FOTO: Freepik.
Likumā “Par valsts pensijām” plānots precizēt apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību, sasaistot darbu un tam pielīdzinātos periodus bijušajās PSRS republikās ar cilvēka līdzdalības ilgumu Latvijas pensiju sistēmā pēc 1996. gada 1. janvāra.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, ko pirmajam lasījumam skatīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, nosaka periodus, kas pielīdzināmi apdrošināšanas stāžam un uzkrāti līdz 1990. gada 31. decembrim.
Plānotās izmaiņas paredz, ka Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam ir pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, dienesta laiks un represiju periods ārpus Latvijas. Ja cilvēka apdrošināšanās stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi.
Savukārt ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī represiju periods ārpus Latvijas. Ja šīs personas apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie mācību periodi.
Likumprojekta normas par jauno pieeju stāža noteikšanai neattieksies uz visām PSRS bijušajām republikām, jo Latvijai ar Krievijas Federāciju, Ukrainu, Moldovu un Baltkrieviju ir noslēgts sociālās drošības līgums, kā arī likumprojektā paredzēts, ka ir piemērojama Eiropas Savienības un Padomes regula par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Igaunijas un Lietuvas situācijai tiek piemērots Eiropas Savienības līmeņa regulējums – regula Nr. 883/2004 –, komisijā izklāstīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks.
Tiem, kas strādājuši valstīs, ar kurām noslēgts sociālās drošības līgums, pensiju piešķiršanā un maksāšanā, arī turpmāk tiks piemērots attiecīgais līgums, skaidroja LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska.
Taču, ja līdz 1990. gada beigām cilvēks bija strādājis tajās republikās, ar kurām kā valstīm pašreiz nav noslēgts sociālās drošības līgums, Latvija maksās par šo darbu (stāžu) tikai tad, ja pēc 1996. gada 1. janvāra šis cilvēks būs veicis iemaksas Latvijā 20 gadus. Ja iemaksas veiktas mazāk par 20 gadiem, tad Latvija maksās pensiju par darbu Latvijā, taču stāžā netiks ieskaitīts, piemēram, Armēnijas vai Azerbaidžānas PSR nostrādātais laiks.
Atbildot uz komisijas sēdē uzdoto jautājumu, kāpēc kā obligātas līdzdalības laiks Latvijas pensiju sistēmā izraudzīti tieši 20 gadi, I. Alliks skaidroja, ka šāds stāžs no nākamā gada būs nepieciešams jebkuram cilvēkam Latvijas valstī, lai vispār varētu pretendēt uz sociālās apdrošināšanas pensiju. Savukārt netiek liegtas tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, līdz ar to cilvēks nepaliek bez sociālās drošības garantijām.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Deputāte Ramona Petraviča likuma grozījumu izstrādātājiem lūdza paskaidrot, vai likumā paredzētās izmaiņas skars, piemēram, cilvēku, kas dzimis 1960. gadā, ir nostrādājis Latvijas PSR 15 gadus, savukārt pēc 1996. gada Latvijā nostrādājis tikai 18 gadus, veicot sociālās iemaksas.
“Tas neskars cilvēkus, kuri ir strādājuši Latvijā vai kādreiz Latvijas PSR teritorijā. Latvija maksā pensiju par visu darbu, kas ir veikts Latvijas teritorijā,” skaidroja D. Trušinska.
Paredzētie grozījumi likumā neietekmēs arī personas, kurām vecuma pensija piešķirta līdz šo izmaiņu spēkā stāšanās dienai, t. i., līdz 2024. gada 31. decembrim.
Personām, kuras iesniegumu vecuma pensijas piešķiršanai iesniegs pēc 2025. gada 1. janvāra, bet vecuma pensijas piešķiršanas datums būs līdz 2024. gada 31. decembrim, apdrošināšanas stāžu aprēķinās pēc tām tiesību normām, kas būs spēkā vecuma pensijas piešķiršanas dienā, t. i., līdz 2024. gada 31. decembrim.
Jaunās izmaiņas skars tikai tās personas, kurām vecuma pensija tiks piešķirta pēc 2025. gada 1. janvāra.
Pērn 17. jūnijā stājās spēkā grozījumi Pensiju likumā, paredzot, ka Latvijas pensiju var pieprasīt arī personas, kas dzīvo trešajās valstīs (ne tikai Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, kā tas bija iepriekš).
Izmaiņas regulējumā palielina pensijas pieprasītāju skaitu. Piemēram, ja kādam ir dubultpilsonība, arī viņam ir tādas pašas tiesības uz pensiju kā Latvijas pilsonim. LM pārstāvji informēja, ka kopš 2023. gada 17. jūnija ar pensijas pieprasījumu Latvijā ir vērsušās personas gan no Izraēlas, gan citām valstīm.
Jāpiebilst, ka Latvijas valsts pensijas šobrīd tiek piešķirtas un maksātas arī par vēsturisku un apdrošināšanas stāžam pielīdzinātu periodu līdz 1990. gada 31. decembrim, kas nav balstīts uz sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Līdz ar to izveidojas situācija, ka Latvijas nodokļu maksātāji (iemaksu veicēji) patlaban nodrošina pensijas arī ārvalstīs dzīvojošajiem par darbu bijušajās PSRS republikās, turklāt to vidū ir personas, kuras Latvijā vispār nav maksājušas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Tādējādi, aprēķinot apdrošināšanas stāžu, ir svarīgi sasaistīt vēsturiskos pielīdzinātos periodus ar iesaistes ilgumu Latvijas pensiju sistēmā, grozījumu projekta pamatojumā norāda LM.
Saistības nebūtu pārmērīgi jāuzliek uz pašreizējo sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju pleciem. Tas, ka Latvijai nevajadzēs maksāt pensijas tiem cilvēkiem, kuri nav piedalījušies Latvijas pensiju sistēmā un veikuši iemaksas pēc 1996. gada, būs taisnīgi pret Latvijas nodokļu maksātājiem, kas šīs iemaksas veic, komisijas sēdē uzsvēra I. Alliks.
Likumprojektā Labklājības ministrija piedāvājusi regulējumu apdrošināšanas perioda ilguma aprēķināšanai līdz 1995. gada 31. decembrim.
Ar to paredzēts papildināt likuma pārejas noteikumus, pildot Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā Nr. A420127220, kurā noteikts, ka Ministru kabinets ar noteikumu Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 41. un 42. punktu, uz kā pamata tiek aprēķināts apdrošināšanas stāžs, lai noteiktu tiesības uz pensijas piešķiršanu, ir pārkāpis savas pilnvaras.
Lai nodrošinātu tiesību normu atbilstību un tiesas uzdevumu, normas no Ministru kabineta noteikumiem LM ietvērusi likuma grozījumu projektā.
Taču komisija LM piedāvāto regulējumu neatbalstīja. Ministrijai līdz likumprojekta otrajam lasījumam jāpiedāvā cits risinājums. Komisija arī nepiekrita valdības lūgumam virzīt likumprojektu kā steidzamu (divos lasījumos), tāpēc būs trīs lasījumi.
Saeimas komisija likumprojektu kopumā atbalstīja pirmajam lasījumam izskatīšanai Saeimas sēdē.
