E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 37212
Lasīšanai: 5 minūtes
1
1

Asinsdonora tiesības uz atpūtas laiku un tā uzskaite

J
jautā:
09. septembrī, 2025
Emīls

Strādāju maiņu darbu ar 12 h maiņām un summēto darba laiku. Asinis dodos ziedot savā brīvdienā.
 
Darba koplīgumā minēts: Par asins vai asins komponentu nodošanas dienu un atpūtas dienu darba dienā Darba devējs izmaksā Darba samaksu par Darba laiku pēc plānotā grafika, savukārt, par asins nodošanas dienu plānotajā brīvdienā tiek apmaksātas 8 stundas Darbinieka stundas tarifa likmes apmērā. 

Tātad par asins ziedošanu brīvdienā tiek apmaksātas 8 stundas, kas nekādi neietekmē darba laika uzskaiti. 

Atpūtas dienu izmantoju citā dienā, iepriekš vienojoties. Šī diena tiek apmaksāta 12 stundu apmērā, kā arī algas lapā uzrādās 1 diena, 12 stundas un attiecīgi summa par šo dienu. 

Ja atpūtas dienā bija paredzēta 12 stundu maiņa, tad cik stundu būtu jāuzskaita darba laikā, izmantojot šo atpūtas dienu? 8 vai 12? Manuprāt, ar šo atpūtas dienu nevajadzētu veidoties darba stundu iztrūkumam, bet manā gadījumā izskatās, ka apmaksātas tiek 12 stundas, bet darba laikā uzskaitītas tikai 8 stundas, rezultātā zaudējot konkrētajā mēnesī 4 stundas. 

A
atbild:
Šodien
Valsts darba inspekcija
Laura Akmentiņa, Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Ja darbiniekam par atpūtas dienu izmaksājama Darba likuma 74. panta trešajā daļā noteiktā atlīdzība, tad laika algas gadījumā viņam izmaksā noteikto darba samaksu, akorda algas gadījumā – vidējo izpeļņu. Proti, par šo dienu izmaksājamā atlīdzība ir līdzvērtīga darba samaksai, ko darbinieks saņemtu, ja strādātu. Piemēram, ja darbinieks 15.09.2025., kad atbilstoši darba grafikam viņam būtu jānostrādā 12 darba stundas, izmanto Darba likuma 74. panta trešajā daļā paredzēto apmaksājamo atpūtas dienu, tad darbiniekam jāizmaksā darba samaksa, ko viņš saņemtu, ja šajā dienā strādātu darba grafikā paredzētās 12 darba stundas. 

Ja darbinieks ir bijis attaisnotā prombūtnē, piemēram, darbnespējā, atvaļinājumā, apmaksātā atpūtas dienā (vai dienās), tad šāds attaisnoti kavētais darba laiks ietekmē kopējo noteiktā periodā (mēnesī vai pārskata periodā) ietilpstošo nolīgtā darba laika stundu skaitu, proti, šāds prombūtnes laiks šo skaitu samazina.  

Papildus par summēto darba laiku paskaidrojams (darba laika organizācija atbilstoši Darba likuma 140. panta regulējumam), ka darbinieka darba laiks ar darba grafiku organizējams tā, lai tas pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Normālā darba laika stundu kopsummā neieskaita laiku, kad darbs nav veikts attaisnojošu iemeslu dēļ. Proti, summētā darba laika organizācija ir piesaistīta normālajam darba laikam – darbinieka faktiski nostrādātais darba laiks tiek salīdzināts ar attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku: astoņām vai septiņām stundām dienā, 40 vai 35 stundām nedēļā. Šāds normālā darba laika attiecināmības princips ir nostiprināts tiesu praksē.

Savukārt darbinieka attaisnota prombūtne (piemēram, atvaļinājums, darbnespēja, apmaksātas atpūtas dienas u. tml. laiks, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ) normālā darba laika stundu daudzumā netiek ieskaitīta. Turklāt tiesu nolēmumos atzīts, ka darba stundu samazinājumam jānotiek, par pamatu ņemot normālo darba laiku, nevis darba grafikā prognozēto darba laiku noteiktajā periodā.

Proti, šādos gadījumos, kad kādā pārskata perioda laikā darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, lai aprēķinātu darbinieka individuālo normālā darba laika stundu daudzumu, kas darbiniekam jānostrādā viņam noteiktajā pārskata periodā, no attiecīgā pārskata perioda normālā darba laika stundām jāatņem konkrētajam darbiniekam noteiktā normālā darba laika stundu daudzums attaisnotās prombūtnes laikā. Piemēram, ja darbinieks 15.09.2025., kad atbilstoši darba grafikam viņam būtu jānostrādā 12 darba stundas, neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, tad pārskata perioda normālais darba laiks jāsamazina par astoņām stundām (15.09.2025. normālā darba laika ietvaros ir viena darba diena), nevis par grafikā plānotajām 12 stundām.  

Līdz ar to situācijā, kad darbinieks nav veicis darba pienākumus attaisnojošu iemeslu dēļ, par ko viņam saglabājama darba samaksa, un situācijā, kad darbinieks nav veicis darba pienākumus attaisnojošu iemeslu dēļ un tādējādi nepieciešams aprēķināt darbinieka individuālo normālā darba laika stundu daudzumu pārskata periodā, piemērojams atšķirīgs tiesiskais regulējums.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 113 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas