Abos protokollēmumos Ministru kabinets noteicis Zemkopības ministrijai uzdevumu nodrošināt, ka akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” skujkoku zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos tiek piemērotas īstermiņa pārdošanas procedūrā noteiktās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas un mainītais cenu indeksācijas mehānisms tiek piemērots līdz jauna cenu noteikšanas mehānisma ieviešanai vai spēkā esošo līgumu darbības beigām.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētie akti ir juridiski saistoši vienai institūcijai publisko tiesību subjekta ietvaros un ar tiem nav tieši uzdots veikt kādas darbības ārpus valsts pārvaldes. Turklāt tie neregulē nenoteiktu skaitu situāciju un nav piemērojami vairākkārt. Tātad apstrīdētie akti nav normatīvie akti, kuru izskatīšana būtu piekritīga Satversmes tiesai saskaņā ar tās kompetenci izskatīt lietas par citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām vai Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Minētie protokollēmumi ir uzskatāmi par Ministru kabineta individuālajiem tiesību aktiem, kas neatbilst arī administratīvā akta pazīmēm.
Šādu aktu atbilstības likumam pārbaude ir Satversmes tiesas kompetencē, taču likumdevējs Satversmes tiesas likumā ir paredzējis tikai konkrētu subjektu loku, kas par tiem var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, – Valsts prezidents, Saeima, ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputāti, Ministru kabinets un Tieslietu padome likumā noteiktās kompetences ietvaros. Ģenerālprokurors neietilpst šo personu lokā. Likumdevējs Satversmes tiesas likumā ir apzināti ietvēris izsmeļošu subjektu un attiecīgo tiesību aktu uzskaitījumu, kuru tiesību piemērotājs nedrīkst paplašināt. Līdz ar to ģenerālprokuroram nav tiesību iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par minēto prasījumu.
