Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs
Korupcijas, kukuļošanas naudas ādere ir meklējama ekonomikas ēnu labirintos. Uzņēmēji atzīst, ka liela daļa ienākumu jāatdod, lai nodrošinātu izdevīgus apstākļus biznesam, arī lai iegūtu valsts un pašvaldību pasūtījumus. Topošajā jaunajā Publisko iepirkumu likumā ir rosināts novērst koruptīvo darbību iespējas, taču diez vai likuma rāmis vien sērgu varēs iznīcināt.
Runājot par valsts un pašvaldības iepirkumiem, ir jārunā arī par uzņēmējdarbības vidi, jo tas ir saistīti, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē, iepazīstinot ar vairākos ēnu ekonomikas pētījumos konstatēto, uzsvēra Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Korupcija valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos
Katrā no ēnu ekonomikas pētījumiem ir saskatīta arī korupcijas klātbūtne. Kopš 2009. gada, kad, balstoties uz uzņēmumu aptauju, tiek noteikts ēnu ekonomikas indekss, respondentiem trijās Baltijas valstīs tiek arī jautāts, cik procentu no ienākumiem (apgrozījuma) nepieciešams, lai uzņēmums "nokārtotu lietas"? Daudz, sanāk apmēram desmitā tiesa. Latvijā tēriņi šajā ziņā gan ir mazinājušies. Ja 2009. gadā bija jāšķiras no 10,1% ienākumu, pagājušogad vairs "tikai" no 7,6 procentiem. Šie dati parāda kukuļošanas apmēru Latvijā, rezumē A. Sauka, piebilstot, ka tie var būt maksājumi gan valsts, gan pašvaldību pasūtījumu iegūšanai, gan citi maksājumi, piemēram, kontroles institūcijām. Igaunijā šī "izdevumu pozīcija" ir zemāka (pērn 3%), savukārt Lietuvā - augstāka (12,7%).
Uzņēmēji ir atbildējuši arī uz tiešāk jautāto par maksājumiem, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu. Latvijā sešos gados šādi izdevumi ir samazinājušies divkārt, un šajā ziņā Latvijā ir līdzīgi kā Igaunijā. Aptauju dati rāda, ka, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, pērn uzņēmējiem nācies iztērēt 4,5% no līguma summas. Savukārt Lietuvā arī šī "izdevumu pozīcija" pērn bijusi augstāka – 11,5 procenti. Eksperti sliecas domāt, ka tas varētu būt saistīts ar Eiropas naudas apguvi.
Ēnu ekonomikas indeksu aprēķina par reģistrētiem uzņēmumiem, taču kā papildus informācija tiek vērtēta nereģistrētā uzņēmējdarbība, pētījumi liecina, ka Latvijā tādu ir 5,4 procenti. No intervijām un aptaujām zināms – šādi uzņēmēji uzskata, ka lētāk ir atlikt 700 eiro kontrolieriem divreiz gadā, nekā kārtot legālu biznesu. Viņi, protams, nestartē iepirkumos, bet tā ir vide, ar kuru Latvijā ir jārēķinās.
A. Sauka atgādina ēnu ekonomiku veidojošās komponentes – aplokšņu algas, neuzrādītie ienākumi, neuzrādītie darbinieki. Ēnu ekonomikas indeksa pētījums rāda, ka neuzrādītie ienākumi Latvijā ir pat lielāka problēma par aplokšņu algām. Šādu ienākumu noteikšana svarīga korupcijas kontekstā, jo tai naudai, kas tiek dota kukuļos, no kaut kurienes jānāk.
Citā pētījumā, sadarbojoties ar biedrību "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība", skatīti ēnu ekonomiku ietekmējošie faktori būvniecības nozarē. Šīs nozares uzņēmumi primāri norāda uz nepieciešamību sakārtot likumdošanu, tajā skaitā, lai mazinātu korupciju. Norādīts uz nepieciešamību nodrošināt iepirkumos piedāvājumu izskatīšanas caurspīdīgumu; ieviest vienotas prasības un nolikumus publiskajos iepirkumos; atteikties no zemākās cenas kritērija iepirkumos; piedāvāt labvēlīgākus nosacījumus uzņēmumiem, kuri maksā nodokļus.
Turklāt būvniecības nozarē ēnu ekonomikas komponentes (aplokšņu algas, neuzrādītie ienākumi u.c.) ir divreiz augstākā līmenī, salīdzinot ar kopējiem rādītājiem Latvijā.
Investori: No Baltijas valstīm Latvijā visnelāgāk
Ārvalstu investoru redzējumā starp 12 galvenajām investīciju vides problēmām Latvijā ir minēta arī negodīga konkurence, nenoteiktība un tieslietu sistēma. Ārvalstu investori, runājot par investīciju vidi, nereti norādījuši uz korupciju, turklāt tiek uzskatīts, ka tās līmenis Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.
Galvenie ēnu ekonomikas cēloņi, pēc investoru vērtējuma, ir vāja kontroles sistēma un likumu pielietošanas prakse, korupcija un politiskās spēles, kas traucē investēt vairāk, arī tas, ka nav stimulu maksāt nodokļus, sociālā nevienlīdzība, [zema] uzņēmējdarbības vides kultūra.
Investori vērš uzmanību uz divu veidu koruptīvām darbībām Latvijā – kontrolējošo iestāžu darbinieku "acu pievēršana" uz nelikumīgām darbībām korupcijas rezultātā, kā arī liela mēroga korupciju, kur iesaistās valsts amatpersonas ar mērķi izkrāpt valsts līdzekļus.
Kā viens no cēloņiem tiek uzsvērts zemais atalgojums valsts pārvaldē, kas veicina korupcijas līmeni.
A. Sauka rezumē: korupcija ir sistemātiska, un tā ir galvās. Ja kāds saka, ka [budžetā] ieņems no ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanas miljonus eiro, viņš nesaprot, ko runā, jo, ja tas ir galvas jautājums, tā nav lieta, ko var izmainīt vienā gadā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis korupciju saista ar divām problēmām. Tās ir gan sekas nepareizi uzbūvētai vai daļēji nepareizi uzbūvētai sistēmai, proti, runa ir par to, kā "mēs pārvaldām savu valsti", gan tam, ka sabiedrība ir pieradusi tā funkcionēt un nemaina savus paradumus. Tāpēc, viņaprāt, nevajadzētu primitīvi cīnīties ar šo sērgu, bet ir jāstiprina organisms līdzīgi kā slimības gadījumā. Ir pieņemts, ka veselību var atgūt ar tabletēm, bet ir arī otra pieeja, ka jāstiprina imunitāte, un organisms pats tiks galā ar kaitēm.
A.Rostovskis saredz, ka šogad augustā noslēgtā uzņēmēju un citu nevalstisko organizāciju vienošanās ar valdību, kas ir ceļa karte ekonomikas izaugsmei un atveseļošanai, vienlaikus ir ceļš uz korupcijas samazināšanos. Turklāt sabiedrībai ir jādara viss, lai tās priekšstāvji savā iepriekšējā darbībā būtu ko sasnieguši, izdarījuši un tad viņiem ļaut saimniekot ar valsts līdzekļiem un pieņemt valsts lēmumus. Bet, lai šādus cilvēkus dabūtu, vajadzīga maza, kompakta, gudra valsts pārvalde, tai skaitā labi apmaksāta.
Uzņēmējs uzsver, ka līderiem jāpiedāvā laba darba apmaksa: "Tas nozīmē, ka mēs dodam signālu jaunajai paaudzei – jūs varat būt valsts prezidenti, ministri, valsts sekretāri." Tas ir signāls, virziens, kurā jāiet. Kā pilotprojektu uzņēmējs min jauno atlīdzības sistēmu Valsts ieņēmumu dienestā.
Pašreiz aptuveni 2500 uzņēmumu samaksā 90% visas nodokļu masas. Tas nozīmē, ka ir relatīvi maz jaudīgu uzņēmumu, tajā skaitā ir valsts uzņēmumi. Liela daļa ir valsts pasūtījumu izpildītāji, Eiropas fondu apsaimniekotāji. Attīstītās valstis domā, kādā veidā stiprināt biznesu, lauzties eksporta tirgos, kā nopelnīt. Latvijā galvenās debates ir par naudas pārdali. Taču, kad beigsies Eiropas naudas plūsmas, tā būs traģēdija, nebūs pārdalāmās naudas. Tiesa, savā ziņā tas būs labi, nebūs brīvi uzdāvināmas naudas, ko viegli korumpēt, prognozē A. Rostovskis.
Tikai likums korupciju nevar novērst
Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa ir pārliecināta, ka iepirkumos ir novēršamas problēmas, korupcijas riski un iespējas, tajā skaitā ar jauno Publisko iepirkumu likumu, kura projekta izstrādē piedalās arī asociācija, jo arī tās biedri piedalās iepirkumos. Iepirkumos ir jābūt caurskatāmībai, ir jānovērš iespējas iestrādāt nolikumos dažādus atlases kritērijus. Iepirkumu nolikumā viens no elementiem ir līgums. Pašreiz uzņēmējiem faktiski tiek uzspiesti nosacījumi, piemēram, apmaksas termiņš. Lai dabūtu valsts pasūtījumu, līgumā tiek noteikts apmaksas termiņš - 60 līdz 90 dienas pēc pieņemšanas nodošanas akta parakstīšanas. Tas nozīmē, ka privātuzņēmējs ir piespiests kreditēt ilgu termiņu, lai dabūtu šo pasūtījumu. Tad nevajag brīnīties, ka uzņēmēji laikus nevar norēķināties ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokļu nomaksā, piebilst B. Liepiņa.
Ir virkne lietu, ko var sakārtot, ieviest caurspīdīgas sistēmas, tajā skaitā publiskot nolikumus, publiskot iepirkumus vienā vietā. Pašreiz uzņēmēji meklē pa pašvaldību un valsts iestāžu mājaslapām, kur kādi iepirkumi ir izsludināti. Viņa min vēl kādu piemēru - saistībā ar termiņiem. Jo jau pēc tā, kas rakstīts nolikumā, piemēram, noteikts 10 dienu termiņš [dokumentu iesniegšanai] lietām, ko uzņēmējs 10 dienās nevar izdarīt, ir saprotams, ka kāds jau ir pastrādājis iepriekšējās 30 dienas, lai šajā īsajā termiņā dokumentus iesniegtu. B. Liepiņa uzskata, ka šādus [korupcijas] riska faktorus var novērst ar likumu.
Savukārt Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile pastāv uz to, ka jau esošā regulējuma ietvaros daudz ko var darīt, jo pasūtītāji, veicot iepirkumus, izmanto tikai kādus 60% no likumā dotajām iespējām, "taču tiek dzīvots komforta zonā, kurā ir vienkāršāk - zemākā cena, kaut ko var nodalīt, kaut ko nepiemērot, kaut ko ātri uztaisīt utt.". D. Gaile informēja, ka, gatavojot jauno likumu, par daudzām no minētajām problēmām tiek domāts, diskutēts, iesaistīts nevalstiskais sektors. Piemēram, ir arī jautājumi par to, ka noslēgtie līgumi tiek izmainīti. Ja tos publicētu, varētu redzēt, vai uzvarētājs nav guvis kaut kādu papildu bonusu, kas nebija piedāvāts visiem pārējiem pretendentiem. Tāpat varētu risināt jautājumu par to, kur vienuviet atrodami visi nolikumi, nolikumu grozījumi. Ir dažādi kavēkļi, bet tie visi ir novēršami.
Vienlaikus IUB vadītāja klāsta: bet problēma ir vide, kurā mēs dzīvojam. Pirmkārt, ir ļoti augsts tolerēšanas līmenis valsts pasūtījumu veicējiem, jo viss, kā mēs varam apiet likumu, ir forši. Jo patiesībā likums krīt uz nerviem un riebjas. Tas traucē dzīvot, neļauj normāli visu atrisināt, es visu tik ātri nopirktu un lēti nopirktu, es tik labi nopirktu, ja nebūtu jūsu sasodītā likuma. Tātad nevis likums kā iespēja, nevis izmantojam, ko likums dod, bet mēs meklējam attaisnojumu, kāpēc būtu pamats to nepiemērot.
Turklāt katrai lietai ir divas puses. D. Gaile ir tieša: "Korumpējas ne pasūtītājs viens pats. Piedodiet, tāpat komforta zonā sēž arī mūsu biznesmeņi. Un pareizi tika teikts, mums ir ļoti daudz uzņēmumu, kas strādā tālu no civilizēta biznesa, domā, kur sarunāt, kur iegrozīt, kur izbīdīt. Un, lūk, šādā vidē kristālskaidrus iepirkumus uztaisīt laikam ir gana sarežģīti. Jo šī vide diemžēl tā nedarbojas."
Vissmagākais – domāšanas jautājums
IUB vadītāja norāda arī uz jaunajām tendencēm – mūslaikos [sarunāšana] ne vienmēr vairs notiek tik primitīvi kā ar aploksnēm. "Ir cita veida bonusi. Un bieži vien pat ar pozitīvu segumu. Mēs taču patiesībā esam tādi patrioti vai lokālpatrioti, galvenais, lai nenāk tas ārzemnieks iekšā, lai nenāk no Rīgas, jo es gribu savējo, un ar ko es to sedzu? Mūsu nodokļi, mūsējiem maksā šeit uz vietas. Un atkal taisām konkursus, orientētus uz kaut ko."
Arī IUB vadītāja uzskata, ka domāšanas jautājums ir vissmagākais. Jo tehniski pret negatīvajām parādībām var cīnīties - būs nolikumi pieejami, būs standarta nolikumi, ar ko strādā pašreiz asociācijas. Taču pret zemākās cenas kritērija revidēšanu D. Gaile ir kritiska, jo zemākā cena bieži vien tiekot piesaukta nepamatoti un bez jēgas. Viņasprāt, šo vērtēšanas kritēriju varētu definēt kā loģisku un objektīvu, jo "tai brīdī, kad mēs to zemāko cenu izmetīsim miskastē, tad gan mēs redzēsim "ziepes"". D. Gaile arī pamato: tas, par ko patiesībā būvnieki runā – par nepamatoti zemu cenu. Un tas ir gan mūsu biznesa vājums, gan arodbiedrību vājums, nav mums ne ģenerālvienošanās, ne vienošanās par algām, ne vienmēr ir standarti un laika normas, lai pasūtītājam būtu iespējams [pretendentu piedāvājumu] vērtēt objektīvi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politikas plānošanas nodaļas vadītājs Alvils Strīķeris uzskata, ka nav jau tikai tā, ka korupcija izteikti ir daļa no ēnu ekonomikas un otrādi. Protams, kaut kāda korelācija starp korupciju un ēnu ekonomiku ir. Ja ēnu ekonomika tiks pilnībā novērsta, tad kaut kādā mērā arī korupcija tiks novērsta, jo nebūs, no kā maksāt kukuļus.
Turklāt korupcijas novēršana un apkarošana nav tikai vienas institūcijas jautājums, ne velti valstī ir pretkorupcijas programma, kurā uzdevumi ir visām institūcijām, atgādina KNAB pārstāvis.
