FOTO: Freepik.
Saeimā uzsākts darbs pie plašiem grozījumiem Administratīvās atbildības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt tiesisko regulējumu efektīvam un ātram administratīvā pārkāpuma procesam elektroniskajā vidē, kā arī novērst situācijas, kad nepilngadīgām personām tiek uzlikts pienākums segt procesuālos izdevumus, piemēram, par alkoholisko, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas konstatēšanas pārbaudi.
Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra izmantošana
Videokonferenci varēs izmantot, neatkarīgi no tā, kurā vietā persona atrodas
Nebūs nepieciešams personas paraksts par nākamās tiesas sēdes norises paziņošanu
Plānots atcelt prasību pievienot apelācijas sūdzības norakstus
Ja pastāv nebūtiski trūkumi tiesas sēdes protokolā vai audioierakstā
Administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšana
Plāno efektivizēt pārnacionālo sadarbību administratīvā pārkāpuma procesā
Saeima 6. jūnijā lēma nodot izskatīšanai Juridiskajā komisijā Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt:
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, šobrīd administratīvā pārkāpuma procesa regulējums pamatā ir veidots atbilstoši līdzšinējai praksei, proti, dokumentu aprite galvenokārt notiek papīra formātā un procesuālās darbības tiek veiktas klātienē.
Minētā pieeja neatbilst ne mūsdienās raksturīgajam vai vēlamajam dokumentu aprites veidam, ne tehnoloģiskās neitralitātes principam.
Normatīvajam aktam jābūt vienlīdz piemērojamam dokumentu apritei papīra vai elektroniskā formātā, procesuālajām darbībām klātienē vai izmantojot tehniskos līdzekļus u. tml.
Likums nedrīkst kavēt tehnoloģiju attīstību un izmantošanu, vēstīts anotācijā.
Tādējādi likumprojekts paredz papildināt Administratīvās atbildības likumu (AAL) ar jaunu E daļu “Administratīvā pārkāpuma process elektroniskā vidē”, kurā tiks regulēti tādi jautājumi kā:
Anotācijā skaidrots, ka administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskajā vidē regulējums vispārīgi attieksies uz visu administratīvā pārkāpuma procesu, tostarp sodu izpildi un starptautisko sadarbību.
Likumprojekts noteic, ka administratīvā pārkāpuma lieta jāveido un jāglabā elektroniskā formātā, cik vien tas konkrētajā gadījumā iespējams.
Ja dokuments sākotnēji sagatavots vai iegūts papīra formātā, to nepieciešams pārvērst elektroniskā formātā. Likumprojektā paredzētas prasības dokumentu pārvēršanai, lai nodrošinātu pārvērsto dokumentu juridisko spēku.
Patlaban dokumentu pārvēršanu elektroniskā formātā glabāšanai elektroniskajā vidē regulē Arhīvu likuma 9. pants.
Likumprojektā saglabāti galvenie dokumentu pārvēršanas principi, kas noteikti Arhīvu likumā. Taču, ņemot vērā, ka šobrīd spēkā esošās publisko dokumentu pārvēršanas prasības ir smagnējas, likumprojektā tās paredzētas elastīgākas, ātrāk īstenojamas un atbilstošākas e-lietas mērķim.
Kā norādīts anotācijā, līdzīgs regulējums ietverts arī Kriminālprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā un Civilprocesa likumā.
Tāpat anotācijā paskaidrots, ka elektroniskā formātā pārvērstam dokumentam būs tāds pats juridiskais spēks kā papīra formātā esošajam dokumentam: “Ja papīra formātā esošs dokuments ir pārvērsts elektroniskā formātā, ievērojot likumprojektā noteiktās prasības, elektroniskā formātā esošajam (pārvērstajam) dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā sākotnējam (papīra formātā) esošajam dokumentam.”
Personas paraksts ir teju ikviena dokumenta neatņemama sastāvdaļa, tostarp AAL ir ietvertas prasības parakstīt noteiktus dokumentus.
Protams, persona jebkurā gadījumā, tāpat kā līdz šim, dokumentu varēs parakstīt pašrocīgi vai ar drošu elektronisko parakstu. Tomēr likumprojektā noteikts, ka prasība pēc personas paraksta tiks izpildīta arī tad, ja dokuments būs sagatavots APAS, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, Tiesu informatīvajā sistēmā vai e-lietas portālā un parakstīts ar elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū 3. panta 10. punkta izpratnē.1
Regula noteic, ka elektroniskais paraksts ir elektroniskie dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem un ko parakstītājs izmanto, lai parakstītos.
Kā vēstīts anotācijā, amatpersona dokumentu varēs sagatavot, izmantojot minēto informācijas sistēmu iespējas, un parakstīt ar attiecīgajā sistēmā esošo elektroniskās parakstīšanas rīku.
Tādējādi paraksta prasība tiks izpildīta arī tad, ja dokuments nebūs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.
Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka prasība pēc personas paraksta tiks izpildīta arī gadījumā, ja procesuālā darbība vai personas gribas izpaudums (piemēram, personas apliecinājums, ka tā ir brīdināta par kriminālatbildību, mutvārdu pilnvarojums pārstāvim vai aizstāvim, tā atsaukums vai mutvārdu lūgums) būs fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem.
Ievērojot tehnoloģiju attīstību un valsts pārvaldes iestāžu darba procesu uzlabošanu, administratīvā pārkāpuma procesā var tikt izmantoti tehniskie līdzekļi, lai fiksētu notikumus vai tajā veiktās darbības, nodrošinātu liecību un pierādījumu saglabāšanu, atspoguļotu procesa vai notikumu norisi. Pašreiz jaunās tehnoloģijas ļauj to darīt, gan ar tehniskajiem līdzekļiem audioierakstā fiksējot personas mutiskās liecības, gan videoierakstā vai fotoattēlā atainojot noteikto darbību vizualizāciju, norādīts anotācijā.
APAS sagatavo vai augšupielādē un glabā ar administratīvā pārkāpuma procesu saistītos pārvērstos dokumentus. Tomēr patlaban Sodu reģistra likumā nav iekļauts viss nepieciešamais APAS kā valsts informācijas sistēmas regulējums.
Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, kaut arī APAS nodrošina Sodu reģistrā reģistrējamās informācijas uzkrāšanu, tomēr tās pamatmērķis ir nodrošināt iestādes, amatpersonas un augstākas amatpersonas uzdevumu īstenošanu administratīvā pārkāpuma procesā, kas ir patstāvīga un īpaša valsts pārvaldes darbības forma.
Likumprojekts paredz noteikt APAS un Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra izmantošanai administratīvā pārkāpuma procesā nepieciešamo minimālo regulējumu.
Tostarp ar gaidāmajām izmaiņām iecerēts noteikt konkrētus termiņus informācijas iekļaušanai APAS, ņemot vērā, vai attiecīgo dokumentu vai citu informāciju sagatavo amatpersona, augstāka amatpersona vai iestāde.
Plānots, ka tā informācija, kuru sagatavo amatpersona, augstāka amatpersona vai iestāde, APAS iekļaujama nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā.
Savukārt cita informācija (piemēram, personu iesniegtie dokumenti vai dokumenti, kas saņemti no citām iestādēm) iekļaujama APAS piecu darbdienu laikā, minēts anotācijā.
Anotācijā skaidrots, ka APAS iekļautās informācijas pieejamība neatšķiras no papīra formātā esošās administratīvā pārkāpuma lietas pieejamības: “Tā ir pieejama personām, kuras veic administratīvā pārkāpuma procesu, kā arī noteiktam atbalsta personālam iestādē, ciktāl tas nepieciešams to darba pienākumu izpildei.”
Likumprojektā iecerēts noteikt precīzāku regulējumu par to, kurām administratīvā pārkāpuma lietām dažādām procesā iesaistītajām personām ir tiesības piekļūt.
Kā uzsvērts anotācijā, prokurora tiesības piekļūt visām administratīvā pārkāpuma lietām saistītas ar viņa lomu administratīvā pārkāpuma procesā, tai skaitā tiesībām iesniegt protestu.
Turpretī, lai nodrošinātu efektīvu procesa norisi un dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa ievērošanu, personai, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, jābūt tiesībām noskaidrot, vai pie administratīvās atbildības saucamā persona, sodītā persona vai aizskartais mantas īpašnieks nav iesaistīts citā procesā.
Šobrīd Sodu reģistra likuma 28. pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesā sagatavotos un lejupielādētos dokumentus APAS glabā vienu gadu no brīža, kad saņemtas ziņas par administratīvi sodītās vai pie administratīvās atbildības saucamās personas nāvi, desmit gadus pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma termiņa beigām. Savukārt datus, kas iegūti, izmantojot tehniskos līdzekļus, glabā trīs mēnešus pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma termiņa beigām.
Tāpat Sodu reģistra likuma 23. pants paredz desmit gadu termiņu pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izciešanas vai izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma iestāšanās attiecībā uz ziņu glabāšanu Sodu reģistrā par administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu.
Kā paskaidrots anotācijā, atšķirīgs glabāšanas termiņš attiecībā uz visu lietā esošo dokumentu, audio un video ierakstu glabāšanu pamatots ar to, ka audio un video ierakstu ilgstošāka uzglabāšana radītu ievērojamu administratīvo slogu iestādēm, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu, tāpēc attiecībā par APAS dokumentu glabāšanas termiņiem pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma termiņa beigām ir izvēlēts tāds pats risinājums kā Sodu reģistra likumā.
Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka APAS auditācijas pierakstu glabāšanas ilgums ir tāds pats kā attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietas glabāšanas ilgums. “Tas saistīts ar to, ka dažkārt amatpersonas rīcība tieši APAS ir attaisnojums izņēmumiem no vispārīgā regulējuma. Piemēram, tas, ka dokumentu var parakstīt ar elektronisko parakstu (nevis drošu jeb kvalificētu elektronisko parakstu), ir izņēmums, kas saistīts ar APAS un iespēju pārliecināties par šīs sistēmas izmantošanu. Līdz ar to APAS auditācijas pieraksti var būt nozīmīgi, lai izvērtētu administratīvā pārkāpuma lietā esošo dokumentu tiesiskumu,” vēstīts anotācijā.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka APAS līdzvērtīgs regulējums attiecināts arī uz Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru administratīvā pārkāpuma procesā.
Jāņem vērā, ka Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru administratīvā pārkāpuma procesā pieļaujams izmantot tikai saistībā ar AAL 162. panta pirmajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to sistēmas darbība ir ierobežota ar noteiktām lietu kategorijām.
Likumprojekts paredz papildināt AAL 121. panta trešo daļu, nosakot, ka administratīvā pārkāpuma lietai numuru var piešķirt abu minēto informācijas sistēmu pārziņi – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija”.
Likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 9. panta pirmā daļa paredz, ka kompetentajai iestādei ir aizliegts pieņemt tādus lēmumus, kas balstīti tikai uz automātisku apstrādi, tostarp profilēšanu, ja tie rada nelabvēlīgas tiesiskas sekas datu subjektam vai būtiski viņu ietekmē, izņemot gadījumus, kad šādu lēmumu pieņemšana ir paredzēta ārējā normatīvajā aktā, kurā ietvertas datu subjekta tiesību garantijas.
Kā skaidrots anotācijā, normatīvajos aktos jābūt noteiktām pienācīgām tiesību garantijām, tostarp tiesībām panākt cilvēka iejaukšanos, it īpaši tādēļ, lai paustu savu viedokli, saņemtu paskaidrojumu par lēmumu vai to apstrīdētu. Patlaban AAL konkrētās garantijas pienācīgā apjomā nav iekļautas.
Tādējādi AAL plānots papildināt ar regulējumu, kas personai nodrošinās pienācīgas garantijas gadījumā, ja lēmums administratīvā pārkāpuma procesā tiks pieņemts, balstoties tikai uz automātisku apstrādi.
Lai gan pašlaik attiecīgie lēmumi ir paredzēti tikai saistībā ar noteiktiem administratīvā pārkāpuma procesiem Valsts ieņēmumu dienestā un ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētiem pārkāpumiem, neapturot transportlīdzekli, likumprojektā piedāvāts pietiekami vispārīgs regulējums, lai to nākotnē nepieciešamības gadījumā varētu piemērot ikvienam lēmumam jebkurā administratīvā pārkāpuma procesa stadijā, vēstīts anotācijā.
Likumprojektā noteikts, ka lēmuma automatizētai pieņemšanai ir trīs pamatnoteikumi:
Likumprojekts paredz, ka personai, kuru skars automatizēti pieņemts lēmums, būs tiesības saņemt jēgpilnu un visaptverošu informāciju par automatizētā lēmuma pieņemšanā izmantotajiem datiem, lēmuma pieņemšanas shēmu un tā sekām, kā arī lēmuma pieņemšanā un lēmuma pieņemšanas sistēmas izveidē iesaistītajām personām. Minētā informācija būs jāpievieno lēmumam.
Personai būs tiesības pieprasīt, lai iestāde izskaidro lēmumu mutvārdos vai rakstveidā. Vienlaikus tas neietekmēs lēmuma stāšanos spēkā vai termiņus.
Turpretī attiecīgajai iestādei rakstveida skaidrojums būs jāsniedz septiņu dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas vai arī jāinformē persona, norādot saprātīgu termiņu, kādā iestāde sniegs tās pieprasīto skaidrojumu.
Saskaņā ar likumprojektu lēmumā būs arī jānorāda, ka tas ir pieņemts, balstoties tikai uz datu automātisku apstrādi. Tāpat lēmumā kā amatpersona būs jānorāda iestādes struktūrvienība, kas nodrošina lēmuma pieņemšanu un tiesības saņemt paskaidrojumu par lēmumu.
Likumprojektā paredzēts, ka lēmumu persona varēs pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas, turklāt lēmumu par sūdzību, kura iesniegta par automatizēti pieņemtu lēmumu, nevarēs pieņemt, balstoties tikai uz datu automātisku apstrādi.
Kā skaidrots anotācijā, tiesības paust savu viedokli nozīmē, ka personai ir ne tikai tiesības pārsūdzēt lēmumu, bet arī iesniegt informāciju, kas varētu būt svarīga sākotnējā lēmuma pārskatīšanai.
Patlaban pie administratīvās atbildības saucamajai personai ir tiesības sniegt paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus (AAL 41. panta pirmās daļas 3. un 7. punkts), kā arī, īstenojot tiesības pārsūdzēt lēmumu administratīvā pārkāpuma procesā, iespēja norādīt argumentus tam, kā izpaužas lēmuma nepareizība, un pievienot vajadzīgos dokumentus (AAL 167. panta otrā daļa).
Atbilstoši anotācijā minētajam, automatizēti pieņemot lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu, persona tiesības paust viedokli faktiski varēs izmantot tikai tad, ja iesniegs sūdzību par lēmumu.
Likumprojektā tikai netiešā veidā paredzēta iespēja personai izteikt viedokli par pieņemto lēmumu, neiesniedzot sūdzību (piemēram, norādīt tehniskas kļūdas). Tomēr amatpersonai būs paredzētas tiesības atcelt lēmumu gan pēc savas iniciatīvas, gan uz personas izteikta viedokļa pamata.
Saskaņā ar AAL 139. pantā paredzēto amatpersona var noteikt, ka procesuālās darbības tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks vai citas personas atrodas citā vietā un nevar ierasties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietā.
Arī atbilstoši AAL 198. panta piektajai daļai tiesnesis var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā un nevar ierasties tiesas sēdes norises vietā. Līdzīgi noteikts AAL 219. panta pirmajā daļā, proti, tiesa var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks vai liecinieks un eksperts atrodas citā vietā (nevis tiesas sēdes norises vietā).
Kā norādīts anotācijā, šobrīd AAL ir paredzēti ierobežojoši un pretrunīgi formulēti priekšnoteikumi, lai varētu izmantot videokonferenci administratīvā pārkāpuma procesā, – persona atrodas citā vietā un nevar ierasties noteiktā vietā. “Tas samazina iespējas izmantot videokonferences, kā arī atsevišķos gadījumos var būtiski palielināt procesuālo izdevumu apmēru.”
Likumprojektā plānots noteikt rīcības brīvību amatpersonai un tiesai (tiesnesim) pēc savas iniciatīvas vai procesā iesaistītās personas lūguma izmantot videokonferenci, neatkarīgi no tā, kurā vietā persona atrodas un vai viņa varētu ierasties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vai tiesas sēdes norises vietā.
Pašreiz AAL 220. panta trešajā daļā noteikts, ka nākamās tiesas sēdes norises dienu un laiku tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi.
Kā paskaidrots anotācijā, personas parakstam šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes. Respektīvi, ja, piemēram, persona atsakās parakstīties, tas nenozīmē, ka viņai tādēļ nav paziņota nākamās sēdes norises diena un laiks.
Tādējādi likumprojektā AAL 220. panta trešā daļa izteikta šādā redakcijā: “Nākamās tiesas sēdes norises dienu un laiku tiesa paziņo personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi, un to paraksts par paziņošanu nav nepieciešams.”
AAL 243. pants regulē apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu un kārtību. Minētā panta otrā daļa patlaban noteic, ka apelācijas sūdzībai klāt jāpievieno noraksti atbilstoši procesa dalībnieku skaitam.
Anotācijā akcentēts, ka attiecīgā prasība neatbilst administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskajā vidē mērķim, līdz ar to likumprojekts paredz izslēgt AAL 243. panta otrās daļas otro teikumu, kas nosaka apelācijas sūdzībai pievienot norakstus atbilstoši procesa dalībnieku skaitam.
Šobrīd saskaņā ar AAL 246. panta piekto daļu apelācijas instances tiesa, neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem, atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta administratīvā pārkāpuma lietu jaunai izskatīšanai, ja administratīvā pārkāpuma lietā nav pilna nolēmuma, tiesas sēdes protokola vai audioieraksta. Tā ir obligāta prasība likumā, nedodot iespēju vērtēt konstatēto trūkumu nozīmi.
Likumprojektā iecerēts 246. panta piekto daļu izteikt šādā redakcijā: “Apelācijas instances tiesa, neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem, atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta administratīvā pārkāpuma lietu jaunai izskatīšanai, ja administratīvā pārkāpuma lietā:
Līdz ar to tiesai turpmāk būtu jāvērtē, vai trūkumi tiesas sēdes protokolā vai audioierakstā ir tik būtiski, ka neļauj lietu izvērtēt pēc būtības.
Kā norādīts anotācijā, nebūtu pamata atcelt pirmās instances tiesas nolēmumu, ja tiesas sēdes audioierakstā ir tikai īslaicīgi tehniski traucējumi vai protokolā nav atspoguļota kāda neliela lietas izskatīšanas daļa, kas pati par sevi neliedz lietu izskatīt pēc būtības.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments jau 2021. gada 8. novembra blakus lēmumā lietā Nr. SKA-619/2021 (turpmāk – lēmums lietā Nr. SKA-619/2021) vērsa Tieslietu ministrijas uzmanību nepieciešamībai pilnveidot tiesisko regulējumu jautājumā par efektīva tiesību aizsardzības mehānisma izveidi prettiesiskas rīcības konstatēšanai administratīvā pārkāpuma procesā.
“Aplūkojot AAL regulējumu, nav pamata uzskatīt, ka likumdevējs tajā būtu paredzējis efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu administratīvā pārkāpuma procesā pieļautu pārkāpumu konstatēšanai, piemēram, situācijā, kad administratīvā pārkāpuma process tiek izbeigts, jo pastāv kāds no AAL 119. pantā minētajiem administratīvā pārkāpuma procesu nepieļaujošajiem apstākļiem,” vēstīts anotācijā.
AAL ietvertais regulējums pamatā ir vērsts uz to, lai noskaidrotu, vai persona ir administratīvi sodāma, neparedzot vienotu mehānismu tam, kā pamatprocesā tiek konstatēta amatpersonas (iestādes) prettiesiska rīcība, norādīts lēmumā lietā Nr. SKA-619/2021.
Likumprojekts paredz izveidot efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu, lai nodrošinātu jebkurai personai iespēju konstatēt ar administratīvā pārkāpuma procesu saistītas rīcības prettiesiskumu.
Atbilstoši iepriekš minētajam AAL plānots papildināt ar 32.1 nodaļu, kurā tiks noteikta:
Kā minēts anotācijā, kaut arī kopumā administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanas ilgums apelācijas instances tiesā nav ilgs (vidējais lietas izskatīšanas ilgums 2022. gadā bija 2,3 mēneši), tomēr ar laiku tas arvien palielinās un atšķiras apgabaltiesās.
Likumprojektā iecerēta vienota lietu sadale administratīvā pārkāpuma procesā apelācijas instances tiesā.
Proti, stājoties spēkā izmaiņām, sūdzības izskatīšana būtu vienlīdz piekritīga visām apgabaltiesām.
Anotācijā skaidrots, ka sūdzības izskatīšanas piekritība vairs nebūtu atkarīga no personas adreses vai pārkāpuma konstatēšanas vietas.
Tādējādi likumprojekts paredz papildināt AAL 184. pantu ar ceturto daļu, nosakot, ka apgabaltiesā izskatāmo sūdzību var izskatīt jebkura apgabaltiesa.
Patlaban administratīvā pārkāpuma procesā iestādē nav paredzēta iespēja apturēt administratīvā pārkāpuma procesu. Administratīvā pārkāpuma lieta jāizskata ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Tikai atsevišķos gadījumos saskaņā ar AAL 133. pantu pastāv iespēja konkrēto termiņu iestādē pagarināt uz laiku līdz četriem mēnešiem.
Tā kā administratīvās atbildības jautājumi ir regulēti arī Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajos tiesību aktos, dažkārt ir fiksējamas nacionālajam procesam neraksturīgas darbības, kuru īstenošana ir sarežģīti pielāgojama vai pat nav pilnībā savienojama ar AAL regulējumu, vēstīts anotācijā. Kā piemērs tajā minēta ES uzraudzības iestāžu savstarpējā sadarbība personas datu aizsardzības nodrošināšanas jautājumos.
Lai gan starptautiskajā sadarbībā veicamās izmeklēšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu nav iespējams paredzēt, Datu valsts inspekcijas līdzšinējie praktiskajā pieredzē balstītie novērojumi liecina, ka vidēji process, kas saistīts ar datu aizsardzības nodrošināšanas jautājumiem, ilgst 12 mēnešus. Tādējādi ir apgrūtinoši vai pat neiespējami administratīvā pārkāpuma procesu veikt saskaņā ar AAL noteiktajiem termiņiem, uzsvērts anotācijā.
Likumprojekts paredz papildināt AAL ar 120.1 pantu, nosakot, ka:
Kā norādīts anotācijā, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu prioritāte bieži vien netiek ievērota.
Kaut arī pēdējos gados ir audzis bērniem piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu skaits, tomēr piemēroto administratīvo sodu apjoms nesamazinās.
Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai bērniem administratīvos sodus piemēro apmēram divreiz biežāk nekā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Praksē konstatēti arī gadījumi, kad Valsts policijas vai pašvaldību administratīvo komisiju lēmumos tiek iekļauts pienākums bērnam atlīdzināt ar alkoholisko, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas konstatēšanas pārbaudi saistītos izdevumus vidēji no 32 līdz 402 eiro.
Lai nodrošinātu bērnu labākās intereses un ievērotu likumā paredzētos bērnu tiesību aizsardzības pamatprincipus, konkrētos izdevumus vajadzētu segt no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, akcentēts anotācijā.
Tāpat tajā norādīts, ka tieši valsts interesēs ir iegūt informāciju par bērna iespējamo alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas faktu, lai varētu viņu aizsargāt no attiecīgo vielu ietekmes, sniedzot vajadzīgo atbalstu.
Līdz ar to nav pamatoti bērnam uzlikt pienākumu segt ar pārbaužu veikšanu saistītos izdevumus.
Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, iespēja nepilngadīgajam noteikt pienākumu atlīdzināt procesuālos izdevumus dažkārt varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konkrētajā gadījumā praksē tiek ignorēta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu prioritāte.
Likumprojekts paredz, ka nepilngadīgajam nevarēs piemērot mantiska rakstura ietekmēšanas līdzekļus un pienākumus – piespiedu naudu, pienākumu atlīdzināt procesuālos izdevumus vai pienākumu atlīdzināt dabas resursiem nodarīto zaudējumu.
Vienlaikus likumprojektā ietverts pārejas regulējums, lai nodrošinātu skaidru un saprotamu jaunā regulējuma piemērošanu. Respektīvi, likumprojektā paredzēts papildināt AAL pārejas noteikumus ar 13. punktu, nosakot, ka ar grozījumu stāšanos spēkā, kas paredz nepilngadīgajam nepiemērot piespiedu naudu, pienākumu atlīdzināt procesuālos izdevumus vai dabas resursiem nodarītos zaudējumus, nekavējoties izbeidzama nolēmuma izpilde šajā daļā.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū, ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (turpmāk – Regula Nr. 910/2014).
