Velosipēdu un elektroskrejriteņu izmantošanas nosacījumi ceļu satiksmē – aktuālais regulējums 2025. gadā

Elektroskrejriteņiem no 1. jūlija obligāta OCTA 

Atgādinām, ka 2025. gada 1. jūlijā stājas spēkā prasība iegādāties OCTA elektroskrejriteņiem.  

To paredz 2024. gada 14. novembrī pieņemtie Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likuma grozījumi), kas papildina OCTA likuma 1. panta pirmās daļas 12. punktu, paplašinot transportlīdzekļu, uz kuriem attiecas OCTA likuma prasības, uzskaitījumu ar elektroskrejriteni, kas ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). 

“Šāda likuma norma pieņemta, lai pasargātu citus ceļu satiksmes dalībniekus – gājējus un autovadītājus –, kā arī citu personu īpašumu no zaudējumiem,” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB). 

LTAB rīcībā nav datu par elektroskrejriteņu nodarītajiem zaudējumiem līdz šim. 

“Šis būs jauns apdrošināšanas segments. Tā kā iepriekš elektroskrejriteņiem nebija nepieciešama OCTA, tad negadījumi, kurus izraisījis elektroskrejriteņa vadītājs, netika klasificēti kā OCTA gadījumi un kopējā OCTA sistēmā nav uzskaitīti. Arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijai nav statistikas datu ne par skrejriteņu radītajiem zaudējumiem, ne par tiem gadījumiem, kad skrejriteņu vadītāji bijuši cietušie,” informē LTAB Administratīvi saimnieciskās daļas vadītāja Agnese Mežinska. 

Vienlaikus Finanšu ministrija (OCTA likuma grozījumu izstrādātāja) iepriekš ir norādījusi: ministrijas dati liecina, ka arī elektroskrejriteņi ir izraisījuši satiksmes negadījumus, kuros personām radītie zaudējumi bijuši ievērojami. 

Saskaņā ar LTAB sniegto informāciju OCTA cena elektroskrejriteņiem varētu būt robežās no 15–40 eiro. 

“Polises būs jāiegādājas, sākot ar šī gada 1. jūliju, un to varēs izdarīt pie visiem OCTA apdrošinātājiem tāpat kā transportlīdzekļiem – elektroniski vai klātienē,” norāda A. Mežinska. 

Ievēro drošības prasības, vadot velosipēdu

“Lai pārvietošanās ar velosipēdu būtu droša, jāņem vērā, ka paša drošībai ir būtiska ķivere – Ceļu satiksmes noteikumi (CSN) noteic, ka bērniem līdz 16 gadu vecumam, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. Lai mazākie satiksmes dalībnieki kritiena laikā pasargātu sevi no dažādām traumām, ir ieteicams braukšanas laikā lietot arī ceļu un elkoņu aizsargus,” atgādina Valsts policija (VP). 

Tāpat VP norāda: pirms doties izbraucienā, ir jāpārbauda un jāpārliecinās par velosipēda tehnisko kārtību, proti, tam jābūt aprīkotam ar bremzēm un gaismas atstarotājiem: 

“Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos tā sānos, riteņu abās pusēs, jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem – priekšpusē jābūt aprīkotam ar baltu, bet aizmugurē ar sarkanu, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. 

Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, tad velosipēda vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.” 

Ievēro drošības prasības, vadot elektroskrejriteni 

Atbilstoši VP sniegtajai informācijai, lai izvairītos no nepatīkamām un negaidītām situācijām, elektroskrejriteņu vadītājiem jāievēro, ka ar šo transportlīdzekli drīkst pārvietoties pa ietvēm, veloceļiem, atsevišķās vietās pa sabiedriskā transporta joslu, ja tas ir atļauts velosipēdistiem, un arī pa brauktuvi, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h: 

“Būtiski atcerēties, ka ne velosipēdu, ne elektroskrejriteni nedrīkst vadīt alkohola reibumā. Tāpat ar elektroskrejriteni nevar vest pasažieri. 

Elektroskrejriteņa vadītājam vecumā no 14 līdz 17 gadiem galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. 

Lai droši pārvietotos un nepārkāptu ceļu satiksmes noteikumus, ir jāņem vērā vēl vairāki noteikumi. Piemēram, elektroskrejritenim braukšanas laikā priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, tad elektroskrejriteņa vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.” 

Braucot pa ietvi, gan velosipēdu, gan elektroskrejriteņu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji. Ja pastāv risks, ka velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītāji var apdraudēt vai traucēt gājējus, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, vai jāaptur attiecīgais transportlīdzeklis. 

Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekšroka. 

Visus velosipēdu un elektroskrejriteņu izmantošanas nosacījumus ceļu satiksmē var aplūkot LV portāla infografikā. 

LV portāla infografika

Ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto elektroskrejriteņu skaitam tendence samazināties 

Saskaņā ar VP sniegtajiem statistikas datiem ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, kuros iesaistīti velosipēdi, ir krietni lielāks nekā CSNg skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi. Turklāt vismaz pēdējo trīs gadu laikā (2022., 2023. un 2024. gadā) CSNg skaits, kuros iesaistīti velosipēdi, ar katru gadu pieaug, bet CSNg skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, – sarūk. 

Tabulā apkopoti CSNg veidi, kuros iesaistīti velosipēdi (kopējais skaits var atšķirties, jo vienā situācijā iespējami vairāki negadījuma veidi).  

2025. gada statistikas dati par četriem mēnešiem liecina, ka CSNg skaits, kuros iesaistīti velosipēdi, tostarp cietušo skaits, ir daudz lielāks nekā CSNg, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi. 

Administratīvos pārkāpumus vairāk izdara velosipēda vadītāji 

Atbilstoši VP sniegtajiem datiem arī fiksēto administratīvo pārkāpumu skaits 2022.–2024. gada periodā lielāks ir velosipēdu vadītājiem. 

Salīdzinot ar 2022. gadu, 2023. gadā velosipēdu vadītājiem fiksēto administratīvo pārkāpumu skaits ir palielinājies par vairāk nekā 200 gadījumiem. Vienlaikus 2024. gadā fiksētais velosipēdistu administratīvo pārkāpumu skaits ir samazinājies, pietuvinoties 2022. gada rādītājiem. 

Turpretī fiksēto administratīvo pārkāpumu skaits, vadot elektroskrejriteni, konstanti kopš 2022. gada samazinās. Turklāt, ja salīdzinām 2022. gada datus ar 2024. gada datiem, tad fiksēto administratīvo pārkāpumu skaits, vadot elektroskrejriteni, ir samazinājies gandrīz trīs reizes (2022. gadā fiksēti administratīvie pārkāpumi 1212 reizes, 2024. gadā – 427 reizes). 

Kā norāda VP, visbiežāk izdarītie administratīvie pārkāpumi, vadot gan velosipēdu, gan elektroskrejriteni, ir braukšana alkohola reibumā. Elektroskrejriteņu vadītāji bieži neievēro arī pasažiera pārvadāšanas aizliegumu. 

LV portāla infografika