Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Ar jauno likumu aizstās tā saucamo veco likumu un ar nelielu kavēšanos ieviesīs Eiropas Savienības direktīvas prasības.
Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Līdz šim pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra bija jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem – no 14 000 eiro.
Regulējums papildināts ar atsevišķiem izņēmumiem, kad nebūs jāpiemēro iepirkumu konkurss. Turpmāk kultūras iestādes māksliniekus varēs izvēlēties bez iepirkuma procedūras, ja iepirkuma summa būs līdz 135 000 eiro. Iepirkumu līdz šai summai nevajadzēs veikt arī ekspertu pakalpojumiem augstskolas vai koledžas licencēšanas komisijās un ceļojumu aģentūru pakalpojumiem. Tāpat pasūtītājs varēs nepiemērot šo regulējumu publiskam pakalpojumu līgumam, kurš tiek slēgts par mācību vai studiju praksi, un par veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem līdz 750 000 eiro.
Kā jauns iepirkumu veids likumā noteikta konkursa procedūra ar sarunām, kuras mērķis ir dot iespēju pretendentiem sarunu laikā uzlabot piedāvājuma saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām. Jaunums ir arī inovācijas partnerības procedūra, ko piemēros jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei.
Depozīts
Likums paredz ieviest depozīta maksājumu, apstrīdot iepirkumu procedūras rezultātus. Depozītu varēs iesniegt kā bankas garantiju, apdrošināšanas polisi, vai arī iemaksāt naudas summu. Depozīts būs 0,5% no paredzamās iepirkuma līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 eiro būvdarbiem un 840 eiro pakalpojumiem un piegādēm. Ja paredzamo līgumcenu nebūs iespējams noteikt vai tā nebūs norādīta, būvdarbu līgumiem depozīts būs 3400 eiro, savukārt pakalpojumiem un piegādēm – 840 eiro. Ja sūdzība būs nepamatota, depozīts paliks valstij.
Lai uzlabotu iepirkumu plānošanu un informētu potenciālos interesentus, turpmāk pasūtītājam mēneša laikā pēc gadskārtējā budžeta apstiprināšanas iepirkumu elektroniskajā sistēmā būs jāpublicē informācija par plānotajiem iepirkumiem, tostarp norādot vietu, kur būs pieejama plānotā iepirkuma dokumentācija. Paredzēts, ka šī kārtība stāsies spēkā 2017. gada 1. jūnijā. Tāpat pasūtītājam, ja iepirkums beidzies bez rezultāta, būs pienākums publiskot iepirkuma izbeigšanas lēmumu elektroniski – lai tas būtu visiem brīvi pieejams.
Iesniegumi elektroniski
Jaunajā Publisko iepirkumu likumā tiek paredzēta pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku iepirkumu norisi. Elektroniskā sistēma būs valsts uzturēta un brīvi pieejama visiem šeit. Tā sāks darboties vairākos posmos. Pirmais posms būs no 2017. gada 18. aprīļa, nākamais – no 2017. gada 1. oktobra. Savukārt no 2019. gada 1. janvāra piedāvājumu un pieteikumu saņemšana notiks tikai elektroniskā veidā.
Līdz ar jaunā Iepirkumu likuma stāšanos spēkā no iepirkumu procedūru veidu saraksta svītros metu konkursu, turpmāk to atstājot tikai kā vērtēšanas procedūru, pēc kuras profesionāļu žūrija izvēlas labāko darbu galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā. Turpmāk pasūtītājs varēs rīkot metu konkursu, ja paredzamā līgumcena būs 10 000 eiro vai lielāka.
Lai atvieglotu dokumentu iesniegšanu iepirkumos uzņēmumiem, kuros darbojas arī ārvalstnieki, turpmāk ārvalstīs izdotas izziņas būs derīgas ilgāku laiku, piemēram, sešus mēnešus līdzšinējā viena mēneša vietā, ja vien izziņas izdevējiestāde nebūs norādījusi citu termiņu.
Līdz ar izmaiņām tiks mainīts iepirkuma komisiju darbs. Turpmāk iepirkuma komisija vismaz piecu cilvēku sastāvā būs jāizveido, ja iepirkuma paredzamā cena būs lielāka par vienu miljonu līdzšinējo 711 000 eiro vietā. Līdz minētajai līgumcenai iepirkuma komisija varēs strādāt trīs cilvēku sastāvā.
