Tiesa zemes likumiskās lietošanas tiesības atzīst par atbilstošām Satversmei, 4% maksājumu

Saeimā 2021. gada 30. septembrī pieņemtie grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (likums) no 2022. gada sākuma paredz pakāpeniski izbeigt piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Tā tiek dēvēta arī par piespiedu nomas reformu. Tā vietā dalītā īpašumā zemes un patstāvīgo būvju īpašnieku attiecības regulē jauns tiesību institūts – “likumiskās zemes lietošanas tiesības”. Likumiskā lietošanas maksa ir 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības.

Satversmes tiesā (ST) tika ierosinātas deviņas lietas pēc vairāku privātpersonu pieteikumiem, kas tika apvienotas vienā lietā. Pieteikumu iesniedzēju īpašumā ir zeme vai domājamās daļas no zemes, uz kurām atrodas citām personām piederošas būves.

Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka zemes lietošanas tiesību institūts un zemes lietošanas maksas apmērs neatbilst tiesībām uz īpašumu, vienlīdzības principam, tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, kā arī tiesībām uz taisnīgu tiesu. Savukārt Saeimas ieskatā zemes lietošanas maksa esot taisnīga atlīdzība, jo tikušas vienkāršotas dalītā īpašumā iesaistīto personu tiesiskās attiecības.

Satversmes tiesa nosprieda, ka apstrīdētajās normās regulētās zemes lietošanas tiesības ir atzīstamas par Satversmei atbilstošām, jo šāds regulējums ne vien nodrošina dalītā īpašuma tiesisko attiecību dalībnieku tiesību un likumisko interešu aizsardzību, bet arī papildus ievieš skaidrību un paredzamību nekustamā īpašuma tirgū, par lēmumu informē ST Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītāja Ksenija Vītola.

Savukārt apstrīdētajās normās noteikto zemes lietošanas maksu 4% apmērā tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu, jo, nosakot šo maksu un tajā ietverto atlīdzību zemes īpašniekam 2,5% apmērā (pēc nekustamā īpašuma nodokļa atskaitīšanas) no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, likumdevējs nav pamatojis, ka būtu ņemti vērā izdevumi, kas samazina zemes īpašnieka ienākumu no lietošanā nodotās zemes.

Tiesa atzina, ka pastāv alternatīvs līdzeklis, kas zemes īpašnieka tiesības ierobežotu mazāk.

Proti, ņemot vērā zemes lietošanas maksas apmēru, zemes īpašnieka pienākumu maksāt nekustamā īpašuma un ienākuma nodokļus, administrēšanas un juridiskās palīdzības sniegšanas izdevumus, kā arī to, ka pastāv risks nesaņemt likumā noteikto zemes lietošanas maksu pilnā apmērā un kadastrālo vērtību bāzes nav mainījušās kopš 2012. gada, likumā noteikto zemes lietošanas maksu (4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk par 50 eiro gadā) nevar uzskatīt par tādu, kas pildītu atlīdzības funkciju.

Satversmei neatbilstošās normas tika atzītas par spēkā neesošām no 2024. gada 1. jūlija, dodot likumdevējam laiku, lai taisnīgi līdzsvarotu zemes īpašnieku un būvju īpašnieku tiesības, norāda ST.

Turpretī par normu, kas noteica, ka iepriekš pieņemtie vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumi par piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām nav spēkā ar 2023. gada 1. janvāri, Satversmes tiesa tiesvedību izbeidza. Tāpat Satversmes tiesa izbeidza tiesvedību lietā daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam.

Likuma normas Satversmes tiesas spriedumā

Lietā “Par likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmās, otrās daļas un 42. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 42. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam” Satversmes tiesa nosprieda:

Izbeigt tiesvedību lietā daļā par likuma 38. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 91. pantam.
Izbeigt tiesvedību daļā par likuma 42. panta trešās daļas atbilstību Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam.
Atzīt likuma 38. panta pirmo daļu par atbilstošu Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.
Atzīt likuma 38. panta otro daļu un 42. panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un spēkā neesošu no 2024. gada 1. jūlija.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Apstrīdētās likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. un 42. panta normas

^{Likumā zemes likumiskā lietošanas maksa un tās maksāšanas kārtība tika noteikta vairākos pantos. Satversmes tiesā tika apstrīdēts 38. un 42. pantā iekļautais regulējums.}

^{Likuma 38. panta pirmā daļa nosaka, ka, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3.vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi.}

^{Apstrīdētā likuma 38. panta otrā daļa paredz, ka būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 eiro gadā, bet būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.}

^{Apstrīdētā likuma 42. panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma 38., 39., 40. un 41. pants stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.}

^{Likuma 42. panta trešā daļa noteic, ka šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos vienošanās vai tiesas nolēmumā noteiktā nomas maksa nav spēkā ar 2023. gada 1. janvāri.}

Augstāka juridiskā spēka normas

^{Satversmes 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”}

^{Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”}

^{Satversmes 92. pants: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”}

^{Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”}

Likums no 2022. gada noteica reformas pakāpenību

Piespiedu nomas reforma paredz, ka likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trijos posmos, ņemot vērā situāciju:

2022. gada 1. janvārī visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu;
2023. gada 1. janvārī visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības 2022. gada 1. janvārī tiek regulētas ar spēkā esošu nomas līgumu vai tiesas nolēmumu;
2024. gada 1. janvārī dalītā īpašuma gadījumos, kuros privātpersonai piederošas būves atrodas uz publiskas personas (valsts, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas) zemes.

Plašāk par tēmu “Piespiedu nomas reforma” >>