Lai gan sabiedrības sašutumu izraisījusī norma par pienākumu iegādāties civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu visiem transportlīdzekļiem ir atlikta līdz 2025. gada novembrim, grozījumi t. s. OCTA likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas, kas pakāpeniski stāsies spēkā arī 2025. gadā.
Ar grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (turpmāk – OCTA likums), kas stājās spēkā 10. decembrī, tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra Direktīvas (ES) 2021/2118 prasības, kas savukārt groza Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību.
Direktīva paredz vairākus mērķtiecīgus grozījumus, kas attiecas, piemēram, uz kompensāciju negadījumos cietušajām personām apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā vai vienotu jēdziena “transportlīdzekļa izmantošana” izpratni.
Izmaiņas Direktīvā 2009/103/EK paredz jaunu regulējumu, lai garantētu kompensāciju cietušajām personām, ja par negadījumu atbildīgā transportlīdzekļa apdrošinātājam ir pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija.
Ar grozījumiem ir papildināts OCTA likuma 51. pants, kas tagad paredz, ka no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda sedzami arī zaudējumi, kurus nodarījis:
Ar grozījumiem 51. pantā arī noteikts, ka zaudējumi no garantijas fonda ir sedzami arī gadījumos, kad tos ir nodarījis transportlīdzeklis, kura reģistrācija valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā uz laiku ir pārtraukta.
Tāpat OCTA likumā noteiktas Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB), kas administrē garantijas fondu Latvijā, tiesības iesniegt regresa prasību pret EEZ valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šajā valstī reģistrētajai apdrošināšanas sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija.
LTAB ir tiesīgs iesniegt regresa prasību arī pret transportlīdzekļa vadītāju, ja viņš vadījis transportlīdzekli, kura reģistrācija uz laiku ir pārtraukta, vai pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja viņš ir pieļāvis nereģistrēta transportlīdzekļa vadīšanu.
Līdz šim OCTA likuma 28. pants noteica, ka izdevumi sakarā ar transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju ir izdevumi par evakuāciju no ceļu satiksmes negadījuma vietas līdz tā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja dzīvesvietai, kurš vadīja transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, vai līdz transportlīdzekļa remonta vietai Latvijas Republikas teritorijā. Ar grozījumiem no 28. panta ir izslēgta norāde uz Latvijas Republikas teritoriju.
Vienlaikus likumprojekta anotācijā sniegts plašs juridisks skaidrojums, kāpēc nav pieļaujama nepamatota ar ceļu satiksmes negadījumu saistīto zaudējumu apmēra palielināšana, nebūtisku bojājumu dēļ transportlīdzekli evakuējot Latvijas Republikas teritorijā vai ārpus tās.
Grozot minēto 28. pantu, likumdevējs ir precizējis gadījumus, kad zaudējumu izdevumos ieskaita maksu par stāvvietas pakalpojumiem, ja transportlīdzekli vai tā atliekas ir nepieciešams novietot stāvvietā sakarā ar kriminālprocesu vai citu iemeslu dēļ. Piemēram, noteikts, ka maksu par stāvvietas pakalpojumiem citos gadījumos atlīdzina līdz 10 dienām, izņemot, ja transportlīdzekļa īpašniekam vai tiesīgajam lietotājam ir būtiski šķēršļi transportlīdzekļa vai tā atlieku izņemšanai no stāvvietas, bet ne ilgāk kā līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
Grozot OCTA likuma 15. pantu, palielināti zaudējumu atlīdzības limiti.
Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no garantijas fonda) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu:
Papildināts OCTA likuma 34. pants “Ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli nodarīto zaudējumu atlīdzināšana”, nosakot: “Ja zaudējumi nodarīti ar transportlīdzekļu sastāvu (vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli savienojumā ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli) un nav iespējams identificēt vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, bet ir iespējams identificēt piekabi (puspiekabi), apdrošināšanas atlīdzību trešajai personai izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis piekabes (puspiekabes) īpašnieka civiltiesisko atbildību.
No 1. janvāra OCTA likumā ir ietverts jauns termins “izziņa par apdrošināšanas vēsturi”.
Izziņa par apdrošināšanas vēsturi OCTA likuma izpratnē ir LTAB vai citas dalībvalsts kompetentās institūcijas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta izziņa par apdrošināšanas atlīdzības prasījumiem saistībā ar transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja obligāto civiltiesisko atbildību par trešajai personai nodarītajiem zaudējumiem attiecībā uz vienu vai vairākiem transportlīdzekļiem vismaz pēdējo piecu gadu periodā vai par to, ka šādi apdrošināšanas atlīdzības prasījumi nav bijuši.
1. janvārī stājas spēkā arī OCTA likuma 13. panta pirmajā daļā ietvertais nosacījums, ka papildus jau līdz šim noteiktajiem kritērijiem, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanā ir jāņem vērā arī izziņā par apdrošināšanas vēsturi ietvertā informācija.
Likumā ir noteikts: ja apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanā apdrošinātājs izmanto izziņu par apdrošināšanas vēsturi, tad viņš ņem vērā minēto izziņu neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tā izdota, un nepaaugstina apdrošināšanas prēmiju atkarībā no transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja valstspiederības vai iepriekšējās dzīvesvietas dalībvalsts.
Izziņas par apdrošināšanas vēsturi formu un saturu nosaka Eiropas Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/1855 (2024. gada 3. jūlijs).
Jāpiebilst, ka LTAB no 2024. gada 1. augusta aizstāja ilggadējo “Bonus Malus” sistēmu ar centralizētu apdrošināšanas vēsturi. Viens no sistēmas reorganizācijas mērķiem bija arī atvieglot informācijas apmaiņu starp Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka personai, kas pārcelsies uz citu dalībvalsti, tiks izsniegta izziņa par garāku apdrošināšanas periodu, tādējādi personām ar garu un labu apdrošināšanas vēsturi būs izdevīgāki nosacījumi pie ārvalstu apdrošinātāja.
Grozījumi OCTA likumā noteic, ka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana būs vajadzīga arī elektroskrejriteņiem.
Pēc grozījumu izstrādātājas – Finanšu ministrijas – datiem, arī elektroskrejriteņi ir izraisījuši satiksmes negadījumus, kuros personām radītie zaudējumi ir samērā smagi.
Tādēļ no 2025. gada 1. jūlija tiek papildināts likuma 1. pants, paplašinot transportlīdzekļu, uz kuriem attiecas OCTA likuma prasības, uzskaitījumu ar elektroskrejriteni, kas ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).
Jāatzīmē, ka no 2024. gada 1. aprīļa elektroskrejriteņu reģistrācija CSDD ir obligāta. To noteica Ceļu satiksmes likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2023. gada 6. jūlijā.
Prognozēts, ka elektroskrejriteņiem OCTA polise, līdzīgi kā patlaban mopēdiem, varētu izmaksāt no 24 līdz 50 eiro gadā.
|
Plašāk par tēmu >> |
14. novembrī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi, kurus Valsts prezidents 26. novembrī izsludināja oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, sākotnēji paredzēja arī transportlīdzekļa īpašnieka pienākumu veikt obligāto civiltiesisko transportlīdzekļa apdrošināšanu visiem transportlīdzekļiem neatkarīgi no atrašanās vietas vai lietošanas statusa, ja nav pārtraukta to reģistrācija.
Grozījumi papildināja OCTA likuma 3. pantu, nosakot, ka obligātās apdrošināšanas objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai, lietojot transportlīdzekli transporta funkcijai, neatkarīgi no transportlīdzekļa lietošanas vietas un tā, vai transportlīdzeklis atradies kustībā.
Novembra beigās portālā “Mana balss” tika publicēta iniciatīva “OCTA polise tikai transportlīdzekļa izmantošanas laikā”, ko īsā laikā parakstīja gandrīz 23 000 cilvēku.
“Saeimā pieņemtie grozījumi faktiski nozīmēja, ka arī transportlīdzekļiem, kas stāv garāžā vai pagalmā un nepiedalās ceļu satiksmē, ir nepieciešama OCTA,” LV portālam skaidroja portāls “Mana balss”. “Šī norma īpaši skartu sezonālos transportlīdzekļus, piemēram, motociklus un antīkos auto, kuri ziemā netiek izmantoti, bet kuru reģistrācija parasti netiek pārtraukta.”
Tiesa, grozījumu 3. panta trešajā daļā pievienotais “c” apakšpunkts noteica, ka apdrošināšana nav nepieciešama transportlīdzekļiem, kuru reģistrācija uz laiku ir pārtraukta. Tomēr pašreizējā reģistrācijas pārtraukšanas kārtība ir sarežģīta un prasa fizisku numurzīmju nodošanu, kas daudziem transportlīdzekļu īpašniekiem rada praktiskas neērtības.
Saeimas deputāti, reaģējot uz sabiedrības iebildumiem, situāciju laboja un steidzamības kārtībā 5. decembrī pieņēma vēl vienus grozījumus OCTA likumā, ar kuriem strīdīgās normas stāšanās spēkā brīdis atlikts līdz 2025. gada 1. novembrim.
Līdz nākamā gada 1. novembrim atlikts arī spēkā stāšanās datums jaunai – paplašinātai – definīcijai, kas OCTA likuma izpratnē ir apdrošināšanas gadījums. Šobrīd tā ir lakoniska un paredz, ka apdrošināšanas gadījums ir ceļu satiksmes negadījums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa. Grozītā definīcija paredz, ka apdrošināšanas gadījums ir ceļu satiksmes negadījums, kurā, transportlīdzekli negadījuma brīdī lietojot transporta funkcijai, neatkarīgi no transportlīdzekļa lietošanas vietas un tā, vai transportlīdzeklis atradies kustībā, ir nodarīti zaudējumi trešajai personai vai tās mantai un kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa.
Kā iepriekš atbildīgajā Saeimas komisijā norādījusi Finanšu ministrija, līdzšinējo jēdziena definīciju nepieciešams precizēt juridiskajai noteiktībai, jo grozītajā Direktīvā 2009/103/EK atspoguļotas Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņas par to, kas ir “transportlīdzekļa izmantošana”.
Ņemot vērā, ka sabiedrībā kritiski vērtētās izmaiņas OCTA likumā tika pamatotas ar Direktīvas (ES) 2021/2118 prasībām, likumdevējs vienlaikus ir noteicis Ministru kabinetam uzdevumu līdz 2025. gada 30. aprīlim iesniegt izvērtējumu par atlikto normu atbilstību direktīvas prasībām attiecībā uz termina “transportlīdzekļa izmantošana” tvēruma paplašināšanu un ar to saistīto transportlīdzekļu apdrošināšanas pienākumu.
Satiksmes ministrija informē, ka ir sagatavojusi priekšlikumus, lai atbilstoši jau pieņemtajiem OCTA likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. novembrī, atvieglotu īpašniekiem transportlīdzekļu reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku.
Piedāvātais regulējums dos iespēju elektroniski pārtraukt transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, nenododot transportlīdzekļa numurzīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD). Līdzīgu kārtību transportlīdzekļu vadītāji varēja izmantot Covid-19 ierobežojumu laikā.
Satiksmes ministrija norāda: lai nodrošinātu ērtu un vienkāršu transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites uz laiku, ir jāgroza vairāki tiesību akti:
“Grozījumi šajos normatīvajos aktos paredzētu, ka laika posmā, kad transportlīdzeklis netiek lietots, nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (ja piemērojams), kā arī nav jāveic obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa atbildības apdrošināšana,” piedāvāto risinājumu skaidro Satiksmes ministrija.
