DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes

Izglītības komisija konceptuāli atbalsta stingrākas prasības ārvalstu studentu uzraudzībai Latvijas augstskolās

Lai novērstu augstākās izglītības eksporta izmantošanu negodprātīgai ekonomiskajai migrācijai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 13. oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā. Grozījumi pilnveido nosacījumus trešo valstu pilsoņu uzņemšanai Latvijas augstskolās un ārvalstu studentu dalības studijās uzraudzībai.

Likumprojekts paredz stingrākas prasības ārvalstu studentu dalībai studiju procesā. Augstskolām būs pienākums sekot līdzi studējošo apmeklējumam un savlaicīgi rīkoties gadījumos, kad students bez attaisnojoša iemesla ilgstoši nepiedalās studijās vai nav sasniedzams.

Paredzēts, ka augstskolai 20 dienu laikā būs jāizslēdz no studējošo saraksta ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju studiju nolūkā, ja viņš piecas dienas pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nebūs piedalījies studiju procesā un nebūs sasniedzams vai arī mēneša laikā būs apmeklējis mazāk nekā 80 procentus no studiju programmā paredzētajām lekcijām un nodarbībām.

Vienlaikus likumprojektā paredzēti izņēmumi attaisnojošas prombūtnes gadījumos, piemēram, tuvinieka nāves vai akūtas saslimšanas, infekcijas vai traumas izraisītu veselības traucējumu dēļ, ja studējošais ārstējas ārstniecības iestādē. Augstskolai būs jāizvērtē prombūtnes iemesli un jāglabā tos apliecinošie dokumenti.

Ārvalstu studentu skaits Latvijā turpina pieaugt. Valsts izglītības informācijas sistēmas dati vēsta, ka 2024.gadā Latvijas augstskolās studēja 11 542 ārvalstu studenti, bet 2025. gadā – jau 12 343. Pērn 9073 jeb 73,5 procenti ārvalstu studentu bija trešo valstu studenti, savukārt 3270 bija Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņi.

Pieaugot trešo valstu studentu skaitam, palielinājies arī ar studiju pārtraukšanu vai izslēgšanu no studiju saraksta saistīto uzturēšanās atļauju anulēšanas gadījumu skaits. Ja 2020. gadā šā iemesla dēļ tika anulēts 895 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, tad 2024. gadā – jau 1211. Kopumā 2024. gadā dažādu iemeslu dēļ tika anulētas 2078 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem, kuriem tās bija iesniegtas studiju vai mācību nolūkos.

Šobrīd likumā nav iekļauti pietiekami mehānismi, lai savlaicīgi reaģētu uz gadījumiem, kad ārvalstu studenti faktiski nepiedalās studiju procesā. Tāpēc grozījumu mērķis ir stiprināt augstskolu atbildību par studējošo uzraudzību un nodrošināt, ka uzturēšanās atļaujas studiju nolūkā tiek izmantotas atbilstoši to piešķiršanas mērķim.

Lai grozījumi Augstskolu likumā stātos spēkā, tie jāpieņem Saeimai trīs lasījumos. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI