Valsts juridiskā palīdzība un kompensāciju izmaksa cietušajiem – Tiesu administrācijas ziņā

Pagājušajā gadā likumdevējs akceptēja Tieslietu ministrijas ierosinājumu par Juridiskās palīdzības administrācijas un Tiesu administrācijas apvienošanu. 

Abu iestāžu apvienošana tika īstenota, lai uzlabotu valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī samazinātu valsts pārvaldes sadrumstalotību, nepazeminot iepriekš sniegto pakalpojumu skaitu un kvalitāti.

“Personu, kurām atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumam ir tiesības uz juridisko palīdzību, tiesību un saistību loks paliek nemainīgs. Tāpat juridiskās palīdzības sniedzēju tiesību un pienākumu apjoms paliek nemainīgs. Personas, kurām atbilstoši likumam “Par valsts kompensāciju cietušajiem” ir tiesības uz valsts kompensāciju, tiesību un saistību loks paliek nemainīgs,” norādīts saistīto likumprojektu anotācijās.

Tādējādi no 2024. gada 1. janvāra Tiesu administrācija līdzās iepriekš noteiktajiem pienākumiem turpmāk īstenos arī šādus uzdevumus:

• nodrošinās valsts apmaksātas juridiskās palīdzības saņemšanu likumā noteiktajām personām;
• atlīdzinās zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu vecāko darbu obligātās aizstāvības gadījumos kriminālprocesos;
• izmaksās valsts kompensācijas tīšos noziedzīgos nodarījumos cietušajiem;
• likumā noteiktajos gadījumos piedzīs valsts sniegtajai juridiskajai palīdzībai un valsts kompensācijām izmaksātos valsts budžeta līdzekļus;
• uzturēs Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un Valsts kompensācijas reģistru;
• nodrošinās tālruņa 116006 “Palīdzības dienests noziegumu upuriem” darbību.

Ievērojot konsekvenci iestāžu apvienošanā un pārņemot saistības, grozīts Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums un likums “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra Tiesu administrācija:

• izskata Juridiskās palīdzības administrācijā līdz 2023. gada 31. decembrim iesniegtos un neizskatītos iesniegumus;
• izpilda Juridiskās palīdzības administrācijas izdotos un spēkā esošos administratīvos aktus, nodrošinot pakalpojumu saņemšanu, kā arī piedzenot tos izdevumus, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu;
• izpilda Juridiskās palīdzības administrācijas izdotos un spēkā esošos administratīvos aktus, nodrošinot pakalpojumu saņemšanu, kā arī piedzenot tos naudas līdzekļus, kuri saistīti ar izmaksāto kompensāciju cietušajiem;
• kā Juridiskās palīdzības administrācijas saistību pārņēmēja kļūst par līgumslēdzējas pusi juridiskās palīdzības līgumos ar juridiskās palīdzības sniedzējiem, kas noslēgti līdz 2023. gada 31. decembrim.

Kam un kādos gadījumos ir tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību

Valsts apmaksātās juridiskās palīdzības saņemšanu reglamentē Valsts juridiskās palīdzības likums.

Juridisko palīdzību no valsts iespējams saņemt:

• civillietās (piemēram, ģimenes strīdos, dzīvokļa un apsaimniekošanas jautājumos, lietās sakarā ar saistību nepildīšanu, zaudējumu piedziņu, kopīpašuma sadali vai lietošanas kārtības noteikšanu u. c.);
• noteikta veida administratīvajās lietās (piemēram, bāriņtiesas lēmuma pārsūdzībai sakarā ar bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību);
• Satversmes tiesas procesā;
• kriminālprocesā, vēršoties pie kriminālprocesa virzītāja (policista, tiesneša, prokurora), juridisko palīdzību kriminālprocesā var saņemt persona, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā, un persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. 
• pārrobežu civilstrīdos, kad persona, kura pieprasa juridisko palīdzību, pastāvīgi dzīvo kādā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, bet strīda un tiesas sēdes norises vieta ir citā ES dalībvalstī. 

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību iepriekšminētajos gadījumos var saņemt persona1, kura:

• ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu (apliecina sociālā dienesta izsniegta izziņa; lai to saņemtu, jāvēršas sociālajā dienestā pēc savas dzīvesvietas);
• pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz aizsargāt savas tiesības (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ, piemēram, vardarbības gadījumā);
• atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (apliecina iestādes vadītāja izsniegta izziņa).

Daļējo valsts nodrošināto juridisko palīdzību noteikta veida civilprocesa lietās (kas piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai; kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 eiro; par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu) var saņemt persona:

• kuras ienākumu līmenis nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu;
• kuras īpašuma stāvoklis atbilst juridiskās palīdzības saņemšanas nosacījumiem.

Lai lūgtu valsts apmaksātu juridisko palīdzību, turpmāk ir jāvēršas Tiesu administrācijā.

Valsts kompensācija cietušajiem 

Valsts kompensācijas piešķiršana un izmaksa cietušajiem ir noteikta likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”.

Tiesības saņemt valsts kompensāciju ir personai, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā, ja tīša noziedzīga nodarījuma dēļ:

• ir iestājusies personas nāve;
• cietušajam nodarīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi;
• aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība;
• cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris;
• cietušais ir inficēts ar HIV, B vai C hepatītu.

Valsts kompensācijas lielums tiek noteikts atbilstoši noziedzīgā nodarījuma sekām un proporcionāli maksimālajam valsts kompensācijas apmēram – piecām minimālajām mēneša darba algām.

Tā kā minimālā mēneša darba alga ir mainīga, cietušajiem ir būtiski ir ņemt vērā, ka kompensācija tiks aprēķināta atbilstoši tam minimālās mēneša darba algas apmēram, kāds tas bija brīdī, kad persona tika atzīta par cietušo.

Valsts kompensācija Tiesu administrācijā ir jāpieprasa trīs gadu laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas viņai dod tiesības to darīt.

Tiesu administrācija aicina personas bez maksas Valsts kompensācijas kalkulatorā pārbaudīt, vai viņām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju. Par pakalpojumiem, iesnieguma veidlapām un nepieciešamajiem dokumentiem vairāk var uzzināt, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801 (darba laikā) vai apmeklējot Tiesu administrācijas tīmekļa vietni www.ta.gov.lv.

Informatīvo un psiholoģisko atbalstu cietušās personas var saņemt, zvanot uz atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006 un apmeklējot vietni cietušajiem.lv.

UZZIŅAI

Saistībā ar Juridiskās palīdzības administrācijas likvidāciju un tās funkciju pāreju Tiesu administrācijas kompetencē 1. janvārī stājas spēkā grozījumi arī vairākos Ministru kabineta noteikumos:

• grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 641 “Noteikumi par iesnieguma veidlapu paraugiem juridiskās palīdzības līguma slēgšanai”;
• grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”;
• grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 811 “Noteikumi par personas īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai un pieprasījuma veidlapas paraugu”;
• grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1093 “Noteikumi par zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu noteikšanas kārtību un apmēriem”;
• grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 585 “Tiesu administrācijas nolikums”;
• grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 814 “Noteikumi par iemaksas apmēru valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai un tās veikšanas kārtību”;
• grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 218 “Noteikumi par valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapas paraugu”;
• grozījums Ministru kabineta noteikumos Nr. 107 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistru”;
• grozījums Ministru kabineta noteikumos Nr. 197 “Valsts kompensācijas reģistra noteikumi”.

1 Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, bezvalstnieks, Eiropas Savienības pilsonis, kas nav Latvijas pilsonis, bet tiesiski uzturas Latvijas Republikā, un ārzemnieks (tai skaitā bēglis un persona, kurai ir piešķirts alternatīvais statuss Latvijas Republikā), kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, ja viņš tiesiski uzturas Latvijas Republikā un ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju.