FOTO: Freepik.
2025. gada 1. janvārī stājās spēkā vērienīgi grozījumi Administratīvās atbildības likumā, kuru viens no mērķiem ir nodrošināt efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu elektroniskajā vidē. LV portāls sadarbībā ar Tieslietu ministriju vairāku publikāciju ciklā skaidro svarīgākās izmaiņas un to nepieciešamību. Šoreiz plašāk par izmaiņām, kas skar informācijas sistēmas administratīvā pārkāpuma procesā, dokumentu pārvēršanu elektroniskā formātā, parakstīšanu un informācijas apriti, kā arī lēmuma automatizētu pieņemšanu.
|
UZZIŅAI 2025. gada 1. janvārī stājās spēkā apjomīgi grozījumi Administratīvās atbildības likumā, kuri paredz izmaiņas šādās jomās:
Kā norāda Tieslietu ministrija (TM), papildus iepriekš minētajam Administratīvās atbildības likumā (AAL) stājušās spēkā arī citas ar administratīvās atbildības sistēmas regulējumu saistītas izmaiņas, kas skar, piemēram, Nodokļu un muitas policijas kompetenci, administratīvā pārkāpuma procesa apturēšanu un atjaunošanu, slēgta administratīvā pārkāpuma procesa norisi, videokonferences izmantošanu, dokumentu paziņošanu u. c. |
Atbilstoši TM sniegtajai informācijai administratīvā pārkāpuma process jau vairākus gadus iestādē un tiesā pamatā norit elektroniskajā vidē.
2020. gada 1. jūlijā, kad stājās spēkā AAL, paralēli Sodu reģistra likumā stājās spēkā tiesību norma, kurā noteica, ka Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma (APAS) ir Sodu reģistra apakšsistēma, kurā sagatavo, lejupielādē un glabā ar administratīvā pārkāpuma lietu saistītos dokumentus.
Pirmo reizi administratīvā pārkāpuma lieta e-formātā tika izskatīta 2020. gada 20. oktobrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Kā skaidro TM, ierasto administratīvā pārkāpuma lietu papīra formātā ir aizstājusi e-lieta:
“Visi ar procesu saistītie dokumenti tiek radīti vai pārvērsti elektroniskā formātā un tādā veidā ir pieejami arī procesā iesaistītajām personām.”
2025. gada 1. janvārī spēku zaudēja Sodu reģistra likuma VI nodaļa, kura regulēja APAS darbību, tostarp dokumentu pārvēršanu elektroniskā formātā un parakstīšanu. “Minētais regulējums ir vispārināts, pilnveidots un tagad iekļauts AAL, savukārt e-lietas glabāšanas ilgumu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 766 “E-lietas datu arhivēšanas noteikumi”,” norāda TM.
Grozījumi AAL papildina tiesību aktu ar jaunu E daļu “Administratīvā pārkāpuma process elektroniskā vidē”, kur regulētas:
Atbilstoši TM sniegtajai informācijai turpmāk visām administratīvā pārkāpuma procesa stadijām ir vienots regulējums.
Ar grozījumiem AAL likumā ir iekļauts informācijas sistēmu administratīvā pārkāpuma procesā – APAS un Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra – izmantošanas pamatregulējums.
“Minētās informācijas sistēmas, kā arī Tiesu informatīvā sistēma (TIS) nodrošina administratīvā pārkāpuma lietas apstrādi elektroniskā veidā. Informācijas sistēmās sagatavo vai augšupielādē un glabā visu ar administratīvā pārkāpuma procesu saistīto informāciju.
Izņēmumi ir pieļaujami tikai tad, ja faktiski nav iespējams attiecīgo dokumentu pārvērst elektroniskā formātā vai augšupielādēt informācijas sistēmā vai ja konkrētajā gadījumā tas tiesiski nav pieļaujams,” akcentē TM.
|
Administratīvās atbildības likums 296. pants. Informācijas sistēmas un personas datu apstrādes mērķis (1) Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēma un Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs (turpmāk šajā nodaļā – informācijas sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kas nodrošina iestādes, amatpersonas un augstākas amatpersonas uzdevumu īstenošanu elektroniskā vidē un ar administratīvā pārkāpuma procesu saistītas informācijas apstrādi. (2) Informācijas sistēmā apstrādā personu identificējošus datus, kontaktinformāciju un citus personas datus, tostarp īpašo kategoriju datus, lai identificētu personu un ar to sazinātos, nodrošinātu efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu, kā arī noskaidrotu apstākļus, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā. (3) Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru administratīvā pārkāpuma procesā izmanto, lai nodrošinātu procesa īstenošanu par šā likuma 162. panta pirmajā daļā minētu administratīvo pārkāpumu. |
Grozījumi AAL noteic, ka personai, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, un iestādei, kas organizē un kontrolē nolēmuma par sodu izpildi, ir tiesības piekļūt administratīvā pārkāpuma lietai attiecīgajā administratīvā pārkāpuma procesā.
Savukārt prokuroram ir tiesības piekļūt visām administratīvā pārkāpuma lietām. Kā norāda TM, “tas nepieciešams, lai nodrošinātu prokurora tiesības iesniegt protestu, tai skaitā par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu”.
Vienlaikus grozījumi AAL paredz, ka personai, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, ir tiesības izmantot pie administratīvās atbildības saucamās personas vai aizskartā mantas īpašnieka personas datus, lai noskaidrotu citu administratīvā pārkāpuma procesu, kurā tā pati persona ir pie administratīvās atbildības saucamā persona, sodītā persona vai aizskartais mantas īpašnieks, un piekļūt šai administratīvā pārkāpuma lietai.
“Šāds regulējums ir paredzēts, lai nodrošinātu procesa efektīvu norisi un novērstu dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumus,” uzsver TM.
Dokumentu pārvēršanas elektroniskā formātā un parakstīšanas regulējums pamatā ir pārņemts no iepriekš minētās Sodu reģistra likuma VI nodaļas, kas zaudēja spēku, un attiecināts uz visu administratīvā pārkāpuma procesu.
Kā paskaidro TM, lai dokumentus varētu apstrādāt, tostarp nodrošināt to pieejamību elektroniski, papīra formātā esošos dokumentus nepieciešams pārvērst elektroniskā formātā:
“AAL iekļauts princips, ka elektroniskā formātā pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā attiecīgajam papīra formātā esošajam dokumentam. Vienlaikus, lai varētu novērst iespējamās kļūdas un pārliecināties par informācijas sistēmās iekļauto dokumentu atbilstību papīra formātā esošajiem dokumentiem vai pārbaudīt to īstumu u. tml., AAL noteikts, ka papīra formātā esošais dokuments tomēr jāglabā līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, bet sodu izpildes stadijā pārvērstie dokumenti jāglabā līdz nolēmuma par sodu izpildei vai tās izbeigšanai.”
Kā stāsta TM, gan amatpersonas, gan procesā iesaistītās privātpersonas (piemēram, pie administratīvās atbildības saucamā persona, liecinieks vai cietušais) ir saskārušās ar jautājumu: kā parakstīt elektroniskajā vidē radītu dokumentu?
Protams, vienmēr varētu izmantot drošu elektronisko parakstu, taču ne visām personām vai ne visās situācijās tas ir pieejams.
Tādējādi AAL 301. panta otrajā daļā turpmāk noteikts, ka prasība pēc personas paraksta ir izpildīta arī tad, ja procesuālā darbība vai personas gribas izpaudums, piemēram, personas apliecinājums, ka tā ir brīdināta par kriminālatbildību, mutvārdu pilnvarojums pārstāvim vai aizstāvim vai tā atsaukums, vai mutvārdu lūgums, ir fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem (t. i., video vai audio ierakstā).
Vienlaikus TM vērš uzmanību – AAL nav pārņemts Sodu reģistra likuma 27. panta trešajā daļā bijušais regulējums, kas paredzēja, ka prasība pēc tās personas paraksta, kura piedalās procesuālajā darbībā administratīvā pārkāpuma procesā, ir izpildīta arī tad, ja amatpersona vai augstāka amatpersona ir izdarījusi atzīmi APAS par to, ka persona ir iepazinusies ar procesuālā dokumenta saturu.
“Konkrētā atzīme nav sasaistāma ar personas paraksta esību vai citādu personas gribas izteikumu,” akcentē TM.
Turpretī AAL 301. panta pirmā daļa turpmāk paredz, ka prasība pēc personas paraksta ir izpildīta arī tad, ja dokuments ir sagatavots APAS, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, TIS vai e-lietas portālā un parakstīts ar elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū 3. panta 10. punkta izpratnē.
Regula noteic, ka elektroniskais paraksts ir elektroniskie dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem un ko parakstītājs izmanto, lai parakstītos.
Kā skaidrots grozījumu AAL anotācijā, amatpersona dokumentu varēs sagatavot, izmantojot minēto informācijas sistēmu iespējas, un parakstīt ar attiecīgajā sistēmā esošo elektroniskās parakstīšanas rīku.
Tādējādi paraksta prasība tiks izpildīta arī tad, ja dokuments nebūs parakstīts ar kvalificētu jeb drošu elektronisko parakstu.
Viens no risinājumiem, kas izveidots ar mērķi nodrošināt iespēju administratīvā pārkāpuma procesos iesaistītajām personām iesniegt un saņemt informāciju elektroniski, ir e-lietas portāls, klāsta TM.
AAL noteic, ka procesuālo dokumentu vai citu informāciju var paziņot vai nodrošināt tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, informējot personu par dokumenta vai lietas materiālu pieejamību e-lietas portālā, ja persona ir piekritusi izmantot šādu saziņas veidu. Kā norāda TM, “tas attiecas uz amatpersonas vai tiesas saziņu ar privātpersonu”.
Neatkarīgi no iepriekš minētās piekrišanas esības privātpersona, kura piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, pati jebkurā gadījumā var iesniegt dokumentus vai paziņot informāciju, izmantojot e-lietas portālu.
Vienlaikus TM uzsver, ka “attiecīgo e-lietas portāla regulējumu vēl nepiemēro administratīvā pārkāpuma procesā iestādē un sodu izpildē, kā arī attiecībā uz personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietā, līdz 2025. gada 31. decembrim”.
Lai gan AAL jau sākotnēji noteica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības atsevišķos administratīvajos pārkāpumos pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi, AAL nebija ietvertas pilnvērtīgas procesuālās garantijas, stāsta TM.
Ar grozījumiem AAL paplašināts gadījumu loks, kad ir pieļaujams pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma procesā pilnīgi automatizēti, t. i., pamatojoties tikai uz datu automātisku apstrādi – bez amatpersonas iesaistes.
Turpmāk VID automatizēti var pieņemt lēmumus ne tikai saistībā ar administratīvo pārkāpumu par nodokļu un informatīvās deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu vai šādas deklarācijas neiesniegšanu, bet arī par valsts amatpersonas deklarācijas vai gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošanu vai šādas deklarācijas vai gada pārskata neiesniegšanu (AAL 164. pants).
TM piebilst, ka arī gadījumos, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu var pieņemt, pamatojoties tikai uz datu automātisku apstrādi:
“Arī tad, ja naudas soda izpilde ir sadalīta daļās un kārtējā daļa nav samaksāta noteiktajā termiņā, lēmumu par naudas soda izpildes sadalīšanu daļās atcelšanu var pieņemt, pamatojoties tikai uz datu automātisku apstrādi.”
TM vērš uzmanību, ka AAL paredz tikai iespēju lēmumus pieņemt automatizēti, tomēr tā nav obligāta prasība visos gadījumos:
“Amatpersona attiecīgajā gadījumā var arī neizmantot šādu iespēju. Lēmuma automatizētas pieņemšanas iespējamība var būt atkarīga no nozares likumā esošā regulējuma piemērotības automatizētai sodīšanai, kā arī tehniskajām iespējām konkrētajā laikā.
Likumā ir identificēti tie pārkāpumi (pārkāpumu grupas), saistībā ar kuriem paredzamā nākotnē varētu tikt izmantota lēmumu automatizēta pieņemšana.”
Kā paskaidrots grozījumu AAL anotācijā, kaut arī patlaban automatizēti pieņemti lēmumi ir paredzēti tikai saistībā ar noteiktiem administratīvā pārkāpuma procesiem VID un ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētiem pārkāpumiem, neapturot transportlīdzekli, veiktās izmaiņas AAL ir pietiekami vispārīgas, lai nākotnē nepieciešamības gadījumā automatizēti pieņemtu lēmumu varētu piemērot ikvienam lēmumam jebkurā administratīvā pārkāpuma procesa stadijā.
Grozījumi AAL ietver likumā nepieciešamo regulējumu, lai automatizēti pieņemta lēmuma gadījumā nodrošinātu personai nepieciešamās procesuālās garantijas, proti, tiesības panākt cilvēka iejaukšanos, paust viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu un to apstrīdēt.
Ikvienā automatizēti pieņemtā lēmumā jānorāda, ka tas ir pieņemts, pamatojoties tikai uz datu automātisku apstrādi. Tāpat minētajā lēmumā kā amatpersona jānorāda iestādes struktūrvienība, kura nodrošina lēmuma pieņemšanu un tiesības par lēmumu saņemt paskaidrojumu. Lēmums jāapliecina ar kvalificētu elektronisko un laika zīmogu.
Personai, kuru skar automatizēti pieņemts lēmums, ir tiesības saņemt jēgpilnu un visaptverošu informāciju par lēmuma automatizētā pieņemšanā izmantotajiem datiem, lēmuma pieņemšanas shēmu un tā sekām, kā arī lēmuma pieņemšanā un tā pieņemšanas sistēmas izveidē iesaistītajām personām. Konkrētā informācija jāpievieno lēmumam. Turklāt personai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde izskaidro lēmumu arī mutvārdos vai rakstveidā. Taču tas neietekmē lēmuma stāšanos spēkā vai termiņus.
Atšķirībā no vispārīgā regulējuma automatizēti pieņemtu lēmumu persona var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas. Sūdzību var izskatīt tikai augstāka amatpersona, respektīvi, lēmumu par šādu sūdzību vairs nevar pieņemt automatizēti. Vienlaikus likumā ir paredzētas plašas tiesības amatpersonai pēc savas iniciatīvas vai uz personas izteikta viedokļa pamata atcelt automatizēti pieņemtu lēmumu, informē TM.
|
Administratīvās atbildības likums 168. pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība (vispārīgais regulējums; šeit – red. piez.) (1) Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. 306. pants. Sūdzība par automatizēti pieņemtu lēmumu (1) Lēmumu persona var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas. |
Kā skaidro TM, lēmumu automatizēta pieņemšana paredzēta, lai nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi:
“Ja pārkāpumu skaits ir salīdzinoši liels, tad amatpersonām nav iespējams konstatēt visus pārkāpumus un veikt administratīvā pārkāpuma procesu visos gadījumos. Tā rezultātā soda efektivitāte un atturošā ietekme ir visai neliela. Ja iespējamība, ka pārkāpumu konstatēs un personu sodīs, ir niecīga, tad administratīvā pārkāpuma esība nespēj būtiski ietekmēt pārkāpēju rīcību. Lēmumu automatizēta pieņemšana varētu situāciju mainīt.”
***
Publikācijas turpinājumā par administratīvo atbildību ilgstoša administratīvā pārkāpuma gadījumā no 2025. gada.
