Labdien! Divus gadus mana faktiskā alga bija augstāka, nekā norādīts darba līgumā. Nav rakstiskas vienošanās par algas paaugstinājumu, taču bankas izrakstos skaidri redzams, ka regulāri saņēmu lielāku summu. Pēc darba attiecību izbeigšanas ir radies strīds par galīgo darba samaksas aprēķinu. Vai saskaņā ar Latvijas darba tiesībām ir iespējams panākt, ka faktiskā alga tiek atzīta par pamatu aprēķinam, pamatojoties uz bankas izrakstiem? Paldies jau iepriekš par atbildi!
Izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir pienākums darbiniekam izmaksāt galīgo aprēķinu, kas ietver darba samaksu par pēdējo nostrādāto posmu, kā arī proporcionālu neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju, atsevišķos gadījumos arī atlaišanas pabalstu.
Darba attiecību pēdējā dienā, izmaksājot galīgo aprēķinu, darbiniekam ir jāizsniedz arī šīs samaksas aprēķins – algas lapiņa, kurā ir norādītas visas summas. Jums ir tiesības lūgt darba devējam sniegt skaidrojumu par galīgā aprēķina kopsummu. Ja galīgā aprēķina algas lapiņa nav izsniegta, tad jums atbilstoši Darba likuma 71. pantam ir tiesības to prasīt izsniegt.
Atvaļinājuma naudu aprēķina pēc vidējās izpeļņas, un to nosaka Darba likuma 75. pants. Šis aprēķins ir komplicēts, un to ietekmē dažādi faktori. Vidējo izpeļņu aprēķina no darba algas, izmaksātajām piemaksām un prēmijām, kas darbiniekam izmaksātas pēdējo sešu mēnešu laikā. Ja strādāts mazāk par sešiem mēnešiem, tad aprēķinu piemēro atbilstoši Darba likuma 75. panta otrajai daļai. Tātad, ja bijusi izmaksāta ne tikai darba alga, bet arī prēmijas un piemaksas, tad vidējā izpeļņa būs lielāka.
Būtiski, ka, aprēķinot atvaļinājuma naudu, tiek aprēķināta dienas (vai stundas) vidējā izpeļņa. Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Likums paredz, ka nostrādāto dienu skaitā neietilpst slimības, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ atbilstoši Darba likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajiem gadījumiem. Tātad, ja aprēķina perioda laikā darbinieks ir slimojis, tad dienas (vai stundas) vidējā izpeļņa būs mazāka.
Rezultātā summa, kas darbiniekam tiek izmaksāta kā atvaļinājuma nauda (neizmantotā atvaļinājuma kompensācija), veidojas no dienas (vai stundas) vidējās izpeļņas, to reizinot ar darba dienu (vai stundu) skaitu atvaļinājuma laikā.
Bankas konta izdrukas par darba devēja ieskaitījumiem nav uzskatāmas par jūsu faktisko algu. Summā, ko ieskaita darba devējs, var būt ietvertas gan piemaksas, gan prēmijas, gan kompensācijas, gan pabalsti, gan naudas balvas. Ne visas summas, kas tiek izmaksātas darbiniekam, tiek ņemtas vērā vidējās izpeļņas aprēķināšanai. Vidējās izpeļņas aprēķināšanā ņem vērā darba līgumā nolīgto darba algu, normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
