Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Darbinieku tiesības darbavietā primāri regulē Darba likums. Tomēr tas neaptver visus darba attiecību aspektus. Piemēram, netiek regulēti ar mobingu – psiholoģiskā terora veidu – saistītie jautājumi, tostarp nav noteikta atlīdzība par morālo kaitējumu pēc īstenota mobinga. Tomēr mobings eksistē, un tam pakļautie darbinieki bieži nezina, kā rīkoties un kā situāciju mainīt. Arī Latvijā pamazām veidojas tiesu prakse šādu strīdu risināšanā.
Mobings darbavietā (tulkojot no angļu valodas, “to mob”: uzbrukt barā, indēt) ietver manipulāciju ar personu, viņas kontrolēšanu, noniecināšanu, apkaunošanu, noraidīšanu un izslēdzošu uzvedību sociālos kontekstos, kā arī kaitējumu reputācijai vai tās apdraudējumu.
Mobings iekļauj sevī arī emocionālo vardarbību. Citiem vārdiem sakot, tas ir psiholoģiskais terors, proti, piespiešana, pazemošana ar vārdiem, arī seksuālā uzmākšanas.
Darbavietā mobings var izpausties dažādās formās: sarakstē, telefonsarunās, attieksmē pret cilvēku, tostarp nepatiesas informācijas jeb baumu izplatīšanā. Tie var būt mutvārdu formā un/vai rakstveidā izteikti aizskārumi. Tā var būt arī ignorēšana, tiesību ierobežošana, nevienlīdzīga attieksme un tamlīdzīga rīcība.
Mobings var tikt īstenots darba kolektīvā, mobingam no padoto puses var būt pakļauts arī priekšnieks vai darba vadītājs.
Mobings, ko realizē darba devējs, ir bosings. Tā ir darba devēja veikta prettiesiska darbība vai psiholoģiskais terors pret darbinieku, piemēram, darba līgumā noteikto prasību pārkāpums, nevienlīdzīga attieksme pret darbinieku u. tml.
Tā kā mobingam darbavietā var tikt pakļauts ne tikai darbinieks, bet arī darba devējs, ir svarīgi pieminēt Latvijā spēkā esošās tiesību normas, kurās ir noteikti ikviena cilvēka tiesību aizsardzības principi:
Ar morālo kaitējumu tiek saprastas personai radītas fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības dēļ nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Piemēram, lietā Nr. SKC-276/2020 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts norāda: “Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā atklātais vienlīdzības princips darba tiesisko attiecību jomā ir konkretizēts Darba likuma 7. pantā: “ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem”. Atbilstoši Darba likuma 7. panta otrajai daļai un 28. panta otrajai daļai darba devējam ir pienākums šīs tiesības nodrošināt bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas. No Darba likuma 29. panta pirmās un devītās daļas izriet, ka darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, tostarp nosakot darba apstākļus, ir aizliegta atšķirīga attieksme pret darbinieku pēc kādas speciālas pazīmes.”
Svarīgi ir paturēt prātā to, ka Darba likuma 3. pantā ir definēts: “Darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.” No tā izriet, ka problēmas darba tiesiskajās attiecībās ir jārisina pēc iespējas ar savu tiešo darba devēju, ar kuru ir noslēgts darba līgums. Tikai tad, kad situāciju ar darba devēju neizdodas atrisināt, darbiniekam pastāv plašas iespējas aizsargāt savas tiesības arī tiesā, civiltiesiskā kārtībā.
Darbavietā notikušu mobingu vai bosingu aizskartā persona var pierādīt ar saraksti e-pastā, telefonā, telefonsarunu ierakstiem, videoierakstiem un arī liecinieku sniegtajām ziņām par notikušo tiesību aizskārumu. Jo vairāk pierādījumu būs aizskartās personas rīcībā, jo labāk.
Lietā Nr. SKC-276/2020 Augstākās tiesas Senāts norāda: “Mobinga gadījumos īpaši liela nozīme ir dzīves pieredzē un likumsakarībās balstītai rūpīgu pierādījumu izvērtēšanai to kopsakarā un loģiskā secībā izdarīta gala slēdziena formulēšanai.”
Šādu ierakstu veikšana ar tiesību aizskāruma pierādīšanas mērķi nebūs pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 “Par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti” (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Regulas 49. pantā ir noteikta iespēja arī civillietās apstrādāt fizisko personu datus, ja tas nepieciešams citu personu tiesību aizsardzībai, proti, savu leģitīmo interešu pierādīšanai.
Zvērināts advokāts Dr. iur Imants Muižnieks skaidro: “Konkrētu aprēķina metodiku morālā kaitējuma atlīdzināšanas apmēra noteikšanai par psiholoģisko teroru jeb mobingu likums neparedz. Saskaņā ar tiesu praksi šādā gadījumā tiek pārkāpts vienlīdzīgu tiesību princips, kas kvalificējams kā Darba likuma 7. panta pirmās daļas un 28. panta otrās daļas pārkāpums. Tādēļ pēc analoģijas piemērojama Darba likuma 29. panta astotā daļa. Tāpat pieļaujama atsaukšanās uz Civillikuma 1635. pantu. Līdz ar to konkrēto apmēru noteiks tiesa pēc sava ieskata.”
Savukārt zvērināts advokāts Toms Šulmanis atzīst: “Morālā kaitējuma kompensāciju var pieprasīt arī tāda mobinga gadījumā, kas nav bosings, ja darba devējs nav neko darījis, lai mobingu novērstu. Tāpat saskaņā ar nesenu Augstākās tiesas spriedumu mobings var būt arī tikai 13 dienas ilgs, ja tas ir bijis ļoti intensīvs.”
Arī lietā Nr. SKC-1267/2017 par mobingu darbavietā Augstākās tiesas Civillietu departaments norāda: “Risinot jautājumu par morālā kaitējuma atlīdzību darba devēja īstenota mobinga gadījumā, pēc analoģijas ir piemērojama Darba likuma 29. panta astotā daļa, neuzliekot darbiniekam pienākumu pierādīt morālā kaitējuma esamību atbilstoši Civillikuma 1635. pantam.”
Ja mobinga dēļ radušos situāciju nevar atrisināt darba kolektīvā, pusēm savstarpēji izrunājoties, pret pāridarītāju ir iespēja vērsties ar prasību tiesā.
Prasība tiesā par morālo kaitējumu, kas radies mobinga vai bosinga dēļ, ir iesniedzama civiltiesiskajā kārtībā, un to var iesniegt jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona. Prasību tiesā var iesniegt arī elektroniski.
Ar iesniegumu par mobingu darbavietā var vērsties arī Valsts darba inspekcijā, ja mobings (bosings) ir saistīts ar to, ka darba devējs pārkāpj darbinieka darba līgumā noteiktās tiesības, piemēram, uzdod veikt darba līgumam neatbilstošus darbus.
No 2019. gada 1. maija Latvijā ir spēkā Trauksmes celšanas likums. Trauksmi var celt arī par cilvēktiesību pārkāpumu, darba drošības apdraudējumu, kas rodas saistībā ar mobingu vai bosingu.
Par to, kā rīkoties personai, kura cieš no mobinga darbavietā, LV portālā ir pieejama arī e- konsultācija.
