēm pirmoreiz kļuva sievietes. Šajā dienā Ņujorkas tekstilrūpniecības strādnieces devās ielās, pieprasot 10 stundu darbadienu (tolaik sievietes strādāja 16 stundas diennaktī un saņēma grašus), gaišas un sausas darbavietas un darba algu, kas būtu vienlīdzīga ar to, ko saņem vīrieši.
1908.gada 8.martā Ņujorkas Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija rīkoja masveida mītiņu ar mērķi aizsargāt sieviešu tiesības. Tūkstošiem sieviešu devās Manhetenas ielās, lai pieprasītu lielāku darba samaksu, aizliegtu strādāt bērniem (zēnus tur ekspluatēja daudz nežēlīgāk nekā pieaugušus vīriešus) un iegūtu balsstiesības vēlēšanās.
8.marts Eiropā
1910.gadā Starptautiskajā sieviešu konferencē Kopenhāgenā Klāra Cetkina izteica piedāvājumu svinēt Starptautisko sieviešu dienu 8.martā, kas izskanēja kā aicinājums visām pasaules sievietēm iesaistīties cīņā par līdztiesību. Atsaucoties uz šo aicinājumu, daudzu valstu sievietes aktivizējās cīņai pret nabadzību, par tiesībām strādāt, par mieru.
Būtisku lomu turpmākai Sieviešu dienas attīstībai deva starptautiskās sociāldemokrātu organizācijas (II Internacionāle) un 1911.gada kongresā pieņemtais lēmums par tās atzīšanu visā Eiropā. 1911.gada 19.martā šos svētkus pirmoreiz svinēja Austrijā, Dānijā, Vācijā un Šveicē. Tad vairāk nekā miljons vīriešu un sieviešu piedalījās manifestācijās. Sievietes mēģināja panākt tiesības vēlēt un ieņemt vadošos amatus. Vēlāk tos svinēja 1912.gada 12.maijā.
Starptautiskā sieviešu diena Krievijā
Pirmo reizi Krievijā Starptautisko sieviešu dienu atzīmēja 1913.gadā Pēterburgā. 1913.gada 2.martā Poltovas ielā sapulcējās pusotrs tūkstotis cilvēku, jo pilsētas dome atbalstīja sieviešu jautājumu izskatīšanu. Šajā tikšanās reizē apsprieda tādus jautājumus kā sieviešu balsstiesības, valsts nodrošinājums māmiņām, dzīves dārdzība. Nākamajā gadā daudzās Eiropas valstīs 8.martā vai tuvākajos datumos sievietes organizēja maršu, protestējot pret karu.
1917.gada pēdējā februāra svētdienā Krievijas sievietes izgāja ielās ar lozungu “Maizi un mieru”. Pēc četrām dienām imperators Nikolajs II atkāpās no valsts galvas posteņa; pagaidu valdība garantēja sievietēm tiesības vēlēt. Šī vēsturiskā diena bija 23.februāris pēc Juliāna kalendāra, kas tajā laikā tika lietots Krievijā un 8.marts pēc Gregoriāņu kalendāra (iepriekš atkarībā no valsts svinības notika laika posmā no februāra beigām līdz marta vidum).
Citviet pasaulē
Ņemot vērā kreisi centrisko partiju nozīmīgo lomu Eiropas valstu sabiedrībās, Starptautiskā sieviešu diena guvusi lielu popularitāti. Aktivizējoties starptautiskajai sieviešu kustībai, par kuras neatņemamu sastāvdaļu kļuvusi 8.marta atzīmēšana, sievietes guvušas vienlīdzīgas vēlēšanu un darba tiesības. Nopietni uzlabojumi notikuši privātās dzīves jomā, sievietēm izcīnot iespēju šķirt laulību, legalizējot kontracepcijas līdzekļus un abortus (tiesības uz savu ķermeni).
Starptautisko sieviešu dienu svin Krievijas Federācijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Moldovā, Tadžikistānā, Turkmenistānā, Ukrainā, Baltkrievijā. Uzbekistānā to svin kā Mātes dienu, Armēnijā – 7.aprīlī kā Mātes un skaistuma dienu.
Turkmenistānā sievietes par godu Starptautiskajai sieviešu dienai katra saņems desmit dolārus (4,63 latus). Turkmenistānas Valsts prezidents to nosaucis par “cieņas apliecinājumu” sievietēm.
Sieviešu diena Padomju Latvijā
Pirmajos padomju varas gados Starptautiskā sieviešu diena – 8. marts – kļuva par valsts svētkiem. No 1965.gada 8.marts nozīmēja brīvdienu. Pastāvēja arī šīs dienas svētku rituāls. Svinīgos pasākumos valsts atskaitījās sabiedrībai par sieviešu valsts politikas īstenošanu. Pakāpeniski Starptautiskā sieviešu diena valstī zaudēja savu politisko nokrāsu.
Tulpēm nav ne vainas
8.martu mēs varētu atzīmēt gan kā sieviešu sūtības svētkus, gan kā panākumus dzimumu līdztiesības nodrošināšanā – kā publiskajā, tā privātajā dzīvē – un atcerēties, ka nav vājā un stiprā dzimuma, ir tikai vājas un stipras personības.
Viena no spilgtākajām sieviešu tiesību aizstāvēm Latvijā ir dzejniece Aspazija, kuras runas Satversmes sapulces sēdēs mudināja Latvijas Civillikumā iestrādāt normas, kas ļautu noslēgt laulību ne vien baznīcā, bet arī civilā kārtībā, kā arī sniedza iespējas pēc sievietes iniciatīvas iesniegt laulību šķiršanas pieprasījumu.
Labi saprotams, ka šis datums izraisa arī pretrunīgas izjūtas sakarā ar padomju laikā ierasto atsvešināto, aizbildniecisko un lielā mērā nedemokrātisko attieksmi pret sieviešu tiesībām. Acīmredzot daļa sieviešu un vīriešu joprojām izjūt rūgtumu un cinismu pret to vienīgo dienu gadā, kad sieviešu tiesības tika pārvērstas par ārišķīgiem uzmanības apliecinājumiem, tādēļ vairs nevēlas šo tradīciju atdzīvināt.
Bet varbūt vaina ir mūsos pašos? Un tulpes nav vainīgas, ja pastāvošie stereotipi mūsu apziņā iesēdušies tik dziļi, ka joprojām nespējam tikt no tiem vaļā. Starptautiskā sieviešu diena nudien nav tieši saistāma ar padomju ideoloģiju. No Jaungada, 1.septembra un citiem svētkiem taču turpmāk neplānojam atteikties?
Ļausimies svētku priekam! Priecāsimies un dzīvosim, pēc pelēkās un depresīvās ziemas gaiši paraudzīsimies debesīs, piekļausim seju vārajiem tulpju ziediem un mīlēsim! Sevi, dzīvi, cilvēkus.
Sievietes par Sieviešu dienu
Tīna
Sieviešu diena sievietei nozīmē:
- Pacilātību viņas pašapziņai.
- Viņas pašvērtības paaugstināšanos.
- Sievietes esības novērtējumu sabiedrībā kopumā.
- Iespēju mīļotajam vīrietim pārvarēt pateicības rakstura kompleksus.
- Sieviete un ziedi tuvina pavasara sajūtu.
Līga
Žēl sieviešu, kurām, lai viņām izrādītu uzmanību, nepieciešama parlamenta noteikta, kalendārā norādīta diena. Žēl to, kas nezina šīs dienas patieso būtību un kuriem ir šī mazohistiskā vēlme atjaunot padomju iekārtas izkropļoto izpratni par šo dienu kā mistisku svinamdienu, izliekoties, ka ar sieviešu tiesībām valstī viss ir kārtībā.
Kristīne
8.marts ir vienīgā diena, kad jūtos kā Sieviete, jo visās pārējās dienās esmu kā pussieviete, pusvīrietis. Audzinu viena 3 bērnus, un, saprotams, visi darbi un bērnu audzināšana ir jāveic vienai. Dzīvoju laukos – visi pazīstami. Patīk, ka ikviens vīrietis, kas nāk pretī, novēl skaistus svētkus.
