NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
27. janvārī, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
1
2
1
2

Pētījums „Cik demokrātiska ir Latvija?” – Latvijas demokrātijas attīstības 10 gadu bilance

Demokrātija nav dzīvotspējīga, ja tā nesakņojas pilsoņu pārliecībā un līdzdalībā.

LV portāla infografika

2014.gada nogalē Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts publicēja apjomīgu pētījumu „Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits 2005–2014”, kas sniedz plašu ieskatu demokrātisko procesu attīstībā Latvijā kopš pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Vispārīgs demokrātijas izvērtējums ļauj konstatēt, kas līdz šim demokrātijas nostiprināšanā izdevies vislabāk, kuras jomas bijušas mazāk veiksmīgas un ir nepieciešami konkrēti uzlabojumi. Uzsākot darbu 2015.gada ziemas sesijā, ar izvērtējuma rezultātiem tika iepazīstināti arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti.

Daudziem no mums demokrātija kļuvusi par pašsaprotamu vērtību. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka demokrātija ir nepārtrauktas attīstības process, kā pamatā ir ne vien demokrātisku institūciju un procedūru kopums, kas formāli nodrošina godīgas un regulāras vēlēšanas, vairākpartiju sistēmu, vārda, biedrošanās u.c. fundamentālas brīvības, bet arī sabiedrības aktīva iesaistīšanās.

Demokrātija nav dzīvotspējīga, ja tā nesakņojas pilsoņu pārliecībā.  Demokrātija ir tukša čaula bez tās aizstāvjiem – "cilvēkiem, kas ir pārliecināti, ka ar savu rīcību spēj ietekmēt politiskos procesus sabiedrībā, ir gatavi respektēt citu indivīdu tiesības un ir gatavi uz saprātīgiem kompromisiem," pētījuma ievadā raksta demokrātijas audita zinātniskais redaktors prof. Juris Rozenvalds.

Tāpēc nepieciešama nepārtraukta diskusija par demokrātijas funkcionēšanu, problēmām un iespējamiem risinājumiem. Būtiska demokrātijas paškritikas forma mūsdienās ir kļuvuši centieni izmērīt un novērtēt demokrātijas kvalitāti un tās attīstības tendences gan salīdzinošā perspektīvā ar citām pasaules valstīm, gan arī noteiktā sabiedrībā noteiktos vēsturiskos apstākļos.

To, kā attīstās demokrātiskā sistēma, regulāri izvērtē pat valstis, kuras tradicionāli tiek uzskatītas par demokrātijas citadeli. 2005.gadā arī Latvija kļuva par pirmo postkomunistisko valsti, kur kopš 90.gadu sākuma fundamentālajām transformācijām tika veikts sistemātisks demokrātijas stāvokļa izvērtējums. Divus gadus vēlāk, 2007.gadā, tika veikts mazāk apjomīgs monitorings "Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas monitorings 2005-2007".  

Kā izmērīt demokrātijas kvalitāti?

Latvijas demokrātijas audits izstrādāts, izmantojot International IDEA1 metodiku, kas atšķirībā no daudziem globāliem, lielu valstu skaitu aptverošiem demokrātijas kvalitātes izvērtējuma indeksiem neparedz dažādu sabiedrību un valstu salīdzināšanu  uz kvantitatīvu rādītāju pamata, bet ir paredzēta atsevišķas valsts demokratizācijas procesu izvērtēšanai, iesaistot pašmāju ekspertus un iedzīvotājus, kuri vislabāk pazīst un izprot konkrētās valsts kultūru, tradīcijas un domāšanas veidu.  Metodes mērķis ir "sniegt demokratizācijas procesu aplūkojumu  "no iekšpuses", atklājot gan sasniegumus, gan trūkumus sabiedrības demokratizācijas procesos un nosakot jomas, kurās sabiedrības demokratizācijas procesi nav pietiekami strauji".

IDEA demokrātijas izvērtējums balstīts uz demokrātijas izpratni, kuras pamatā ir divi principi:

  • tautas kontrole pār sabiedriski nozīmīgiem lēmumiem;
  • politiska vienlīdzība – labklājības līmenis, sociālā piederība, dzimums, reliģija neietekmē indivīda iespējas īstenot savas pilsoniskās tiesības.

Atbilstoši šādai demokrātijas izpratnei pētījums sastāv no 15 nodaļām, kur aplūkotas būtiskas demokrātijas sastāvdaļas, kas sagrupētas četros blokos:  

  1. Pilsonība, likumdošana un tiesības;
  2. Reprezentatīva un atbildīga pārvalde;
  3. Pilsoniskā sabiedrība un tautas līdzdalība;
  4. Demokrātija pārvalstiskā līmenī.

Atsevišķas demokrātijas attīstības jomas analizējuši attiecīgo nozaru pētnieki no Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes, kā arī eksperti no Latvijas Cilvēktiesību centra, domnīcas "Providus", LU Ekonomikas un vadības fakultātes un Vidzemes Augstskolas.  

Politiskās kultūras izvērtējums

Pielietotā IDEA metodika no citām atšķiras ar individuālu pieeju konkrētai sabiedrībai un iekārtai, ievērojot dažādu valstu atšķirīgu vēsturi, kultūras tradīcijas un ekonomiskās attīstības līmeni.

 "Tāpēc Latvijas gadījumā uzskatījām par nepieciešamu demokrātijas izvērtējumu papildināt ar sadaļu par politisko kultūru – izpratni par indivīdu vērtību, attieksmju un pārliecības kopumu, kas ir pamatā politiskās sistēmas funkcionēšanai," uzsver prof. Rozenvalds.

Tāpat Latvijā nevar ignorēt attiecības etnolingvistisko kopienu jeb vienkāršiem vārdiem – krievu un latviešu vidū, kas lielā mērā ietekmē demokrātiskos procesus. Tas ir "baltais plankums", kas iztrūka iepriekšējā izvērtējuma norises laikā.

"Politiskās bezspēcības izjūta, vēlme novelt atbildību uz politiskajiem līderiem un tajā pašā laikā neuzticēšanās tiem mazina izredzes veidoties attīstītai demokrātiskai politiskajai kultūrai."

Papildus metodiskam ekspertu vērtējumam 2014.gada pavasarī projektu ietvaros sabiedriskās domas izpētes centrs SKDS veica sabiedrības aptauju. Tās rezultāti aplūkojami Demokrātijas audita 2.pielikumā.

Tādējādi, kā ievadā uzsver J.Rozenvalds, demokrātijas audits nav gluži akadēmisks pētījums, bet atspoguļo ekspertu viedokli par atsevišķu demokrātiskas iekārtas attīstības jomu Latvijā  – katras nodaļas beigās eksperti sniedz kopsavilkumu par aplūkoto jautājumu kopumu, formulējot savus priekšstatus par pozitīvām iezīmēm un visnopietnāko problēmu aplūkoto jautājumu jomā, novērtējot visus jautājumus piecu baļļu vērtējumu skalā no "ļoti labi" līdz "ļoti slikti", kā arī piedāvājot savu redzējumu, kas būtu darāms situācijas uzlabošanai.

Savukārt audita noslēgumā publicēta tabula, kur par katru no sadaļās aplūkotajiem jautājumiem lasītājs atradīs vispārējo 2005., 2007. un 2014.gada vērtējumu piecu baļļu sistēmā salīdzinājumu, ar norādi uz procesa attīstības tendenci – vērojami uzlabojumi, situācija nav mainījusies vai pasliktinājusies.

Desmit gadu bilance - kas sasniegts?

"Vairāku nodaļu autori demokrātijas audita secinājumos atzīst, ka iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO ir būtiski mazinājusi negatīvo ārējo faktoru ietekmi uz Latvijas iekšpolitiskajiem procesiem un tādējādi veicināja Latvijas sabiedrības demokratizācijas procesu," norāda prof. Rozenvalds.

Vienlaikus acīmredzams, ka demokratizācijas process līdz ar iestāšanos rietumvalstu "klubiņā" ir palēninājies. Taču tā ir raksturīga tendence visās jaunajās dalībvalstīs, kas izskaidrojama ar virkni prasību ieviest demokrātiskas procedūras un institūcijas jau pirms iestāšanās ES un NATO.

Daudz sarežģītāka izrādījusies sabiedriskās domas un vērtīborientāciju maiņa. Tā ir joma, kur vēl daudz darāmā, bet ar bažām jāatzīmē – arī šķēršļu netrūkst. Viens no tiem – sabiedrības negatīvā attieksme pret ES un citu Rietumu organizāciju padomiem "no malas".

Bet kurš gan teicis, ka viss noritēs gludi? Neskatoties uz dažādām grūtībām, kā liecina ekspertu vērtējumi, Latvija aizvadītajos gados vairākās jomās ir spērusi soli demokratizācijas virzienā.

"Novērtējuma galvenais mērķis ir sniegt plašai sabiedrībai un politikā profesionāli iesaistītiem cilvēkiem ieskatu demokrātijas attīstības problēmās konkrētā sabiedrībā."

Atzinīgi novērtēta Saeimas, valdības, kā arī valsts iestāžu lielāka atvērtība sabiedrībai, nodrošinot iespējas iedzīvotāju līdzdalībai publiskajā pārvaldē un saņemt informāciju no valsts iestādēm. "Šajā ziņā esam priekšā citām ES valstīm," secina prof. Rozenvalds. Cits jautājums, cik lielā mērā sabiedrība izmanto šīs iespējas?

Vienlaikus joprojām nopietna problēma ir rīcībpolitikas seku un attīstības plānošanas dokumentu ietekmes izvērtēšana. Kopumā tā tiek veikta formāli un nepietiekamā līmenī, kādēļ ne rīcībpolitikas veidotājiem, ne sabiedrībai nav pieejama aptveroša informācija par rīcībpolitikas veiksmēm un neveiksmēm.

Manāmi uzlabojumi konstatēti tiesu darbā. Pēc pētījuma veicēju domām, var teikt, ka tiesas ir neatkarīgas no iejaukšanās tiesas spriešanā un pamazām pieaug sabiedrības uzticēšanās tiesām, lai gan tā joprojām ir zema.

Zemā līdzdalība apdraud demokrātijas pastāvēšanu

Kā vienu no būtiskākajiem panākumiem likumdošanas sakārtošanā atbilstoši Eiropas standartiem demokrātijas audita veicēji izceļ priekšvēlēšanu aģitācijas un partiju finansēšanas normatīvās bāzes pilnveidošanu, kā arī starptautiskiem standartiem atbilstoša pretkorupcijas tiesiskā regulējuma izstrādi. Tāpat atzinīgi novērtēts pašvaldību un sabiedrisko organizāciju darbs.

Vienlaikus satraucošs ir joprojām zemais iedzīvotāju līdzdalības līmenis. Vērtējot politisko kultūru, secināts, ka mūsu sabiedrībā indivīda gatavība iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu ir reta. Kaut sabiedrībai ir lielas iespējas paust savu viedokli, taču tai neseko atbilstoša atgriezeniskā saite no politiskās elites puses. Izplatīta ir skeptiska attieksme – no vienas puses raksturīgs atbalsts spēcīgu līderu ietekmei, no otras puses raksturīgs viedoklis par politiskās elites savtīgumu un rīcības neprognozējamību.

 "Politiskās bezspēcības izjūta, vēlme novelt atbildību uz politiskajiem līderiem un tajā pašā laikā neuzticēšanās tiem rada neproduktīvu atsvešināšanos no politikas, kas mazina izredzes veidoties attīstītai demokrātiskai politiskajai kultūrai," secināts pētījuma 14.nodaļā, kas veltīta politiskās kultūras analīzei.

Neskatoties uz demokrātisko procesu pilnveidi, kā viena no nopietnākajām problēmām izcelts ievērojamais līdzdalības kritums vēlēšanās – pēdējo desmit gadu laikā bīstami tuvu pietuvojoties kritiskajai 50% robežai. "Tas ilgtermiņā liks uzdot nopietnu jautājumu – ko tad īsti Saeimā ievēlētie politiķi pārstāv?" secina politologs Jānis Ikstens.  

Desmitgades neveiksmes – sociālā nevienlīdzība un sabiedrības atsvešinātība no varas elites

Lai gan demokrātijas audits aptver ļoti plašu jautājumu loku, pēc novērtējuma zinātniskā redaktora J.Rozenvalda domām, var izcelt trīs galvenās problēmas, kurām pēdējo desmit gadu laikā diemžēl nav izdevies rast risinājumu.

Bez pieaugošās atsvešinātības starp varas nesējiem un sabiedrību kopumā dramatiski pieaugusi sociāli ekonomiskā nevienlīdzība, ko profesors raksturo kā nesamērīgi lielu. Latvijas ekonomikas attīstības augļus bauda samērā neliela sabiedrības daļa. Trūkst stratēģiskas pieejas sociālo jautājumu risināšanā, finansējums iedzīvotāju veselības aizsardzības jomā ir nepietiekams – tās ir tikai dažas no problēmām.

"Atzinīgi novērtēta Saeimas, valdības, kā arī valsts iestāžu lielāka atvērtība sabiedrībai."

Nedrīkst aizmirst nepilsoņu jautājumu. Lai gan ir pieņemti grozījumi Pilsonības likumā, kas procesa ziņā ievērojami atvieglo nepilsoņu bērnu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem, kā arī nodrošina tiesiskās saiknes saglabāšanu ar emigrējušiem pilsoņiem, joprojām ir nesamērīgi liels Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kuriem nav pilsonības. Dažādās diskusijas par sabiedrības integrācijas pamatprincipiem (izglītības un valodas politikā) ir polarizējušas un radikalizējušas sabiedrību.

Demokrātija nav iespējama bez to vērtību aizstāvjiem

Nozīmīga loma demokrātisko vērtību nosargāšanā piemīt medijiem. Diemžēl attiecībā uz mediju darbu demokrātijas audits uzrāda ne pārāk glaimojošu ainu, un eksperti atzīmē vairākas satraucošas tendences. Latvijas mediju tirgus apstākļos, ņemot vērā augstās izmaksas, ir grūti nodrošināt kvalitatīvu saturu. Ir vērojamas pārmaiņas Latvijas preses izdevumu īpašnieku struktūrā, un, sarūkot izdevumu skaitam, mazinās viedokļu daudzveidība. Tas kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz vēlētāju un politiķu izpratni par demokrātiskiem procesiem.

Savukārt iedzīvotājiem viegli pieejamai informācijai internetā un sociālajos tīklos iztrūkst faktu analīzes dziļuma un uzticamu avotu, savukārt galēji pretēju un pat naidīgu viedokļu sadursme "neatstāj vietu racionālam, argumentos balstītam dialogam".

Tāpēc pētījuma autori cer, ka veiktais Demokrātijas audits rosinās diskusijas, padziļinās izpratni un veicinās pilsoņu kopdarbību demokrātijas uzlabošanā.

Ar Demokrātijas auditu var iepazīties Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes mājaslapā.


1Starpvaldību organizācijas The International Institute for Democracy and Electoral Assistance (International IDEA, bāzēta Stokholmā) veikto un atbalstīto demokrātijas izvērtējumu metodoloģija.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU