Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Tiesību aktos ir paredzēts sods par transportlīdzekļa piedalīšanos satiksmē bez obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas jeb OCTA, kas var tikt piemērots gan transportlīdzekļa vadītājam, gan īpašniekam. Turklāt, ja OCTA neesamība konstatēta ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, – sods īpašniekam tiek piemērots par katru pārkāpuma fiksēšanas reizi. Jautājums, vai šāda kārtība ir taisnīga, raisījis diskusijas arī Saeimā.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (OCTA likums) 3. panta otrajā daļā noteikts, ka īpašnieka civiltiesisko atbildību par katru ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekli, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošina ikviens transportlīdzekļa īpašnieks vai, ja transportlīdzeklis nodots tirdzniecībā, — tirdzniecības uzņēmums (komersants).
Ja īpašnieks nodevis lietošanā citai personai transportlīdzekli, par ko nav noslēgts apdrošināšanas līgums, vai transportlīdzekļa lietošanas laikā ir beidzies apdrošināšanas līguma termiņš, apdrošināšanas līgumu īpašnieka vārdā slēdz transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs.
Transportlīdzekļa īpašniekam ir pienākums noslēgt apdrošināšanas līgumu, ja to nav noslēdzis transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs.
Ceļu satiksmes likuma (CSL) 25. panta otrajā daļā paredzēts, ka transportlīdzekļa vadītājam pirms izbraukšanas jāpārbauda, vai ir veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un pilnā komplektācijā, tajā skaitā ar pirmās palīdzības aptieciņu, kuras saturs atbilst normatīvajiem aktiem par pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu, kā arī jāseko transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim ceļā.
CSL 71. panta otrajā daļā noteikts, ka par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kam nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA), tiek piemērots naudas sods:
Atbilstoši Administratīvas atbildības likuma (AAL) 162. panta pirmajai daļai, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, sods par pārkāpumu tiek piemērots transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, – transportlīdzekļa īpašniekam vai valdītājam, bet, ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai (tam uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes vai tas reģistrēts tirdzniecības reģistrā), – komersantam, kurš veic konkrētā transportlīdzekļa tirdzniecību.
2022. gadā saskaņā ar CSL 71. panta otro daļu tika uzsākti 8566 pārkāpuma procesi.
Šī gada 28. februārī notika Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde, kur tika uzsākta diskusija par CSL 71. panta otrajā daļā ietverto atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu bez OCTA.
Sabiedrībā ir plaši izskanējuši vairāki gadījumi, kad auto īpašniekiem, kuru transportlīdzekļiem OCTA neesamība vairākas reizes fiksēta ar fotoradariem, tikuši arī piemēroti vairāki naudas sodi. Piemēram, nepilnā stundā fotoradars divreiz fiksējis vienu un to pašu transportlīdzekli bez OCTA, kā dēļ īpašniekam ir ticis piemērots sods – 700 eiro.
Sūdzības par šādiem un citiem gadījumiem, kad sods par OCTA neesamību piemērots gan transportlīdzekļa vadītājam, gan arī tā īpašniekam, ir saņēmusi Valsts policija, prokuratūra, Tieslietu ministrija, tiesībsargs un arī likumdevējs – Saeima.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins norādīja: “Nav šaubu, ka transportlīdzekļa piedalīšanās ceļu satiksmē bez OCTA ir pārkāpums, bet ir jautājums, vai konkrētā norma, ar ko tiek noteikts sods par šo pārkāpumu, tiek pareizi un loģiski piemērota.”
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis atgādina, ka saskaņā ar CSL 71. panta otro daļu, kurā paredzēts sods par braukšanu bez OCTA, likumdevējs ir noteicis atbildību gan transportlīdzekļa vadītājam, gan īpašniekam.
Praksē soda piemērošana notiek šādi, – ja transportlīdzekli aptur policijas darbinieks, tad transportlīdzekļa vadītājam tiek piemērots sods no 85 līdz 120 eiro. Ja vadītājs ir vienlaikus arī transportlīdzekļa īpašnieks, viņam tiek piemērots sods, kas paredzēts transportlīdzekļa īpašniekam, – sākot no 350 eiro.
Ja apturētā spēkrata vadītājs nav tā īpašnieks, tiek pieņemts lēmums par atsevišķa administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu pret īpašnieku. “Ja vadītājs jau ir sodīts, lemjot par īpašnieka sodīšanu, tiek izvērtēti lietderības un samērīguma apsvērumi. Tomēr jāņem vērā, ka konkrētajā normā atbildība ir paredzēta abiem”, norāda J. Jančevskis.
Ja pārkāpums tiek fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, tad visos gadījumos tā īpašniekam tiek piemērots minimālais naudas sods – 350 eiro.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics norādīja, ka atbildība par braukšanu bez OCTA īpašniekam CSL tika noteikta saskaņā ar 2019. gada grozījumiem OCTA likumā, kuri paredz, ka OCTA jebkurā gadījumā ir transportlīdzekļa īpašnieka atbildība (līdz minētajiem grozījumiem bija noteikts, ka gadījumā, ja īpašnieks nodevis lietošanā citai personai transportlīdzekli, par ko nav noslēgts apdrošināšanas līgums, vai transportlīdzekļa lietošanas laikā ir beidzies apdrošināšanas līguma termiņš, apdrošināšanas līgumu īpašnieka vārdā slēdz transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs). Savukārt CSL 71. panta otrajā daļā noteiktā transportlīdzekļa vadītāja atbildība par braukšanu bez OCTA tika “pārnesta” no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, kas zaudēja spēku ar AAL spēkā stāšanos 2020. gada 1. jūlijā.
Viens no iemesliem, kādēļ atbildība par OCTA neesamību tika noteikta arī auto īpašniekam, bija zaudējumu piedziņa, proti, ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīts transportlīdzeklis bez OCTA, tad regresa prasība var tikt vērsta arī pret auto īpašnieku.
Ģenerālprokuratūras pārstāvis Gints Bērziņš zināja teikt, ka ar CSL 71. panta otro daļu bijušas problēmas jau kopš tās stāšanās spēkā, jo tā balansē uz dubultās sodīšanas principa robežas. “Iedomājieties situāciju, ka ģimenes automašīna pieder vīram, bet to vada sieva. Ja policijas darbinieks aptur transportlīdzekli un konstatē, ka nav OCTA, sods jāpiemēro gan sievai – auto vadītājai, gan vīram – īpašniekam,” piemēru min G. Bērziņš.
Līdzīgā situācijā, kad tiek konstatēts, ka automašīnai nav tehniskās apskates, atbilstoši CSL 71. panta pirmajai daļai sods par šāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē tiek piemērots tikai transportlīdzekļa vadītājam.
Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns prognozēja, ka nākamajos gados ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēto pārkāpumu skaits ceļu satiksmē būtiski pieaugs. Tas saistīts ar plānu palielināt tehnisko iekārtu skaitu, kas kontrolē ātrumu (tajā skaitā vidējo ātrumu) un fiksē dažādus pārkāpumus ceļu satiksmē, piemēram, autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) samaksas, OCTA un tehniskās apskates neesamību.
“Tādēļ ir nepieciešams apzināties: ja autovadītājs brauks pa ceļa posmu, kur uzstādītas tehniskās iekārtas, trīs vai pat desmit reizes dienā, pārkāpums, piemēram, OCTA neesamība, tiks fiksēts par katru reizi,” skaidro T. Vectirāns. Var gadīties, ka līdz brīdim, kad auto īpašnieks atcerēsies par nepieciešamību iegādāties OCTA vai uzzinās par piemērotajiem sodiem, auto konkrētajā maršrutā tiks izmantots vēl vairākas dienas. Tāpēc, visticamāk, cilvēku neapmierinātība tikai augs.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Līvija Millere pauda viedokli, ka šādu sistēmu vajadzētu pārskatīt, jo sodi, īpaši gadījumos, kad pārkāpums tiek fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, nav samērīgi.
“Transportlīdzekļa apturēšanas gadījumā autovadītājs uzreiz tiek informēts par pārkāpumu un var to nekavējoties novērst, piemēram, iegādājoties apdrošināšanas polisi elektroniski. Bet auto īpašnieks par pārkāpumu tiek informēts, saņemot lēmumu par soda piemērošanu. Iedzīvotāji ir vērsušies Saeimā ar sūdzībām par vienā dienā ar 20 minūšu starpību fiksētu vienu un to pašu pārkāpumu, kas ir 700 eiro sods. Nav izslēgts, ka kopējais soda apmērs var sasniegt 1400 eiro vienā dienā un vairāk. Tas nav samērīgi,” deputātiem sacīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāve L. Millere.
Administratīvās atbildības likuma 26. pantā paredzēts ilgstošs administratīvais pārkāpums:
Atbildot uz jautājumu, vai vairākkārtēja transportlīdzekļa vadīšana bez OCTA ir ilgstošs administratīvs pārkāpums, J. Jančevskis norādīja, ka Valsts policijas ieskatā nav pamata tā uzskatīt, uzsverot, ka tās viedoklis sakrīt ar tiesu praksi. Transportlīdzekļu īpašnieki mēdz pārsūdzēt lēmumus par sodu piemērošanu, taču “līdz šim tiesu instancēs nav ticis atcelts neviens policijas lēmums par vairākkārtēju sodu piemērošanu, arī tad, ja OCTA pārkāpumi fiksēti vienas dienas vai pat vienas stundas laikā,” sacīja J. Jančevskis.
Pretēju viedokli pauda Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības politikas nodaļas pārstāvis Sandis Vilcāns: “Vērtējot pārkāpuma fiksēšanas veidu, soda mērķi un samērīgumu, Tieslietu ministrijas viedoklis ir tāds, ka atskaites punkts viena vai vairāku pārkāpumu norobežošanai ir brīdis, kad pārkāpums tiek fiksēts un lēmums par sodu ir paziņots personai. Ja persona pēc šī brīža turpina pārkāpumu, tikai tad ir pamats to sodīt atkārtoti. Šādu viedokli esam pauduši gan tiesībsargam, gan arī Iekšlietu ministrijai.”
Ģenerālprokuratūras pārstāvis G. Bērziņš vērsa uzmanību, ka OCTA pārkāpums ir uzskatāms par personas bezdarbību. Tādēļ, pēc viņa domām, lai atkārtota soda piemērošana būtu samērīga, ir nepieciešams personu informēt par izdarīto pārkāpumu, lai dotu iespēju novērst tā turpināšanos, vienlaikus paredzot, ka sods tiek piemērots noteiktā laika intervālā (piemēram, viena diena, 24 stundas), un ierobežojot maksimālo sodu skaitu, cik noteiktā laika intervālā var tikt piemēroti, skaitu.
Tomēr atklāts paliek jautājums par to, cik ātri transportlīdzekļa īpašnieks var uzzināt par fiksēto pārkāpumu, lai to varētu novērst.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Juridiskā departamenta vadītājs Reinis Nīmanis skaidroja, ka CSDD nosūta transportlīdzekļa īpašniekam gala lēmumu par pārkāpumu un soda piemērošanu trīs veidos:
Vienlaikus R. Nīmanis vērsa uzmanību, ka šobrīd tehnisko iekārtu fiksēto pārkāpumu datus apstrādā veic CSDD darbinieki. Pārkāpumu skaits ir liels, katrs tiek apstrādāts neatkarīgi viens no otra. Tādēļ, lai varētu pārkāpumus fiksēt un piemērot par noteiktu laika intervālu, piemēram, konstatēt vienā dienā visās ierīcēs fiksēto transportlīdzekli bez OCTA, ir nepieciešams izstrādāt jaunus tehniskus risinājumus.
Pēc diskusijām Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas deputāti vienojās, ka ir nepieciešams grozīt CSL 71. panta otro daļu, lai risinātu dubultās sodīšanas un soda nesamērīguma problēmu. Iestādēm dots triju nedēļu termiņš priekšlikumu iesniegšanai, pēc kuru saņemšanas plānots izstrādāt grozījumu projektu.
Informācijai >>
LTAB mājaslapā, ievadot transportlīdzekļa reģistrācijas vai šasijas numuru, ikviens var uzzināt, vai konkrētajam transportlīdzeklim ir spēkā esoša OCTA.
