NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
30. maijā, 2016
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
3
3

Bargāki sodi – zāles pret krāpniecību

LV portāla infografika, Avots: ĀILP;
Designed by Freepik

Latvijā jau vairākus gadus darbojas padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais “baltais saraksts”, kas ieviests uzņēmumiem, kuri godprātīgi maksā nodokļus. Taču ārvalstu investori šim sarakstam nesaskata būtiskas priekšrocības. Viņuprāt, daudz stingrāk vajadzētu kontrolēt un sodīt uzņēmumus, kas atrodas “melnajā sarakstā”, un publiskot tos, kuri krāpjas. Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) prasa skaidru valdības stratēģiju cīņai ar ēnu ekonomiku, stingrākus sodus, vienkāršāku nodokļu sistēmu, likumu pilnveidošanu publiskajos iepirkumos. Ārvalstu investori Latvijā saredz dažādas nepilnības un augsni ēnu ekonomikas veiksmīgai pastāvēšanai turpmāk.
īsumā

Ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē, valsts zaudē lielu daļu ienākumu.

Investori aicina:

  • stiprināt nodokļu sistēmas pārredzamību un caurskatāmību,
  • uzlabot nodokļu iekasēšanu, ieguldot attiecīgo darbinieku profesionālajā kvalifikācijā,
  • celt sodus par darbību ēnu ekonomikā,
  • mazināt nodokļu slogu darbaspēkam,
  • atvieglot un vienkāršot nodokļu sistēmu mazajiem un mikro uzņēmumiem,
  • saziņā vairāk izmantot elektroniskos dokumentus,
  • būtiski mazināt darījumus ar skaidru naudu.

"Jau 20 gadus ĀIPL rīko konferenci, un tikpat ilgi runājam par ēnu ekonomiku," atklājot pasākumu 26. maijā, kurā tika prezentēts pētījums par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā, tās cēloņiem, izplatītākajām izpausmes formām un ieteikumiem sekmīgai apkarošanai, teica "PricewaterhouseCoopers UK" partneris un ĀIPL goda priekšsēdētājs Stīvens Oldfīlds.

Pētījums par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā tapis sadarbībā starp ĀIPL, Rīgas Ekonomikas augstskolu un docentu Arni Sauku, kā arī konsultāciju uzņēmumu "KPMG Baltics".

Pētījuma pamatā ir intervijas ar lielāko ārvalstu uzņēmumu Latvijā augstākās vadības pārstāvjiem, kuri dalās ar saviem vērojumiem par to, kāpēc, viņuprāt, uzņēmumi Latvijā iesaistās ēnu ekonomikā, par kādām plašākām problēmām valsts tautsaimniecībā tas liecina, kā arī, balstoties uz savu pieredzi Latvijā un ārvalstīs, sniedz idejas par to, kā mazināt ēnu ekonomikas apjomus valstī.

80 miljoni eiro cigarešu kontrabanda

S. Oldfīlds konferences atklāšanā akcentēja, ka ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē, valsts zaudē lielu daļu ienākumu. Piemēram, ik gadu cigarešu kontrabandas dēļ nodokļos netiek iekasēti 80 miljoni eiro.

Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka uzsvēra, ka pērn ēnu ekonomika, kas galvenokārt slēpjas nedeklarētos uzņēmumu ienākumos un aplokšņu algās, Latvijā bijusi 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), aizpērn – 23,5% no IKP. Savukārt austriešu ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera aprēķini liecina, ka 2015. gadā Latvijā nodokļos nokrāpti 23,6%, bet aizpērn – 24,7% no IKP. Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomika ir mazāka.

Realitātē citi likumi un tikumi

"Nākot no citas valsts, uzņēmējiem un investoriem sākotnēji ir ļoti grūti aprast ar milzīgo ēnu ekonomiku Latvijā – it kā normatīvais regulējums ir līdzīgs kā citās Eiropas Savienības valstīs, taču realitātē darbojas citi likumi un tikumi," skaidroja ĀIPL izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Kā vienu no pārsteigumiem ārvalstu uzņēmēji bieži min milzīgo skaidrās naudas apjomu, kas aizvien apgrozās ekonomikā un to, ka tik informācijas tehnoloģiju ziņā attīstītā valstī kā Latvija vēl joprojām ierobežoti izmanto elektroniskās norēķinu sistēmas. "Tajā pašā laikā intervijās bieži dzirdējām arī saprotošus vārdus un aicinājumu vairāk domāt par sadarbību, stimuliem, kā palīdzēt uzņēmumiem darboties legāli, un atbalsta shēmām jauniem un maziem uzņēmējiem," norāda A. Sauka.

Galvenie ēnu ekonomikas cēloņi

Pētījumā kā galvenos ēnu ekonomikas cēloņus uzņēmēji nosauc vāju kontroli un nepilnīgu tiesību normu piemērošanu, korupciju un politiskās spēles, nepietiekamu motivāciju maksāt nodokļus, augstu ienākuma nodokli un sociālo nevienlīdzību, kā arī salīdzinoši zemo nodokļu maksāšanas kultūru valstī kopumā.

Konferencē izskanēja atziņa: Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirms četriem gadiem radītā padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais "baltais saraksts" uzņēmējiem nekādas īpašas priekšrocības un stimulus būt godīgiem un maksāt nodokļus nedod. Uzņēmēji ir arī skeptiski par lietderīgu nodokļos nomaksātās naudas izlietošanu. Pētījumā citēts kāda uzņēmēja viedoklis: "Latvijā uzņēmumi bieži domā: ja zini, kā krāpties, un ir iespēja to darīt, tad kāpēc gan ne? Tas ir tāpēc, ka valsts nespēj sevi pasargāt; tas ir tāpēc, ka nav paļāvības, ka nodokļos samaksātā nauda tiks jēgpilni izlietota. Vienlaikus tas ir arī kā protests, jo vispārējā sapratne par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, ir ļoti zema."

"Kā vienu no pārsteigumiem ārvalstu uzņēmēji bieži min milzīgo skaidrās naudas apjomu, kas aizvien apgrozās ekonomikā Latvijā."

Savukārt kāds cits ārvalstu uzņēmējs akcentēja ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi uz konkurētspēju: "Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci starp tiem, kuri maksā nodokļus, un tiem, kuri tos nemaksā. Tam savukārt ir sniega bumbas efekts – nodokļi netiek iekasēti pietiekamā apmērā, tādēļ tie nemitīgi tiek celti. Rezultātā ietekme ir tieši uz tiem uzņēmumiem, kuri nodokļus maksā, tādējādi vēl vairāk pasliktinot konkurences apstākļus. Kādu laiku uzņēmumi, kas godīgi maksā nodokļus, darbojas efektīvāk, taču kādā brīdī šis spiediens var izrādīties pārāk liels."

Iesaka celt sodus

Ārvalstu uzņēmēji, atsaucoties arī uz pieredzi citās valstīs, piedāvā vairākus priekšlikumus, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku Latvijā, konferencē klāstīja "KPMG Baltics" Nodokļu konsultāciju pakalpojumu vecākā projektu vadītāja Ilze Berga. Investori aicina stiprināt nodokļu sistēmas pārredzamību un caurskatāmību, uzlabot nodokļu iekasēšanu, ieguldot attiecīgo darbinieku profesionālajā kvalifikācijā, celt sodus par darbību ēnu ekonomikā un stingrāk kontrolēt uzņēmumus, kas atrodas "melnajā sarakstā", mazināt nodokļu slogu darbaspēkam, atvieglot un vienkāršot nodokļu sistēmu mazajiem un mikro uzņēmumiem, saziņā vairāk izmantot elektroniskos dokumentus, kā arī kopumā tiekties uz to, lai būtiski mazinātu darījumus ar skaidru naudu.

Tajā pašā laikā investori norāda: "Jādomā ne tikai par sodiem un sodīšanu, bet arī par to, kā stimulēt cilvēkus un uzņēmumus būt godīgiem un radīt neērtības tiem, kas darbojas ēnu ekonomikā. Ja uz nelikumīgu darbību nav attiecīgas reakcijas, tad neko nav iespējams mainīt."

ĀIPL arī uzskata, ka jāuzlabo valsts sabiedrisko attiecību kampaņas par to, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda.

Visas valdības lieta

Kopumā, kā secināts ziņojumā, lai gūtu panākumus cīņā ar ēnu ekonomiku, nepieciešama kompleksa pieeja: "Ēnu ekonomika nav tikai nodokļu nemaksāšana vai peļņas neuzrādīšana. Tā ietver arī dažādu noteikumu neievērošanu, piemēram, attiecībā uz pārvadājumiem, būvniecību vai samaksu par virsstundām, kā rezultātā tiek kropļota konkurence," norādīja Ģ. Greiškalns.

"Ēnu ekonomika nav tikai Valsts ieņēmumu dienesta (VID), tā ir visas valdības - atbildīgo ministriju un institūciju prioritāte," uzsvēra gan I. Berga un Ģ. Greiškalns, gan VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Par potenciālajiem ieguvumiem, sekmīgi apkarojot ēnu ekonomiku, "KPMG Baltics" vadošā partnere Armine Movsisjana bilda: "Mazāka ēnu ekonomika nav abstrakts ieguvums. Tā nozīmē ļoti konkrētas lietas: mazākas rindas pie ārstiem, valsts apmaksātu bērnu ēdināšanu skolās un bērnudārzos, līdzenus ceļus, kā arī vairāk labi apmaksātas darbavietas, jo investoriem paveras plašākas iespējas strādāt godīgā konkurencē un būt ieinteresētākiem kāpināt investīcijas. Tomēr jāņem vērā, ka cīņa ar ēnu ekonomiku ir kā maratons. Tas nav sprints, bet gan ilgstošs un neatlaidīgs darbs. Turklāt jāfokusējas nevis uz īstermiņa rezultātiem, agresīvi cenšoties izspiest lielākus nodokļu ieņēmumus no esošajiem nodokļu maksātājiem, bet vairāk mērķējot tieši uz principiāliem nodokļu nemaksātājiem un kopējās ekonomikas veselības stāvokļa uzlabošanos ilgtermiņā."

Sodi par vājiem

VID ģenerāldirektore I. Pētersone piekrita ārvalstu investoru pētījumā secinātam, atzīstot, ka VID ir viens no būtiskākajiem spēlētājiem ēnu ekonomikas apkarošanā un darāmā ir daudz. VID kā nodokļu administrācija var ietekmēt, lai mazinātos nodokļu plaisa. Un trīs gadu griezumā ēnu ekonomika ir būtiski kritusies, vērtējot pievienotās vērtības (PVN), akcīzes un algas nodokļu nomaksu.

Uzņēmējdarbības vide prasās pēc fundamentālas revīzijas, atzina VID vadītāja, atklājot, ka VID ir iesniedzis Finanšu ministrijā priekšlikumus, kā varētu uzlabot iestādes darbu kopumā gan administratīvā soda mazināšanas, gan efektivitātes celšanas jomā.

VID vadītāja nepiekrita konferencē izskanējušai domai, ka ar likumdošanu Latvijā viss ir  kārtībā, ka "klibo" tikai likumu piemērošana. "VID darbs ir atkarīgs no tā, kā ir pieņemti likumi, vai tie ir izstrādāti ar mērķi uzlikt lielu slogu uzņēmējiem, iedzīvotājiem un VID. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksas sistēma – tā no visiem prasa milzīgus resursus."

"Finanšu un Muitas policijas redzeslokā bieži kā “klienti” krimināllietās atgriežas vienas un tās pašas personas, kuras jau bijušas notiesātas pirms pieciem, sešiem gadiem."

I. Pētersone akcentēja, ka ir jāpārskata sodu piemērošanas sistēma. "Finanšu un Muitas  policijas redzeslokā bieži kā "klienti" krimināllietās atgriežas vienas un tās pašas personas, kuras jau bijušas notiesātas pirms pieciem, sešiem gadiem. Kaut kas laikam nav kārtībā ar sodu piemērošanu, jo tas neattur no turpmākiem noziegumiem. Nesen tikos ar vienu ASV prokuroru un runājām par viņu izstrādātajām vadlīnijām kriminālprocesa ietvaros, kurā viens no kritērijiem ir apjomi: ja nenomaksātais nodoklis pārsniedz 1000 000 dolāru, tad draud reāls cietumsods, pat līdz 15 gadiem."

Sodu sistēmas neefektivitāte slēpjas arī tajā, ka  VID no aprēķinātajām soda naudām reāli var iekasēt tikai 15%, jo vairumam uzņēmumu visi aktīvi ir ieķīlāti kredītiestādēs.

Aplokšņu algas maksā 55 000 uzņēmumu

"Ja algu ieliek aploksnē, netiek nomaksāts PVN un peļņas nodoklis. Zinām, kuri, apmēram 50 000–55 000 uzņēmumi maksā aplokšņu algas. Matemātiski modelējot, esam to izskaitļojuši. Bet VID vajag tiešos pierādījumus reālai, fiziskai naudai, kas neiet caur banku, kura ir tā sauktā uzņēmuma "melnā kase". Bez šiem pierādījumiem nekāda apsūdzība aplokšņu algu maksātājiem nav iespējama," skaidroja I. Pētersone.

Svarīgi būtu nepieļaut, ka aplokšņu algu maksātāji piedalās publiskajos iepirkumos un izkonkurē godīgos nodokļu maksātājus. Viens no vērtēšanas kritērijiem ir vidējā stundas tarifu likme darba samaksai. VID vadītāja uzskata, ka tas varētu būt arī izslēdzošais kritērijs.

VID šogad gatavojas katrai nozarei izstrādāt kritērijus, kādiem vajadzētu būt algas nodokļiem uz apgrozījumu, lai VID uzņēmumus ar pārbaudēm netraucētu.

Problēma ir mūsu galvās

To, ka sabiedrības kultūrai un attieksmei ir jāmainās, atzina gan Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš, gan VID ģenerāldirektore. "Problēma ir mūsu galvās," teica I. Pētersone.  "Jo ātrāk sapratīsim, kāpēc ir jāmaksā nodokļi, jo daudz straujāk virzīsimies uz priekšu."

M. Krieviņš ārvalstu investoriem skaidroja, ka Latvijā valsts pārvaldē strādā 9,2% no iedzīvotāju skaita, kas ir apmēram vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Viņš atzina, ka valsts pārvaldei jākļūst profesionālākai un jāceļ ierēdņu kvalifikācija, jāstiprina publiskā sektora ētika un vērtības. Vajadzīga ir arī horizontālā kooperācija starp institūcijām, lai kopā varētu izdarīt ko jēdzīgu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU