TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
26. janvārī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
5
5

Pierādījumu veidu raksturojums kriminālprocesā (II) – kompetentās institūcijas atzinums un lietiskais pierādījums

Ja kāda materiāla lieta pierādīšanā ir noderīga ar fiziskajām jeb ārējām pazīmēm, tad tā ir lietiskais pierādījums, savukārt objekti (cilvēki, lietas, dokumenti u. c.), kas noderīgi ar savā rīcībā esošo saturisko informāciju, ir personiski pierādījumi neatkarīgi no tā, kādā ārējā formā (mutiskā, rakstiskā, digitālā, lietiskā u. tml.) tie ietverti.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Kriminālprocesā ir tādi pierādījumu veidi kā liecība, eksperta vai revidenta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, lietiskais pierādījums, dokuments, elektroniskie pierādījumi, izmeklēšanas darbībās iegūtās ziņas. Pirmajā publikācijas daļā LV portāls tuvāk aplūkoja liecību un eksperta vai revidenta atzinumu kā pierādījuma veidu. Tagad plašāk par to, kāds ir kompetentās institūcijas atzinuma un lietiskā pierādījuma raksturojums kriminālprocesā.

īsumā
  • Pierādījumu veidi, ņemot vērā pierādījuma saturā iekļauto ziņu avotu, tiek iedalīti personiskajos un lietiskajos pierādījumos.
  • Pierādījums kriminālprocesā var būt kontroles vai uzraudzības funkciju veicošās institūcijas rakstveida atzinums.
  • Kompetentās institūcijas atzinums vienmēr būs personisks pierādījums.
  • Lietiskais pierādījums kriminālprocesā var būt jebkura lieta, kas izmantota kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets vai saglabājusi noziedzīga nodarījuma pēdas, vai arī jebkādā citā veidā satur ziņas par faktiem un ir izmantojama pierādīšanā.
  • Atšķirībā no citiem pierādījumu veidiem lietiskie pierādījumi pierādīšanā ir noderīgi nevis ar jēdzieniski saturisko informāciju, bet gan saistībā ar savām priekšmetiskajām īpašībām.

LV portāls jau rakstīja, ka pierādījumu veidi, ņemot vērā pierādījuma saturā iekļauto ziņu avotu, tiek iedalīti personiskajos (ziņas par faktiem iegūtas no personām) un lietiskajos (ziņas par faktiem iegūtas no lietām) pierādījumos.

“Ja kāda materiāla lieta pierādīšanā ir noderīga ar fiziskajām jeb ārējām pazīmēm, tā ir lietiskais pierādījums, savukārt objekti (cilvēki, lietas, dokumenti u. c.), kas noderīgi ar savā rīcībā esošo saturisko informāciju, ir personiski pierādījumi neatkarīgi no tā, kādā ārējā formā (mutiskā, rakstiskā, digitālā, lietiskā u. tml.) tie ietverti.” Tādējādi pierādījumu iedalījumā “lietiskais pierādījums” ietilpst tikai pierādījumu veids ar tādu pašu nosaukumu – lietiskais pierādījums –, savukārt visi pārējie pierādījumu veidi tiek uzskatīti par personiskajiem pierādījumiem.1

Pierādījuma veids – kompetentās institūcijas atzinums

Kriminālprocesa likuma (KPL) 133. panta pirmajā daļā noteikts, ka pierādījums kriminālprocesā var būt kontroles vai uzraudzības funkciju veicošās institūcijas rakstveida atzinums par kāda notikuma faktiem un apstākļiem, kuru ievērošanas kontroli vai uzraudzību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei (pilnvarojumam) veic šī institūcija.

Minētā panta otrajā un trešajā daļā sīkāk tiek paskaidrots, ka arī inventarizācijas vai revīzijas akts, ko sastādījusi tam pilnvarotu kompetentu personu komisija, un institūcijas izsniegta izziņa par faktiem un apstākļiem, kas institūcijai ir zināmi sakarā ar tās kompetenci un darbības virzieniem, kriminālprocesā uzskatāmi par kompetentās institūcijas atzinumiem.

Nošķirams no citiem pierādījumu veidiem

Kompetentās institūcijas atzinums vienmēr būs personisks pierādījums. Atkarībā no apstākļiem šis pierādījums kriminālprocesā var būt “gan sākotnējs (pati institūcija konstatē faktus), gan atvasināts (izdara secinājumus no lietā jau konstatētiem faktiem), gan tiešs (pierādāmā apstākļa tieša, nepastarpināta pierādīšana2), gan netiešs (pierādāmos faktus pierāda tikai pastarpināti, ar saistīto faktu starpniecību3), gan apsūdzošs (ziņas pamato kriminālatbildības iestāšanās pamatu u. tml.4), gan attaisnojošs (ziņas pamato kriminālatbildības neiestāšanās iespēju u. tml.5)”.6

Kā norādīts KPL komentāros, kompetentās institūcijas atzinums jānošķir no citiem pierādījumu veidiem, īpaši no izmeklēšanas darbībās iegūtajām ziņām un eksperta vai revidenta atzinuma. Vienlaikus tas uzskatāms par speciālu izmeklēšanas darbībās iegūto ziņu veidu, ņemot vērā, ka kompetentās institūcijas atzinumam ir speciāls pierādījuma veida avots – kompetentā institūcija, kura aicināta sniegt atzinumu par faktiem, kas ir tās rīcībā.

Kas ir kompetentās institūcijas

KPL izpratnē kompetentā institūcija var būt:

  1. kontroles vai uzraudzības funkciju veicoša institūcija, piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests, Zāļu valsts aģentūra, Veselības inspekcija, būvinspekcijas, Valsts probācijas dienests, bāriņtiesas, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Būvinženieru savienība u. c.;
  2. kompetentu personu komisija (nevis viens cilvēks), kura veic inventarizācijas un revīzijas;
  3. institūcijas, kuras var sniegt izziņu par faktiem vai apstākļiem sakarā ar savu kompetenci un darbības virzieniem, piemēram, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kura rīcībā ir ziņas par personas sodāmību utt., Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kura rīcībā ir informācija par iepriekšējiem meteoroloģiskajiem apstākļiem noteiktos laikos noteiktā Latvijas teritorijā utt., Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kuras rīcībā ir normatīvajos aktos noteiktās iekļaujamās ziņas par Latvijas iedzīvotājiem u. c.7

Kas var pieprasīt kompetentās institūcijas atzinumu

KPL komentāros skaidrots, ka kompetentās institūcijas atzinuma pieprasīšanas un sniegšanas kriminālprocesuālā kārtība KPL nav reglamentēta vienuviet. Tā kā šī atzinuma iespējamais saturs var būt ļoti atšķirīgs, arī šādas informācijas iegūšanas veidi var būt dažādi.

Pamatā kompetentās institūcijas atzinumu iegūst kriminālprocesa veikšanai pilnvarota amatpersona saskaņā ar KPL 190. pantā noteiktajām darbībām. Vienlaikus, ņemot vērā, ka kompetentās institūcijas atzinums var būt arī vienkārša izziņa par iestādes rīcībā esošajiem faktiem, to var iegūt arī citi procesa dalībnieki, piemēram, advokāti, kā arī jebkura persona, pati pieprasot informāciju par sevi, un iesniegt pievienošanai kriminālprocesa materiāliem.8

Pierādījuma veids – lietiskais pierādījums

Atbilstoši KPL 134. pantam lietiskais pierādījums kriminālprocesā var būt jebkura lieta, kas izmantota kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets vai saglabājusi noziedzīga nodarījuma pēdas, vai arī jebkādā citā veidā satur ziņas par faktiem un ir izmantojama pierādīšanā. Viena un tā pati lieta var būt lietiskais pierādījums vairākos kriminālprocesos.

Jāņem vērā: ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, tā uzskatāma nevis par lietisko pierādījumu, bet gan par dokumentu.

Noderīgi ar savām priekšmetiskajām īpašībām

Atšķirībā no citiem pierādījumu veidiem lietiskie pierādījumi pierādīšanā ir noderīgi nevis ar jēdzieniski saturisko informāciju, bet gan saistībā ar savām priekšmetiskajām īpašībām. Proti, ja lieta interesē saturiski, tā pierādīšanā izmantojama nevis kā lietiskais pierādījums, bet gan kā dokuments.

“Piemēram, ja papīra lapa kriminālprocesā ir noderīga nevis tāpēc, ka tās tekstā atrodamas dzēsumu vai labojumu pēdas, bet sava satura dēļ, tad papīra lapa atzīstama par dokumentu, nevis lietisko pierādījumu.”

Atbilstoši KPL komentāriem lietiskais pierādījums ir pierādījums KPL izpratnē, ja:

  1. lieta izmantota kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets – saskaņā ar Krimināllikuma 70.12  pantu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets ir rīki un līdzekļi, kuri bija paredzēti vai tika izmantoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai;
  2. lieta saglabājusi noziedzīga nodarījuma pēdas – piemēram, bojājums, viltojums;
  3.  lieta jebkādā citā veidā satur ziņas par kriminālprocesā pierādāmiem apstākļiem – piemēram, ar savu esamību apstiprina vai atspēko pierādīšanas priekšmetā ietilpstošu apstākli.9

Lietiskos pierādījumus, tāpat kā kompetento institūciju atzinumus, var iedalīt gan sākotnējos un atvasinātajos, gan apsūdzošajos un attaisnojošajos, gan tiešajos un netiešajos pierādījumos. Kriminālprocesā lietiskie pierādījumi tiek iegūti izmeklēšanas darbību laikā, kuras saskaņā ar KPL 141. pantu atbilstoši arī jāfiksē. Proti, izmeklēšanas darbība jāfiksē protokolā, skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā, kā arī KPL noteiktajos gadījumos – tikai atzinumā, ziņojumā vai pārskatā.

Detalizētāka rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem ir noteikta KPL 12. nodaļā.

Turpinājumā sīkāk tiks aplūkoti tādi KPL noteiktie pierādījumu veidi kā dokuments, elektroniskie pierādījumi un izmeklēšanas darbībās iegūtās ziņas.

1 Strada-Rozenberga, K. Kriminālprocesa likuma komentāri: A daļa. Rīga. Latvijas Vēstnesis. 2019, 435. lpp.

2 Turpat, 435. lpp.

3 Turpat.

4 Turpat.

5 Turpat.

6 Turpat, 454. lpp.

7 Turpat, 454.–455. lpp.

8 Turpat, 455. lpp.

9 Turpat 456. lpp.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU