Grozījumi AAL (II): precizēta atbildība atsevišķa ilgstoša administratīvā pārkāpuma gadījumā

Kas ir atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums

Tipiski ilgstoši administratīvie pārkāpumi ir, piemēram:

• transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā;
• transportlīdzekļa vadīšana, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību;
• tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram nav obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA);
• autoceļa posma lietošana, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta.

“Sākot dalību ceļu satiksmē un izdarot šāda veida pārkāpumus, persona attiecīgo pārkāpumu izdara visu laiku, kamēr viņa turpina konkrēto rīcību vai iestājas cits nosacījums, kas pārkāpumu pārtrauc,” skaidro Tieslietu ministrija (TM).

Tās ieskatā iestāžu un tiesu praksē ilgstošs administratīvais pārkāpums lielākoties netiek identificēts.

Ar grozījumiem Administratīvās atbildības likumā ir precizēta ilgstoša administratīvā pārkāpuma izpratne.

Par jēdzienu “saprātīgs laiks”

Saskaņā ar grozījumu AAL anotāciju jēdziens “saprātīgs laiks” interpretējams atbilstoši katras nozares normatīvajam regulējumam un specifikai:

“Amatpersonai, piemērojot administratīvo atbildību, jānosaka laika periods, kurā personai netraucēti tiek dota iespēja pārtraukt administratīvo pārkāpumu un novērst ilgstošā pārkāpuma radītās sekas un apdraudējumu. Piemēram, par nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas neuzturēšanu pienācīgā kārtībā, sodu varētu piemērot tik ilgi, līdz teritorija tiek savesta tādā kārtībā, kādu nosaka attiecināmie normatīvie akti. Katru nākamo sodu var piemērot pēc tam, kad ir notecējis saprātīgs laiks, kurā var, piemēram, atbrīvot teritoriju no sadzīves atkritumiem vai nopļaut zāli.”

Precizējot ilgstoša administratīvā pārkāpuma regulējumu, protams, kontekstuāli tika pievērsta uzmanība arī jautājumam par sodu biežo piemērošanu gadījumos, kad šāda veida pārkāpumi neilgā laikposmā fiksēti vairākkārt ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.

Kā uzsver TM, turpmāk atbilstoši AAL personai nevar vēlreiz piemērot sodu, kamēr tai nav paziņots par iepriekšējo fiksēto pārkāpumu:

“Piemēram, ja ar tehniskajiem līdzekļiem pārkāpums ir fiksēts 10 reižu un tikai tad persona saņem paziņojumu par kādu no attiecīgajiem pārkāpumiem, personai piemērojama administratīvā atbildība tikai par vienu pārkāpumu.”

Kā iepriekš grozījumu AAL pieņemšanas procesā norādījis Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta Normatīvo aktu nodaļas jurists Sandis Blumbergs, jaunais regulējums skaidrāk noteic, ka konkrētie pārkāpumi var tikt interpretēti kā ilgstoši administratīvie pārkāpumi.

Vienlaikus S. Blumbergs akcentēja, ka precizētā ilgstoša administratīvā pārkāpuma izpratne aptver arī jauno dokumentu paziņošanas institūtu, kas tika radīts ar mērķi, lai turpmāk par konstatētajiem OCTA pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, varētu savlaicīgi paziņot pārkāpuma izdarītājam.

Dokumentu paziņošana

Atbilstoši TM sniegtajai informācijai grozījumi AAL turpmāk paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesā dokumentu var paziņot, izmantojot valsts informācijas sistēmu, ja jomā, kurā izdarīts administratīvais pārkāpums, valsts informācijas sistēmas izmantošana saziņā ar iestādi ir obligāta:

“Atšķirībā no vispārīgā regulējuma Paziņošanas likumā tādā gadījumā nav nepieciešama personas piekrišana saņemt dokumentu attiecīgajā veidā.”

TM informē, ka grozījumi AAL precizē arī tiesas sprieduma paziņošanas regulējumu:

“Lai novērstu atšķirīgu izpratni praksē, AAL tiešā tekstā ir norādīts, ka sprieduma paziņošanas dienu šādos gadījumos nosaka saskaņā ar Paziņošanas likumu.”

Pārkāpuma fiksēšana ar tehniskajiem līdzekļiem

Turpmāk gadījumos, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu var pieņemt, pamatojoties tikai uz datu automātisku apstrādi.

Atbilstoši grozījumiem Ceļu satiksmes likumā 2025. gada 1. janvārī papildus stājās spēkā tiesību norma, kas paredz nekavējoties nosūtīt informāciju transportlīdzekļa reģistrētajam turētājam, ja ar tehniskajiem līdzekļiem ir fiksēts, ka ceļu satiksmē, iespējams, tiek izmantots transportlīdzeklis, kuram noteiktajā termiņā nav veikta tehniskā apskate vai nav iegādāta OCTA.

Proti, Ceļu satiksmes likuma (CSL) 43.⁷ panta 1.¹ daļa paredz:

“Ja pārkāpums – tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate vai kuram nav iegādāta OCTA, – fiksēts ar tehnisku līdzekli, neapturot transportlīdzekli, policija AAL 162. panta pirmajā daļā minētajai personai nekavējoties elektroniski nosūta informāciju (ja adresāta dati elektroniskai saziņai ir zināmi) par fiksēto gadījumu.

Policija ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) var noslēgt deleģēšanas līgumu, kurā paredz, ka CSDD informāciju par fiksēto gadījumu nosūta AAL 162. panta pirmajā daļā minētajai personai.

Kārtību, kādā informācija paziņojama AAL 162. panta pirmajā daļā minētajai personai, nosaka Ministru kabinets.”

Kā norāda CSDD, attiecīgā paziņojuma mērķis ir pēc iespējas ātrāk novērst atkārtotus pārkāpumus ceļu satiksmē, turpinot izmantot transportlīdzekli, kuram nav derīgas tehniskās apskates vai OCTA polises:

“Sagaidāms, ka minētās informācijas plašāka pieejamība mazinās gadījumu skaitu, kad transportlīdzekļa vadītāji tiek vairākkārtēji sodīti par ceļu satiksmes pārkāpumiem saistībā ar tehniskās apskates derīgumu vai OCTA neesamību, kas secīgi fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem neilgā laikposmā.”

Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks aktuālo kārtību, kādā informācija paziņojama AAL 162. panta pirmajā daļā minētajai personai par iepriekš norādītajiem pārkāpumiem, vēl nav stājušies spēkā.

Soda piemērošana transportlīdzekļa īpašniekam, tai skaitā ārvalstniekam

TM akcentē, ka pēdējos gados īpaši aktuāls ir kļuvis jautājums par tiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kuri izdarīti ar trešajā valstī (t. i., valstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveice) reģistrētiem transportlīdzekļiem un fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem vai transportlīdzekļa vadītājam neatrodoties pārkāpuma izdarīšanas vietā, kā arī par to skaitu, pieauguma dinamiku un objektīvām grūtībām identificēt šādu automobiļu reģistrēto īpašnieku (turētāju, valdītāju) vai vadītāju administratīvās atbildības piemērošanai.

Tādējādi ar grozījumiem jaunā redakcijā izteikts AAL 265. pants.

Vienlaikus TM vērš uzmanību, ka grozījumi AAL precizē likuma 162. pantā ietvertā transportlīdzekļa īpašnieka izpratni, kā arī paredz – lēmumu par soda piemērošanu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu.

“Ievērojot jauno transportlīdzekļa deklarēšanas izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā institūtu, grozījumi AAL paplašina transportlīdzekļa īpašnieka izpratni un paredz, ka par transportlīdzekļa īpašnieku AAL 19. nodaļas izpratnē atzīstama arī persona, kura trešajā valstī reģistrētu transportlīdzekli deklarējusi izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā.

Situācijā, kad ar trešajā valstī reģistrētu transportlīdzekli būs izdarīts administratīvais pārkāpums, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem vai transportlīdzekļa vadītājam neatrodoties pārkāpuma izdarīšanas vietā, administratīvais sods tiks piemērots personai, kura trešajā valstī reģistrētu transportlīdzekli deklarējusi izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā,” paskaidro TM.

Atbilstoši grozījumiem CSL no 2025. gada 1. janvāra Latvijā ceļu satiksmē drīkst piedalīties tikai tādi trešajās valstīs reģistrēti transportlīdzekļi, kuri ir deklarēti CSDD e-pakalpojumos (skat. CSL 9.¹ pantu “Transportlīdzekļa deklarēšana izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā”).

Turpmāk saskaņā ar CSL 72.¹ pantu par tāda ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveices Konfederācija, reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav deklarēts, piemēros naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 11 līdz 28 naudas soda vienībām (55–140 eiro apmērā).

CSDD atgādina, ka transportlīdzekļu deklarēšana neietekmē un neaizstāj pienākumu Latvijā reģistrēt tos ārvalstīs reģistrētos transportlīdzekļus, kuri Latvijā atrodas ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē.