Tik padziļināts ēnu ekonomikas ietekmējošo faktoru analīzes pētījums būvniecības nozarē tapis pirmoreiz, un tā iniciators ir biedrība "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība". Tas īstenots sadarbībā ar biedrību "Business against shadow economy" (BASE) un Rīgas Ekonomikas augstskolu.
Pētījuma laikā aprīlī un maijā veiktas 30 lielāko Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāju padziļinātās intervijas, reprezentatīvas 254 būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptaujas, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas ekspertu intervijas.
Pētījums veikts ar mērķi apkopot būvniecības nozares pārstāvju viedokļus par galvenajām ēnu ekonomikas problēmām, kā arī izvērtēt īstenotās un plānotās aktivitātes tās mazināšanai nozarē.
Ilgstoša ēnu ekonomika būvniecības nozarē kaitē godīgajiem uzņēmējiem, mazina to konkurētspēju, pētījuma prezentācijā uzsvēra "Latvijas Būvuzņēmēju partnerības" (LBP) vadītāja Baiba Fromane, akcentējot, ka tā ir kompleksa parādība, kas prasa visaptverošu pieeju tās mazināšanai. Ir skaidrs, ka viens atsevišķs risinājums nedos vēlamo efektu.
Divreiz augstāka "pelēkā" zona
Kā maijā ēnu ekonomikas pētījumā Baltijā norādīja "SSE Riga" asociētais profesors un BASE valdes loceklis Arnis Sauka, Latvijā ēnu ekonomika būvniecības sektorā pērn sasniedza 40%, savukārt Igaunijā – 21,6%, bet Lietuvā – 20,1%.
Savukārt padziļinātā būvniecības nozares ēnu ekonomikas pētījuma prezentācijā jūnija sākumā viņš norādīja, ka vislielākā problēma ir aplokšņu algas - to līmenis pērn būvniecības nozarē bijis 36,3%, kas ir divreiz augstāks nekā Latvijā kopumā – 17,9%.
"Ja nebūs uz rokas 800-900 eiro mēnesī, neviens normāls cilvēks būvobjektā nestrādās. "
Līdzīgā apmērā būvniecības nozarē ir ievērojami augstākas arī citas ēnu ekonomikas komponentes - ienākumu neuzrādīšana ir 31,6%, salīdzinot ar 19,9% valstī, darbinieku skaita neuzrādīšana - 23,5% nozarē (valstī kopumā 9,6%), kā arī neoficiālo maksājumu līmenis, lai "nokārtotu lietas" – 17,9% (valstī kopumā 7,6%).
Pieejamā statistika un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija liecina, ka būvniecības nozarē darbinieku vidējie mēneša bruto ienākumi pērn bijuši 712 eiro, kas ir zemāk nekā vidēji valstī – 791 eiro mēnesī. Savukārt LBP biedru nodarbināto vidējie mēneša bruto ienākumi bijuši 1465 eiro.
"Tā īsti nevarētu būt," runājot par algām, teica A. Sauka. "Ja nebūs uz rokas 800-900 eiro mēnesī, neviens normāls cilvēks būvobjektā nestrādās." Liela problēma būvniecības nozarē ir arī darbinieku faktiskā darba laika neuzrādīšana. 2015. gadā 57% no nozarē nodarbinātajiem strādājuši nepilnu darba laiku.
PVN vairs nav problēma
A.Sauka atzina, ka, iesaistoties pasūtījumā, uzņēmumi jau sākotnēji netaisās maksāt visus nodokļus. Tie gan vairāk esot mazie būvniecības uzņēmumi.
Saskaņā ar pētījuma datiem teju 60% nozares uzņēmumu atzīst, ka visvairāk nozarē izvairās tieši no darbaspēka, kā arī no ienākuma nodokļa maksāšanas (15,45 %), bet "pievienotās vērtības nodoklis vairs nav tik aktuāls". Tiesa, no PVN nomaksas izvairās 25,91% uzņēmumu. Kāds uzņēmējs pētījumā saka: "Visvairāk ietekmē darba algas. Ja lielās kompānijas maksā vidēji algu no 1000 līdz 1500 eiro bruto, tad blakus kāds startē ar 400 eiro bruto algu, kas notiek bieži. Tas taču ietekmē manu gala cenu, tas ietekmē 10-15% ar lētāku piedāvājumu. Tas ir galvenais. PVN vairs nav problēma, tas ir likvidēts. Algas – tās jāsakārto."
Vislielākā ienākumu un darbinieku neuzrādīšana ir mazajos uzņēmumos, privātajā sektorā – dzīvokļu remonts, privātmājas, nelielu veikalu remonti, kur ēnu ekonomiku lēš 50-80% apmērā. "Pelēkā" zona spēcīga ir arī būvniecības procesā un pēdējā būvniecības darba fāzē. Tāpat secināts, ka lielākais ēnu ekonomikas apjoms ir uzņēmumu grupā ar apgrozījumu līdz vienam miljonam eiro un tieši tur, kur ir vislielākās izmaksas - praktisko darbu izpildē apakšuzņēmēju līmenī.
Pētījuma prezentācijā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers ieminējās, ka aplokšņu algu izskaušanā palīdzētu koplīgumi. Savukārt A. Sauka pieļāva, ka tas ir viens no instrumentiem, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, taču problēma ir tā, ka paši darbinieki nevēlas maksāt nodokļus. Ekonomikas ministrs un Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens piebilda, ka ir pastiprināta administratīvā un kriminālā atbildība darba devējam par aplokšņu algu maksāšanu, un stingrāki sodi tiks ieviesti arī algu saņēmējiem. B. Fromane klāstīja, ka risinājums varētu būt arī ģenerālvienošanās nozarē, ko paredz Darba likums.
Nav politiskās virsvadības
Par ēnu ekonomiku, arī būvniecības nozarē, pētījums notiek jau kopš 2009. gada, bet izmaiņu ir maz. Kāpēc? A. Sauka: "Ēnu ekonomikas mazināšanā nav politiskās virsvadības."
A. Sauka atzina, ka ēnu ekonomikas mazināšana ir gana komplicēts darbs un tēlaini procesu salīdzināja ar lidmašīnu, kuru nevar nogādāt angārā un divu gadu laikā pamatīgi salabot. Lidmašīna lido, un jebkāda krasāka iedarbe var to pat nogāzt, tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgiem.
Savukārt būvniecības nozare līdz šim valsts īstenotās aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai vērtē zemu. Kā teju vienīgais pozitīvais piemērs tiek minēts reversā PVN ieviešana, kas uzņēmumu ieskatā ir devusi pozitīvu efektu.
"Pie tik lielas ēnu ekonomikas progresivitāte algās nav iespējama. "
Pētījuma ietvaros identificēta virkne priekšlikumu ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē: būvkomersantu klasifikatora efektīva sasaiste ar publiskajiem iepirkumiem, tipveida līgumu izstrāde, atteikšanās no zemākās cenas publisko iepirkumu likumā. "Aizvākt zemākās cenas kritēriju kā vērtēšanas kritēriju – tas visu bendē," pētījuma autoriem uzsvēris kāds būvuzņēmums.
Būvnieki rosina nozarē noteikt minimālo atalgojuma līmeni. "Ir jāvar noteikt minimālo algu būvniecībā – jānoliek griesti," sacījis kāds uzņēmējs. "Ja valsts paziņos, ka alga ir 800 eiro bruto un zem tās nedrīkst maksāt, tad aplokšņu algu īpatsvars samazinātos par 50-60%."
Lai šos ieteikumus īstenotu, būvniecības uzņēmumi pieprasa ar nozari saistīto normatīvo aktu sakārtošanu, tajā skaitā norādot uz problēmām Būvniecības un Publisko iepirkumu likumos un likumdošanas piemērošanas praksē. Tāpat uzņēmēji vērš uzmanību uz nepieciešamību celt kontrolējošo institūciju kompetenci, pilnveidot "baltā saraksta" iniciatīvu un strādāt pie kopējās nodokļu maksāšanas motivācijas uzlabošanas valstī.
Lielie būvniecības uzņēmumi pētījuma laikā veiktajās intervijās asi iestājās par mikrouzņēmumu nodokļa izskaušanu nozarē, norādot, ka šis nodoklis lielā mērā kropļo tirgu. Būvuzņēmuma "Rere grupa" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš pētījuma diskusijā pat teica, ka akciju sabiedrība nevar attīstīt savus galdniecības pakalpojumus, jo mikrouzņēmumi viņus izkonkurējot.
Parakstīts memorands un ir jauns atbildīgais ministrijā
Savukārt ekonomikas ministrs un Ministru prezidenta biedrs A. Ašeradens akcentēja, ka valdības plāns paredz līdz 2020. gadam par vienu procentpunktu gadā no iekšzemes kopprodukta mazināt ēnu ekonomiku valstī kopumā (pērn pēc A. Saukas pētījuma datiem – 21,3% no IKP), samazinot to līdz Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim, kas ir 18,3% no IKP.
Valdība arī sākusi vairāk sadarboties ar nozari – 31. maijā parakstīts Latvijas valdības un būvniecības nozares sadarbības memorands par ēnu ekonomikas mazināšanu nozarē. Ar jauniem, kompetentiem ierēdņiem stiprināta arī ministrija – 16. maijā darbu valsts sekretāra amatā sācis bijušais BASE valdes priekšsēdētājs Juris Stinka, bet no 7. jūnija valsts sekretāra vietnieka un Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora amatu ieņem Edmunds Valantis.
A. Ašeradens stāstīja, ka valdībā ir panākta vienošanās neaplikt ar nodokli reinvestēto peļņu. Runājot par nodokļu sistēmu, ministrs minēja, ka Pasaules Banka rekomendējot ieviest progresīvo nodokļu sistēmu. Šādu risinājumu atbalsta arī ekonomikas ministrs, bet pret to ir A. Sauka: "Pie tik lielas ēnu ekonomikas progresivitāte algās nav iespējama."
Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns
10. jūnijā valdība pieņēma "Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020. gadam", nolemjot atsevišķiem uzdevumiem vēl precizēt izpildes termiņus, sasniedzamo rezultātu vai atbildīgās institūcijas. Plānā iekļauti 55 konkrēti uzdevumi, tas būs atvērta tipa dokuments, kuru regulāri papildinās ar jauniem pasākumiem, analizējot aktuālos izaicinājumus un ekonomiski pamatotus rīcības scenārijus. Plānam jāpalīdz sasniegt valdības izvirzītais mērķis - līdz 2018. gadam nodokļos iekasēt vienu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (tagad – 28% no IKP).
Pasākumu plānā iekļautie pasākumi grupēti atbilstoši sešiem rīcības virzieniem: nodokļu nomaksas veicināšana - ēnu ekonomikas ierobežošana un godīgas konkurences veicināšana, administratīvā sloga mazināšana, kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai (būvniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu jomā, transporta jomā), kontrolējošo iestāžu kapacitātes stiprināšana (informācijas apmaiņas sekmēšana, efektīva IT iespēju izmantošana), efektīva strīdu izskatīšana un sodu sistēma, nodokļu maksāšanas nepieciešamības skaidrošana ar komunikācijas un izglītošanas palīdzību, kā arī efektīva nodokļu politika.
Plānā atsevišķā sadaļā iezīmēti galvenie veicamie darbi būvniecībā:
- stiprināt galvenā būvuzņēmēja atbildību gan par būvobjektā notiekošo, gan par savlaicīgas un kvalitatīvas informācijas sniegšanu valsts kontrolējošām iestādēm;
- izvērtēt solidārās atbildības nodokļu jomā ieviešanas iespējas;
- ieviest darbinieku elektronisko uzskaiti būvobjektā;
- noteikt minimālo atalgojuma līmeni nozarē.
