Valsts prezidents kopā ar Igaunijas un Lietuvas prezidentiem stingri nosodīja Krievijas Federācijas institūciju un amatpersonu apgalvojumus, ka Baltijas valstis jebkad būtu ļāvušas vai plānotu atļaut izmantot savu teritoriju un gaisa telpu dronu uzbrukumiem Krievijas Federācijas teritorijai. Amatpersonas arī noraidīja un kategoriski nosodīja Krievijas izteiktos draudus Latvijai ANO Drošības padomes sēdē 19. maijā.
Baltijas valstu līderi novērtēja NATO sabiedroto ieguldījumu Baltijas valstu drošības stiprināšanā, veicot Baltijas gaisa telpas patrulēšanu, kā arī nodrošinot sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, tostarp NATO aktivitātēs “Baltijas sardze” (Baltic Sentry) un “Austrumu sardze” (Eastern Sentry).
Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību NATO turpināt ieguldīt aizsardzības spējās, sevišķi pretgaisa aizsardzības un pretdronu spējās. Vienlaikus E. Rinkēvičs atzīmēja, ka aliansei jāpārskata spēju mērķi, lai efektīvāk vērstos pret aktuālajiem izaicinājumiem un apdraudējumu, kā arī jāstiprina Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija.
Baltijas valstu prezidenti telefonsarunā vienojās par kopīgu paziņojumu.
Igaunijas Republikas prezidenta, Latvijas Republikas prezidenta un Lietuvas Republikas prezidenta kopīgais paziņojums par situāciju NATO austrumu flangā
Mēs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti – Alars Kariss, Edgars Rinkēvičs un Gitans Nausēda –, esam apsprieduši nesenos gaisa telpas pārkāpumus Baltijas valstu gaisa telpā, kad bezpilota gaisa sistēmas no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas puses pārkāpa mūsu valstu robežas, ietekmējot NATO austrumu flangu un Eiropas Savienības ārējo robežu.
Mēs stingri nosodām šādus pārkāpumus un kategoriski noraidām Krievijas Federācijas īstenoto dezinformācijas kampaņu pret mūsu valstīm. Baltijas valstis kā atbildīgas NATO sabiedrotās nekad nav atļāvušas izmantot savu teritoriju un gaisa telpu bezpilota lidaparātu uzbrukumiem pret mērķiem Krievijā.
Mēs arī noraidām un kategoriski nosodām draudus, ko Krievija pauda pret Latviju Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes sanāksmē š.g. 19. maijā.
Izvirzot nepamatotas apsūdzības, Krievijas Federācija cenšas novērst starptautiskās sabiedrības uzmanību no tās nelikumīgā agresijas kara pret Ukrainu un Ukrainas tiesībām uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu. Baltijas valstis apstiprina pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu.
Mēs atkārtoti apliecinām uzticību NATO, mūsu kolektīvajai aizsardzībai un transatlantiskajai vienotībai. Mēs uzsveram nepieciešamību uzturēt spēcīgu un uzticamu atturēšanas un aizsardzības spēju, tostarp nodrošinot ilgtermiņa investīcijas un taisnīgu atbildības sadali.
Kā suverēnas valstis un NATO dalībvalstis mēs atkārtoti apliecinām savu nelokāmo apņemšanos aizsargāt mūsu gaisa telpu un robežas. Mēs piešķiram prioritāti ieguldījumiem pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā. Šajā kontekstā mēs uzsveram NATO pastiprināto modrības aktivitāšu “Austrumu sardze” un “Baltijas sardze” nozīmi, izsakām pateicību NATO sabiedrotajiem par Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu un atbalstu, kā arī aicinām sabiedrotos tās pastiprināt ar papildu spējām. Mēs uzsveram arī turpmākās sadarbības un savlaicīgas tādu projektu īstenošanas nozīmi kā Baltijas aizsardzības līnija un Eiropas Savienības vadošā iniciatīva “Eastern Flank Watch”.
Mēs uzsveram, ka aizsardzības spēju stiprināšana NATO austrumu flangā joprojām ir prioritāte, īpaši nodrošinot spēcīgu un uzticamu pretgaisa aizsardzību. Tādēļ mēs uzsveram nepieciešamību pāriet no gaisa telpas patrulēšanas misijas uz gaisa aizsardzības misiju un stiprināt pašreizējo sabiedroto klātbūtni mūsu valstīs ar pretbezpilota sistēmu spējām.
Mēs atkārtoti aicinām Krievijas Federāciju izbeigt agresijas karu pret Ukrainu un apņemties nekavējoties panākt visaptverošu un beznosacījumu uguns pārtraukšanu kā pirmo soli ceļā uz taisnīgu un ilgstošu mieru, pilnībā ievērojot ANO Statūtus un to principus.
