Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tiesības saņemt Latvijas vecuma pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju turpmāk būs arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas un uz kurām neattiecas Eiropas Savienības tiesību normas un Latvijas noslēgtie starptautiskie līgumi sociālās drošības jomā, kas šādas tiesības nodrošināja jau līdz šim.
FOTO: Freepik.
Turpmāk tiesības pieprasīt un saņemt Latvijas vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju būs ne tikai citās Eiropas Savienības valstīs dzīvojošajiem, bet arī citām personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas, ja tām ir uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs.
To nosaka likuma “Par valsts pensijām” grozījumi, kuri stājās spēkā sestdien, 17. jūnijā.
Grozījumi likumā pieņemti steidzamības kārtībā, un tie saistīti ar Satversmes tiesā pēc Augstākās tiesas Senāta pieteikuma ierosināto lietu par normu, kas liedza tiesības uz vecuma pensiju personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas brīdī nav Latvija.
Līdz šim personām, kuras pensiju pieprasīja, pastāvīgi dzīvojot ārvalstī, uz kuru neattiecas ne Eiropas Savienības tiesību normas, ne Latvijas noslēgtie starptautiskie līgumi sociālās drošības jomā, bija liegtas tiesības uz Latvijas vecuma pensiju tikai tādēļ, ka tās pensijas pieprasīšanas brīdī nedzīvoja Latvijā.
Likumā ar grozījumiem ir papildināts 3. pants. Iepriekš tā pirmajā daļā definētais kritērijs: “Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai” papildināts ar nosacījumu: “Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un valstīs, ar kurām ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, dzīvojošām personām tiesības uz pensiju nosaka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu vai Saeimas apstiprinātos starptautiskos līgumus.”
Vienlaikus šajā pantā ir iekļauta jauna – ceturtā – daļa, kas nosaka: “Personai, kura pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas un kurai nav tiesību uz pensiju atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju, ja saskaņā ar šo likumu ir uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs.”
Likumā ir noteikts pārejas periods (atsevišķas normas stāsies spēkā 1. novembrī), pensiju piešķiršana un maksājumi pārejas periodā, kā arī nosacījumi pensijas apmēra noteikšanai.
Tāpat kā Latvijā dzīvojošajiem, arī uz citām valstīm eksportētās pensijas katru gadu (1. oktobrī) tiek pārskatītas (indeksētas), jo saskaņā ar likumu valsts pensiju vai tās daļas apmēru pārskata neatkarīgi no tā, vai pensijas saņēmējs dzīvo Latvijā vai ir izbraucis uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī.
Indeksācija attieksies uz Latvijas pensijas saņēmējiem jebkurā pasaules valstī.
Ja pensiju piešķirs personai, kura pastāvīgi dzīvo ārvalstī, kas nav ES, EEZ valsts vai Latvijas līgumvalsts sociālās drošības jomā, pensija tiks aprēķināta, ņemot vērā veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un pensijai nepiemēros no valsts pamatbudžeta noteiktos minimālos apmērus.
“Pensiju izmaksa uz jebkuru pasaules valsti minimālajā apmērā nebūtu godīga pret Latvijas nodokļu maksātājiem un neatbilstu personas reālajam ieguldījumam pensiju sistēmā, jo, lai personai nodrošinātu sociālo aizsardzību, pensiju minimālajā apmērā nosaka tad, kad pašas personas aprēķinātā pensija ir zem valstī noteiktās minimālās pensijas līmeņa. Šādam minimumam ir nozīme konkrētā teritorijā, konkrētā valstī, un to saista ar tautsaimniecības rādītājiem šajā valstī. Tātad ārvalstīs dzīvojošajiem tiks izmaksāta pensija, kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, un turpmāk tā tiks indeksēta, kā arī to būs iespējams pārrēķināt, ja persona papildinās savu apdrošināšanas stāžu vai pensijas kapitālu pēc pensijas piešķiršanas,” paskaidrots grozījumu anotācijā.
Šāds nosacījums attiecināts gan uz vecuma pensiju, gan apgādnieka zaudējuma pensiju.
Ar grozījumiem likumā noteikts, ka personām, kuras izbraukušas uz dzīvi ārvalstī, kas nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts, nav tiesību uz vecuma pensiju priekšlaicīgi.
“Pensiju priekšlaicīgi izmaksā tad, ja persona nav nodarbināta un par to nevar pārliecināties, ja šī nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts, ar kuru notiek divpusējā valsts sadarbība,” izņēmums pamatots anotācijā.
Personām, kuras līdz 2023. gada 31. oktobrim jau būs izbraukušas uz dzīvi ārvalstī, kas nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts, tiks saglabāts piešķirtās (pārrēķinātās) pensijas apmērs, ieskaitot tajā līdz 2023. gada 31. oktobrim noteikto valsts pamatbudžeta daļu, ja tāda iepriekš bija piešķirta.
Personām, kuras līdz likuma 3. panta ceturtās daļas spēkā stāšanās dienai ir izbraukušas uz dzīvi ārvalstī, kas nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts un ir uzsākušas savu aizskarto tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem tā iemesla dēļ, ka tām atteikts piešķirt vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju, jo tās nedzīvo Latvijas teritorijā, piešķirs un izmaksās vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju no sākotnējās pensijas pieprasījuma un tās piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.
Savukārt pārējo personu, kuras pieprasīs pensiju atbilstoši likuma 3. panta ceturtajai daļai, pensiju pieprasījumi tiks izskatīti atbilstoši likuma Pārejas noteikumu 81. punktam, – sākot no 2023. gada 1. novembra. Šādā gadījumā, piešķirot personai pensiju, tā tiks izmaksāta no tā brīža, kad atbilstoši likumam “Pat valsts pensijām”, personai radās tiesības uz konkrētās pensijas saņemšanu, bet ne agrāk kā no šo likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati par Latvijas pensiju saņēmējiem 2023. gada martā liecina, ka ES un EEZ valstīs tika izmaksāta 13 121 pensija, līgumvalstīs – 16 208 un valstīs, kas nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts – 1332 pensijas.
Izdevumi pensiju izmaksai tiks nodrošināti no valsts speciālā budžeta, bet tie nav aprēķināti, jo neesot iespējams precīzi prognozēt, cik būs pensiju pieprasītāju no ārvalstīm, kas nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts.
Senāta Administratīvo lietu departaments 5. aprīlī apturēja tiesvedību personas strīdā ar VSAA par atteikumu piešķirt valsts vecuma pensiju. Senāts konstatēja, ka pieteicējai, kurai ir Latvijas pilsonība un Latvijā uzkrāts apdrošināšanas stāžs, ir liegtas tiesības uz Latvijas valsts vecuma pensiju tikai tādēļ, ka viņas pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas brīdī nav Latvija, aprīlī informēja Augstākā tiesa.
Izskatāmajā lietā VSAA pieteicējai, kurai ir Latvijas pilsonība un Latvijā uzkrāts sociālās apdrošināšanas stāžs, bet kura dzīvo ASV, atteica piešķirt pensiju, jo viņa nedzīvo Latvijā.
Senāts uzskata, ka lietā piemērojamais tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tiesības uz valsts vecuma pensiju ir atkarīgas no personas dzīvesvietas pensijas pieprasīšanas brīdī, neatbilst Satversmei.
Senāta ieskatā likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, nav ievērojis Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, jo ir bez objektīva un saprātīga pamata pieņēmis regulējumu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Proti, Senāts uzskata, ka tiesiskās vienlīdzības principam neatbilst situācija, kurā personai, kura citādi kvalificējas valsts vecuma pensijas saņemšanai, uz to tiek liegtas tiesības tikai tāpēc, ka persona pensijas pieprasīšanas brīdī nedzīvo Latvijas teritorijā. Savukārt attiecībā uz personām, kuras pensiju pieprasa, atrodoties Latvijā, bet pēc tam izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, nekādi ierobežojumi pensijas saņemšanai nav paredzēti.
Senāts lēmumā norādīja, ka, liedzot šādām personām tiesības uz valsts vecuma pensiju, tiek ierobežotas to tiesības saņemt sociālo nodrošinājumu, kas saistīts (lielākā vai mazākā mērā) ar personu veiktajām sociālajām iemaksām. Pieteicēja izskatāmajā lietā ir ilgstoši piedalījusies sociālās apdrošināšanas sistēmā (saskaņā ar lietā esošo informāciju pieteicējas apdrošināšanas stāžs ir 33 gadus ilgs, uzkrāts laikā no 1967. līdz 2007.gadam), veicot arī iemaksas pensiju apdrošināšanai. Taču tikai tāpēc, ka viņa ir izbraukusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs pirms likumā noteikto kritēriju pensijas pieprasīšanai iestāšanās, pieteicēja nevar saņemt izmaksu no sociālā budžeta. Tajā pašā laikā personas no salīdzināmās grupas, lai gan attiecībā uz pensijas piešķiršanai būtisko kritēriju izpildi ir tieši tādā pašā situācijā, var saņemt izmaksas.
Noslēguma apsvērumos Senāts norādījis arī, ka mūsdienu apstākļos, arvien pieaugot cilvēku mobilitātei un migrācijai uz citām valstīm, šādas situācijas (kā izskatāmajā lietā) varētu notikt arvien biežāk.
Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai. Satversmes tiesas 1. kolēģija 2023. gada 25. aprīlī ierosināja lietu “Par likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam”. Lietas sagatavošanas termiņš bija noteikts 2023. gada 25. septembris.
Latvijas divpusējie starptautiskie līgumi sociālās drošības jomā:
