Labdien! Lielie lauksaimnieki, apstrādājot savu lauksaimniecības zemi, nu jau vairākus gadus pārkāpj robežu apmēram par diviem metriem platumā un simtiem metru garumā iesēj savu labību. Uz zemes robežas tiek likti mietiņi, bet, braucot ar lielo traktortehniku, tie netiek ievēroti un izrauti laukā. Kā pret to cīnīties? Esmu dzirdējusi, ka citās valstīs ir likums, ka, ja kāds cits izmanto tavu zemi nepārtraukti 20 gadus pēc kārtas, viņiem ir tiesības šo izmantoto zemi atsavināt. Vai pie mums ir kāds līdzīgs likums? Ar zemes īpašnieku (lielo lauksaimnieku) ir runāts, taču bez rezultātiem, teikto neievēro. Es par to neeju sūdzēties, tomēr negribētu, ka pēc vairākiem gadiem tiek atsavināta man piederošā zeme.
Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz iespējamību, ka ilgstoša citam piederošas zemes lietošana, ja nav bijis noslēgta līguma vai tiesas lēmuma, var novest pie šīs zemes īpašumtiesību iegūšanas.
Civillikuma 976. pants, cita starpā, noteic, ka izsētā sēkla ir tā īpašums, kam pieder ar to apsētā zeme, savukārt 979. pants paredz –, kas ļaunticīgi apsēj vai apstāda svešu zemi, zaudē savu darbu un sēklu par labu zemes īpašniekam un nevar prasīt par to nekādu atlīdzību.
Tādējādi jums kā zemes īpašniekam ir tiesības aizliegt kaimiņam bez atļaujas izmantot savu zemi. Vēlams aizliegumu izteikt rakstveidā, nosūtot to ierakstītā vēstulē uz kaimiņa deklarēto adresi. Tāpat ieteicams fiksēt foto/video, kur redzams, ka labība ir iesēta jūsu zemē. Ja kaimiņš turpina izmantot jūsu zemi, neskatoties uz mutisku un rakstveida brīdinājumu, jums ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt zemes atbrīvošanu, zaudējumu atlīdzību un robežu atjaunošanu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
