Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Kolēģis manā darbavietā, klātesot vairākiem kolēģiem, publiski visai agresīvā tonī pateica, ka man pēc paša vēlēšanās esot jāraksta atlūgums, ka es esot vecs, lēni strādāju un manā vietā atradīšot jaunāku, apsviedīgāku darbinieku. Vai tā drīkst darīt? Vai ir pārkāptas manas tiesības? Līdz šim no darba devēja neesmu saņēmis aizrādījumus par slikti paveiktu darbu. Biroja vadītājam iesniedzu iesniegumu, lai izskata kolēģa rīcības iemeslus. Kā man rīkoties tālāk? Vai šādi apgalvojumi ir pieļaujami? Vai kolēģim ir tiesisks pamats publiski paust šādu viedokli? Emocionāli jūtos ļoti slikti.
Pēdējā laikā sabiedrībā arvien plašāk izskan tādi jēdzieni kā mobings un bosings, lai gan Latvijas likumos nekas konkrēti par šiem diviem prettiesiskās rīcības izpausmes veidiem nav norādīts. Tomēr Latvijas Republikas tiesas arvien biežāk skata darba strīdus, kuros darbinieki sūdzas par mobingu vai bosingu.
Atsevišķos tiesu spriedumos ir norādīts, ka mobings darbavietā ir naidīga un neētiska attieksme, ko pret indivīdu sistemātiski īsteno viens vai vairāki kolēģi. Atsevišķos tiesību avotos ir norādīts, ka mobingu raksturo darbību kopums, kurām ir šādas pazīmes:
1) konkrētas personas vai personu (darba kolēģu un/vai priekšnieka) naidīga un neētiska attieksme;
2) darbības ir individuāli vērstas pret cietušo personu;
3) darbībām ir regulārs raksturs ilgstošā laika periodā (gandrīz katru dienu vismaz sešu mēnešu ilgumā).
Lai konstatētu, ka pieteicējs ir prettiesiski psiholoģiski ietekmēts, jākonstatē visas iepriekš minētās pazīmes.
No sniegtā situācijas apraksta izriet, ka kolēģis ir vienu reizi paudis savu subjektīvo viedokli un norādījis otram kolēģim par tā lēnīgumu, vecumu, tādā veidā aizskarot to. Līdz ar to var pieņemt, ka pirmais kolēģis ir pārkāpis vispārpieņemtās uzvedības un morāles normas. Šāda uzvedība nav pieļaujama, un tas negatīvi ietekmē darba vidi. Taču šāds vienreizējs izteikums neliecina par mobingu darbavietā.
Iesniedzot vadītājam iesniegumu, aizskartais darbinieks rīkojās atbilstoši, jo vadītāja kompetencē ir uzņēmuma un arī personāla vadīšana, kas ietver arī veselīgas darba vides nodrošināšanu. Turklāt arī Darba likuma 94. pants paredz darbinieka tiesības iesniegt darba devējam sūdzību savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā. Tāpat attiecīgais iesniegums fiksē nodarījuma faktu, ko, iespējams, nākotnē varēs izmantot, ja šādi aizskārumi tiks turpināti vai atbalstīti no darba devēja vai kolēģu puses.
Ja šāda aizskaroša rīcība turpināsies un darba devējs neko nedarīs lietas labā, tad teorētiski aizskartais darbinieks varētu uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu. Taču atkārtoti jāuzsver, ka aizskarošai, prettiesiskai rīcībai ir jābūt konstatētai ilgākā laika posmā un ir jābūt pierādāmai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
