Kanalizācijā redzams gan tas, ko ēdam un lietojam ikdienā, gan tas, kā šķirojam atkritumus un izprotam ūdens taupīšanu. Viena cilvēka rīcība var šķist nenozīmīga, taču pilsētas mērogā tūkstošiem mazu izvēļu summējas, un sekas ne vienmēr parādās tur, kur problēma sākusies: augšējā stāvā podā izmesti atkritumi var radīt aizsērējumu un noplūdi kaimiņa dzīvoklī zemāk.
Higiēnas preces un mitrās salvetes dominē starp notekūdeņu attīrīšanas iekārtu sietos aizturētajiem sadzīves atkritumiem. Un tieši kanalizācijā noskalotās mitrās salvetes ir viena no pēdējo gadu izteiktākajām tendencēm un lielākajām problēmām, to īpatsvars pieaug, radot arvien lielāku slodzi kanalizācijas sistēmai. Papildus problēma ir izlietnēs izlietie tauki un eļļas, kas salipina salvetes blīvos aizsprostojumos. Arī salvetes, kuru marķējums sola, ka tās ir bioloģiski noārdāmas vai noskalojamas tualetē, jāizmet atkritumu tvertnē.
Pārtikas atliekas maisiņos podā un applūdis dzīvoklis
Stāsts no dzīves – kanalizācijas aizsērējumu daudzdzīvokļu mājā izraisa nelieli plastmasas maisiņi ar pārtikas atliekām. Kāds augšējā stāva iemītnieks tos bija rūpīgi sapakojis un izmetis podā, lai nebūtu jānes uz bioloģisko atkritumu konteineru. Maisiņi tika cauri tualetes poda izvadam, bet iestrēga tālāk cauruļvadā un notekūdeņi nopludināja pirmā stāva dzīvokli.
Šis piemērs atklāj vienu no izplatītākajiem maldiem: ja atkritums ir aizskalots podā, tas veiksmīgi izgājis cauri arī visai kanalizācijas sistēmai. Patiesībā tam vēl jānonāk pa ēkas cauruļvadiem un pilsētas tīkliem līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Salvetes, maisiņi, higiēnas preces un citi svešķermeņi var iestrēgt caurulēs, veidot sablīvējumus un traucēt sūkņu darbību.
Ko par pilsētas ikdienu atklāj notekūdeņi
Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās gada laikā attīra aptuveni 2,7 miljonus kubikmetru notekūdeņu. Kopā ar tiem iekārtās nonāk arī aptuveni 739 tonnas organisko vielu, 150 tonnas slāpekļa savienojumu un 20 tonnas fosfora savienojumu. Šīs vielas kanalizācijā nonāk līdz ar mūsu ikdienu – no tualetēm, virtuvēm, dušām un veļas mazgāšanas, kā arī uzņēmumu notekūdeņiem. Organisko piesārņojumu veido cilvēka izdalījumi, pārtikas atliekas un tauki, kas vienlaikus ir arī slāpekļa un fosfora savienojumu avoti. Papildus piesārņojumu, ko nevar attīrīt šajās iekārtās rada arī sadzīves ķīmija un kosmētika.
Piesārņojuma attīrīšana ir iekārtu pamatuzdevums, taču kanalizācijā izmesti atkritumi un ēdiena atliekas rada novēršamu papildu slodzi, no kuras ievērojamu daļu iespējams novērst, izmetot tos atkritumos nevis noskalojot kanalizācijā.
Ne visu nevēlamo piesārņojumu iespējams aizturēt ar pieejamiem mehānismiem. Izlietnē nolieta eļļa un tauki var veidot nosēdumus cauruļvados, bet lielos apjomos kanalizācijā novadītas pārtikas atliekas palielina arī bioloģiskās attīrīšanas slodzi. “Notekūdeņu bioloģiskajā attīrīšanā galveno darbu veic mikroorganismi, taču arī to spējām ir robežas. Ja kanalizācijā nonāk pārāk daudz pārtikas atlieku un cita organiskā piesārņojuma, tiem rodas pārslodze. Tāpēc ir svarīgi, ko kanalizācijā novada gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi,” saka Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vadītājs Jānis Zviedris.
Arī ūdens taupīšanai jābūt pārdomātai
Paradumu ietekme neaprobežojas ar atkritumu nenonākšanu sistēmā. Kanalizācijas darbībai svarīgs ir arī pietiekams skalošanas ūdens daudzums, kas palīdz aizvadīt tās saturu tālāk pa cauruļvadiem.
Ūdens taupīšana ir lietderīga, taču nepietiekama tualetes noskalošana var veicināt nosēdumu un aizsērējumu veidošanos. “Ir milzīga starpība starp taupību un racionālu izmantošanu! Racionāla izmantošana ir tad, ja zobus tīrot aiztaisa krānu ciet, jo tai brīdī tecina pa tukšo. Manā pieredzē ir gadījums, kad mājas iedzīvotāju gada ietaupījums uz ūdens rēķina pārvērtās trīskāršos izdevumos, jo aizsērējušā kanalizācijas izvada skalošanai bija jāizsauc speciālā tehnika. Svarīgi saprast, ka ar poda satura aizskalošanu no redzesloka viss nebeidzas – vajadzīgs pietiekams ūdens daudzums, lai tas aizplūstu arī tālāk pa cauruļvadiem,” uzsver Jānis Zviedris.
Mazs paradums mājās ietekmē kopīgo sistēmu
Aizsērējumu novēršana, sūkņu remonts un kanalizācijā nonākušo atkritumu savākšana prasa darbu un līdzekļus. Ēkas iekšējās sistēmas problēmas var radīt izdevumus tās iedzīvotājiem, savukārt papildu darbi pilsētas tīklos un attīrīšanas iekārtās palielina pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas.
“Jūrmalas ūdens” aicina sākt ar dažiem ikdienas lēmumiem:
Podā mest tikai tualetes papīru un cilvēka dabiskos izdalījumus. Mitrās salvetes, higiēnas preces, vates kociņi, mati, veļas žāvēšanas pūkas un tīrīšanas lupatiņas jāizmet atkritumos.
Pārtikas atliekas šķirot atbilstošajā atkritumu konteinerā. Kanalizācija nav alternatīvs ceļš to apsaimniekošanai.
Cepamo eļļu un taukus neliet izlietnē vai podā. Tos savākt atsevišķi un nodot vai izmest atbilstoši vietējai atkritumu apsaimniekošanas kārtībai.
Ūdeni izmantot racionāli un tualeti noskalot pietiekami.
Kanalizācija savieno vienas mājsaimniecības ikdienu ar kaimiņu mājokļiem, pilsētas infrastruktūru un vidi, un katrs pareizi sašķirots atkritums un pārdomāts ūdens lietošanas paradums palīdz kopīgajai sistēmai darboties.



