Likumprojekta anotācijā tā autori atzīmē, ka valsts valoda ir viens no svarīgākajiem resursiem sabiedrības locekļu un valsts attīstībai. Tas ir identitātes pamats gan nācijai, gan valsts nacionālajai kultūrai, tāpēc valsts valoda ir vienojoša vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Būtiski, lai likumdevējam būtu iespēja reaģēt proaktīvi un laikus novērst konstatētos šķēršļus valsts valodas politikas jomā, pauž Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Iecerēts, ka gadījumā, ja nebūs priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas Prezidijs Ministru kabineta ziņojumu par valsts valodas politiku iekļaus izskatīšanai Valsts valodas dienai tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē. Valsts valodas dienu atzīmē 15. oktobrī.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka ikvienam valdības un Saeimas loceklim ir pienākums iesaistīties un veicināt valsts valodas politikas izstrādi, tās ieviešanas uzraudzību un rezultātu sasniegšanu. Pret valsts valodas politiku ir jāattiecas tikpat atbildīgi un izlēmīgi kā pret jebkuru citu valsts īstenotu nozaru politiku.
Efektīvi un mērķtiecīgi īstenot valsts valodas politiku ir iespējams tikai tad, ja regulāri tiek apkopota informācija par jau sasniegtajiem un vēl sasniedzamajiem rezultātiem, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat atzīmēts, ka ziņojuma iesniegšana Saeimai ļautu sekot līdzi paveiktajiem darbiem un plānotajām iniciatīvām valsts valodas saglabāšanā un attīstībā.
Ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī arī iecerēts nostiprināt, ka Saeimas deputāts saziņā ar Latvijas sabiedrību nepieļauj rīcību, kas radītu šaubas par latviešu valodas nozīmību.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl galīgajā lasījumā jālemj Saeimai.
