Darba likumā atrunātā virsstundu darba, kā arī darba svētku dienā būtība ir ar 100% piemaksu apmaksāt tik stundu, cik nostrādāts virs nolīgtā darba laika, proti, apmaksāt šīs stundas dubultā. To nosaka Darba likuma 68. panta pirmā daļa. Protams, likumdevējs nav ierobežojis darba devēju virsstundu darbu apmaksāt lielākā apmērā – darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

Savukārt saskaņā ar Darba likuma 136. pantu darba devējs var virsstundu darba apmaksu aizstāt ar apmaksātu atpūtu atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam. Aizstājot piemaksu par virsstundu darbu ar apmaksātu atpūtu, apmaksāta atpūta piešķirama mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas, bet summētā darba laika gadījumā atpūta jāpiešķir nākamajā pārskata periodā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Tāpat puses var vienoties, ka apmaksātu atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.  

Cik atpūtas stundu piešķiramas  

Ja virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā, tad praksē darbiniekam par attiecīgo virsstundu skaitu tiek izmaksāta darba alga (parastā stundas likme), bet piemaksa par virsstundu darbu (100% apmērā) tiek aizstāta ar apmaksātām (atbilstoši virsstundu skaitam) atpūtas stundām citā dienā. 

Tātad, ja ir nostrādātas astoņas virsstundas, tad par astoņām virsstundām tiek samaksāts kā parasti, turklāt tiek piešķirta apmaksāta astoņu stundu atpūta citā dienā atbilstoši iepriekš minētajam laika periodam. 

Piebilstams, ka virsstundu darbs ikdienas situācijā ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to, kā arī par apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību vienojušies rakstveidā. Turklāt vienošanās slēdzama katru reizi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par virsstundu darba veikšanu. Tiesību literatūrā norādīts, ka par vienošanos varētu uzskatīt arī darbinieka piekrišanu darba grafikiem, kuros ir norāde, ka pārskata periodā darbiniekam nepieciešams veikt virsstundas.