Ja dzīvojamā māja atrodas uz citas personas zemes, tad Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 5. punkts paredz dzīvokļu īpašnieku pienākumu maksāt zemes likumisko lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām.  

Likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Spēkā stāšanās likums) zemes lietošanas maksa noteikta 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk par 50 eiro gadā.  

Zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai no šā gada izmanto universālo kadastrālo vērtību.  

Spēkā stāšanās likuma 42. panta septītā daļa paredz: “Ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025. gada 1. janvārī ir lielāka par tās 2024. gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim katru gadu palielinās par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiek sasniegts atbilstošais zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.”  

Lai atturētu būves īpašniekus no lietošanas maksas samaksas kavējuma, kā arī lai atlīdzinātu zemes īpašnieka iespējamos administratīvos izdevumus, kas var rasties parāda atgūšanas procesā, būves īpašniekam noteikts pienākums bez īpaša atgādinājuma maksāt zemes īpašniekam radušās papildu izmaksas par katra maksājuma kavējumu, proti, likumā ir noteikts: “Ja ir iestājies lietošanas maksas samaksas nokavējums, parādnieks zemes īpašniekam atlīdzina katra kavēta maksājuma atgūšanas izdevumus 30 eiro apmērā, ja vien zemes īpašnieks pats nav vainojams nokavējumā. Izdevumu atlīdzināšana neatbrīvo parādnieku no pienākuma atlīdzināt zemes īpašniekam radušos zaudējumus, ciktāl tie pārsniedz minētos izdevumus.”  

Lai zemes īpašniekam zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās, ja zemes lietošanas maksa nav samaksāta, būtu iespēja atgūt viņam radušos izdevumus vienkāršotā kārtībā, ir veikti arī grozījumi Civilprocesa likumā, nosakot, ka likumiskās lietošanas maksas samaksa uzskatāma par tādu saistību, attiecībā uz kuru pieļaujama piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā, tādējādi ievērojami vienkāršojot konkrētās saistības piedziņu piespiedu kārtā. 

Informācija par situācijām, kad fiskālā kadastrālā vērtība, no kuras maksājams nekustamā īpašuma nodoklis, ir lielāka par universālo kadastrālo vērtību, no kuras maksā lietošanas maksu, ir skatīta Saeimas Juridiskajā komisijā. Viens no iespējamajiem problēmas risinājumiem, kas ticis apspriests, ir piedāvājums veikt izmaiņas tiesību aktos. 

Lai izpildītu Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija spriedumu lietā Nr. 2022–02–01, nosakot zemes lietošanas maksu piespiedu dalītos īpašumos un maksas saņemšanas iespējas, ir ņemtas vērā zemes īpašnieka intereses, vienlaikus arī dzīvokļa īpašniekiem nenosakot nesamērīgu, neadekvātu maksājumu pieaugumu situācijā, kad pēc ilgstoša perioda tiek aktualizētas kadastrālās vērtības.