SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
11. jūnijā, 2024
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Satiksme
3
3

OCTA būs obligāta arī elektroskrejriteņiem

FOTO: Freepik.

Tā kā ar elektroskrejriteņiem izraisītajos negadījumos personām radītie zaudējumi var būt ievērojami, civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA) būs nepieciešama arī elektroskrejriteņiem. To paredz grozījumu projekts Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, ko Saeima 6. jūnijā atbalstīja pirmajā lasījumā.

īsumā
  • Lai garantētu ātru un pilnīgu kompensāciju cietušajām personām, ja par negadījumu atbildīgā transportlīdzekļa apdrošinātājam ir pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija, tiek noteikts jauns regulējums.
  • Likumprojekta 13. panta pirmajā daļā tiek iekļauta norāde, ka, nosakot apdrošināšanas prēmijas apmēru, tiek ņemta vērā izziņa par apdrošināšanas vēsturi.
  • No 1. aprīļa ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem ceļu satiksmē piedalīties ir aizliegts.
  • Pēc Finanšu ministrijas datiem arī elektroskrejriteņi ir izraisījuši satiksmes negadījumus, kuros personām radītie zaudējumi ir ievērojami. Tādēļ OCTA likumprojekts paredz papildināt 1. pantu, nosakot apdrošināšanas pienākumu arī elektroskrejriteņiem.
  • Plānots, ka pienākums apdrošināt elektroskrejriteņus stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri.
  • LTAB pozitīvi vērtē OCTA elektroskrejriteņiem, ņemot vērā cietušo trešo personu intereses, t. i., cietušās trešās personas atlīdzību varēs pieteikt līdzīgi kā gadījumos, kad zaudējumi nodarīti ar sauszemes mehānisko transportlīdzekli.

Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra Direktīvā (ES) 2021/2118, ar ko groza Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, noteiktās prasības.

Svarīgākās izmaiņas OCTA likumā

Finanšu ministrijas (FM) Kapitāla tirgus un apdrošināšanas politikas nodaļas vadītāja Egita Šķibele Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akcentēja būtiskākās izmaiņas, kas iecerētas Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā:

  • vienots regulējums apdrošinātāja maksātnespējas/likvidācijas gadījumā;
  • definēts jēdziens “transportlīdzekļa izmantošana”;
  • apdrošinājuma ņēmēju prasījumu vēstures ziņojumu izmantošana;
  • atlīdzība, ja negadījumā iesaistītas transportlīdzekļa vilktas piekabes;
  • obligātā apdrošināšana elektroskrejriteņiem.

Kompensācija apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā

Direktīvas 2009/103/EK grozījumi noteic jaunu regulējumu, lai garantētu ātru un pilnīgu kompensāciju cietušajām personām, ja par negadījumu atbildīgā transportlīdzekļa apdrošinātājam ir pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija.

Likumprojekts paredz grozījumus 51. panta pirmajā daļā, nosakot, ka no Garantijas fonda sedzami arī zaudējumi, ja:

  • Latvijā reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija;
  • citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija un zaudējumi nodarīti Latvijas rezidentam.

Likumprojektā noteikts: “Lai apdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles maksātnespējas procesa vai likvidācijas gadījumā nodrošinātu trešajai personai apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sadarbojas ar citiem Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondiem (kompensācijas iestādēm), maksātnespējas procesa administratoru, likvidatoru vai Latvijas valsts pārvaldes iestādēm, to struktūrvienībām vai personām, kas rīkojas minēto struktūrvienību vārdā.”

Papildu saistības Latvijas OCTA Garantijas fondam

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs (LTAB) LV portālam skaidroja, ka apdrošinātāja maksātnespējas/likvidācijas gadījumā cietušajam izmaksu veiks cietušās valsts kompensācijas institūcija, bet pārrobežu gadījumos cietušās valsts kompensācijas institūcijai būs regresa prasība pret kompensācijas institūciju valstī, kurā apdrošinātājs ir reģistrēts un kas ir gala maksātāja.

Ieviešot jaunās prasības apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā, Latvijas OCTA Garantijas fondam būs jāuzņemas arī saistības par Latvijā reģistrēto apdrošinātāju izsniegtajām polisēm ārpus Latvijas.

Līdz ar to finanšu resursiem OCTA Garantijas fondā jābūt pietiekamiem, lai spētu pildīt uzņemtās saistības, skaidro LTAB.

Papildus jaunajā direktīvā ir noteikts: ja dalībvalsts pieprasa apdrošināšanas sabiedrībām veikt finanšu iemaksas, tās būtu jāiekasē tikai no apdrošināšanas sabiedrībām, kurām dalībvalsts ir piešķīrusi atļauju.

Lai veiktu izmaiņas atskaitījumu kārtībā un Garantijas fondā varētu sākt uzkrāt finanšu līdzekļus, kas nepieciešami jauno saistību segšanai, jāveic grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 195 “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība”

Savukārt atbilstošus grozījumus MK noteikumos nevar veikt, kamēr Saeimā nav pieņemti OCTA likuma grozījumi, uzsver LTAB. Tā pārstāve Ilze Gailīte Saeimas komisijas sēdē atgādināja, ka direktīva bija jāpiemēro jau no 2023. gada 23. decembra.

Definē jēdzienu “transportlīdzekļa izmantošana”

Direktīvas 2009/103/EK grozījumos juridiskās noteiktības labad atspoguļota Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, definējot jēdzienu “transportlīdzekļa izmantošana”.

Likumprojekts paredz grozījumus OCTA likuma 1. panta pirmās daļas 2. punktā, nosakot, ka apdrošināšanas gadījums ir ceļu satiksmes negadījums, kurā, lietojot transportlīdzekli transporta vajadzībām, neatkarīgi no transportlīdzekļa lietošanas vietas un tā, vai transportlīdzeklis atradās kustībā, ir nodarīts kaitējums trešajai personai un, kuram iestājoties, paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa.

Prasījumu vēstures izmantošana

Direktīvas 2009/103/EK grozījumi nosaka prasības, lai atvieglotu apdrošinājuma ņēmēju iepriekšējo prasījumu vēstures atzīšanu, noslēdzot jaunu apdrošināšanas polisi.

Likumprojekta 13. panta pirmajā daļā tiek iekļauta norāde, ka, nosakot apdrošināšanas prēmijas apmēru, tiek ņemta vērā izziņa par apdrošināšanas vēsturi.

Tāpat likumprojekts paredz 13. pantu papildināt ar trešo daļu, nosakot, ka apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanā apdrošinātājs nepaaugstina apdrošināšanas prēmiju transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja valstspiederības vai iepriekšējās dzīvesvietas dalībvalsts dēļ.

Eiropas Komisijas īstenošanas regula, kas vēl nav pieņemta, noteiks izziņas par apdrošināšanas vēsturi formu un saturu, stāstīja E. Šķibele.

Negadījumi, kuros iesaistītas piekabes

Ar likumprojektu plānots 34. pantu papildināt ar trešo daļu, nosakot, kas izmaksā apdrošināšanas atlīdzību, ja zaudējumi nodarīti ar transportlīdzekļu sastāvu (vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli savienojumā ar piekabi vai citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli), bet nav iespējams identificēt vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli.

Ja attiecīgajā negadījumā iespējams identificēt piekabi, apdrošināšanas atlīdzību trešajai personai, kura ir cietusi, izmaksās apdrošinātājs, kas apdrošinājis piekabes īpašnieka civiltiesisko atbildību.

Elektroskrejriteņu reģistrācija ir obligāta

ES dalībvalstij ir izvēles iespējas, vai pieprasīt obligāto apdrošināšanu elektroskrejriteņiem. Minēto prasību kā obligātu direktīva neparedz, akcentēja E. Šķibele.

LV portāls jau vēstīja, ka Ceļu satiksmes likuma grozījumos, kas stājās spēkā 2023. gada 6. jūlijā, noteikts – no 2024. gada 1. janvāra elektroskrejriteņu reģistrācija ir obligāta. Vienlaikus Ceļu satiksmes likuma pārejas noteikumu 63. punktā tika paredzēts, ka elektroskrejriteņi jāreģistrē līdz 2024. gada 31. martam. Tātad no 1. aprīļa ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem ceļu satiksmē piedalīties ir aizliegts.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati 4. jūnijā liecināja, ka fiziskajām personām ir reģistrēti 12 507 elektroskrejriteņi.

Pēc Finanšu ministrijas datiem arī elektroskrejriteņi ir izraisījuši satiksmes negadījumus, kuros personām radītie zaudējumi ir ievērojami. Tādēļ OCTA likumprojekts paredz papildināt 1. pantu, nosakot apdrošināšanas pienākumu arī elektroskrejriteņiem.

Iecerēts, ka pienākums tos apdrošināt stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri.

Arī tad, ja negadījums notiks uz ietves

Deputāts Raimonds Čudars Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē vēlējās precizēt, vai OCTA elektroskrejriteņiem būs spēkā arī tad, ja negadījums notiks uz gājēju ietves, nevis ielas.

I. Gailīte paskaidroja, ka jau patlaban Ceļu satiksmes likumā ietverta ceļu satiksmes negadījuma definīcija. Likuma 1. pants noteic, ka ceļu satiksmes negadījums ir ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis.

“Tādējādi ceļu satiksmes negadījuma definīcija aptver ārpus ceļu satiksmes notikušos nelaimes gadījumus,” norādīja LTAB pārstāve.

“Tā kā apdrošināšanas gadījums OCTA likuma izpratnē ir ceļu satiksmes negadījums, kurā nodarīti zaudējumi trešajai personai, tad, paredzot OCTA elektroskrejriteņiem, ja tas būs nodarījis zaudējumus negadījumā, tie tiks segti.”

LTAB pozitīvi vērtē OCTA elektroskrejriteņiem

LTAB atzinīgi vērtē OCTA elektroskrejriteņiem, ņemot vērā cietušo trešo personu intereses, t. i., cietušās trešās personas atlīdzību varēs pieteikt līdzīgi kā gadījumos, kad zaudējumi nodarīti ar sauszemes mehānisko transportlīdzekli.

Jāpiebilst, ka OCTA zaudējumus sedz tikai negadījumā cietušajām personām. OCTA nesedz zaudējumus negadījuma izraisītājiem, proti, vainīgajiem, tomēr pasargā viņus no neparedzētiem finansiāliem izdevumiem, jo zaudējumus cietušajam atlīdzina apdrošinātājs.

LTAB atzīst, ka zaudējumi var būt arī ievērojami, ja cietušajai personai tiek nodarīti tādi miesas bojājumi, kas ir bīstami dzīvībai.

Ja elektroskrejriteņa vadītājs vienlaikus būs arī negadījuma izraisītājs, tad nākotnē, ieviešot OCTA elektroskrejriteņiem, minētos elektroskrejriteņa vadītājiem nodarītos zaudējumus OCTA nesegs.

LTAB nav apkopota informācija, cik pašlaik ir brīvprātīgi apdrošināto elektroskrejriteņu. Birojs arī neprognozē, cik liela varētu būt OCTA elektroskrejriteņiem, jo “katrs apdrošinātājs cenu nosaka individuāli”.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI