SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
17. oktobrī, 2016
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Ekonomika
1
1
1
1

Krustugunīs depozīta piemērošana un zemākās cenas princips

Publisko iepirkumu likumprojektam uz otro lasījumu ir iesniegti 39 priekšlikumi, par daudziem jautājumiem dažādām institūcijām ir kardināli pretēji viedokļi.

FOTO: Freepik

Karstās debatēs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā notiek darbs pie jaunā Publisko iepirkumu likumprojekta, kuram uz otro lasījumu ir iesniegti 39 priekšlikumi. Lielākie strīdus jautājumi saistās ar depozīta ieviešanu, saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu un zemākās cenas principu, iepirkumu elektronisko publicēšanu informatīvā veidā jau gadu uz priekšu un komisijas sastāva atklāšanu iepirkuma sākumā.
īsumā
  • Publisko iepirkumu likumā būs virkne izmaiņu un jauninājumu, iepirkumu organizēšanā ieviešot Eiropas Savienības (ES) prasības.
  • Publisko iepirkumu likumprojektā uz otro lasījumu bija iesniegti 39 priekšlikumi.
  • Garas diskusijas izraisīja jautājums, kuros iepirkumos būtu jāņem vērā saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, bet kuros – zemākā cena.
  • Jau iepirkuma izsludināšanas brīdī pircēja profilā vai elektroniskajā iepirkumu sistēmā jāatklāj informācija par Iepirkumu komisijas locekļu skaitu un sastāvu.
  • Pasūtītājs elektroniskā  vietnē informē par plānotajiem iepirkumiem, publicējot informatīvo ziņojumu līdz kārtējā gada 31. decembrim par viena gada periodu.

Saeima 15. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Publisko iepirkumu likuma redakciju, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī iepirkumu organizēšanā paredz ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības. Patlaban Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (Tautsaimniecības komisija) likumprojektu gatavo izskatīšanai otrajam lasījumam.

Depozīts būs

Valdība Finanšu ministrijas izstrādātajā likumprojektā vasarā nepanāca vienošanos par depozīta regulējumu, taču likumprojekta 70. panta piedāvātā redakcija paredz, ka šāds maksājums 3400 eiro apmērā tiks piemērots publisku būvdarbu gadījumā un 840 eiro apmērā - publiskas piegādes un pakalpojumu līgumiem. Deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums izslēgt šo pantu no likumprojekta Tautsaimniecības komisijā tika noraidīts. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs ieteica izvērtēt, vai 70. panta pirmās daļas regulējums ir samērīgs, jo paredz maksāt depozītu  par atkārtotu iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), ja iepriekš 12 mēnešu laikā kāds iesniegums atzīts par nepamatotu vai tādu, kas neietekmē līguma slēgšanas tiesības. Vienu reizi izteikta sūdzība nav sistēma, un to nevar traktēt kā apzinātu iepirkuma procesu kavēšanu. Juridiskais birojs arī ieteica izvērtēt, vai depozīta maksājums nav veicams, iesniedzot iesniegumu IUB gadījumā, kad iepriekš divi iesniegumi 12 mēnešu laikā atzīti par nepamatotiem vai nav ietekmējuši līguma slēgšanas tiesības.

Savukārt Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane argumentēja, ka, ja pretendents sūdzas par konkursa nolikumu, depozīts nebūtu jāmaksā. Bet, ja tiktu apstrīdēti konkursa rezultāti, tad depozīts būtu maksājams līdzīgi kā valsts nodeva tiesā.

"Katrs pašvaldības vadītājs jau vietējās avīzēs būs septiņas reizes izlielījies, ko viņš plāno celt un būvēt."

Deputāts Anrijs Matīss atzina, ka depozīta piemērošana būtu sevišķi nozīmīga lielajos iepirkumos, kuros ar sūdzēšanos nepamatoti novilcina, piemēram, ceļu remontdarbu sākšanos. Viņaprāt, depozīta apmērs 3400 eiro šo problēmu neatrisina. Bet maziem un vidējiem uzņēmumiem, iespējams, būtu jāievieš slieksnis, no kura šie depozīti netiek prasīti vai piemēroti daudz mazāki.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iestājās pret depozīta noteikšanu, taču Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šo sistēmu atbalstīja.

Tomēr Tautsaimniecības komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu, bet konkrētu redakciju nolēma sagatavot uz trešo lasījumu.

Pēc kāda kritērija vērtēt iepirkumu

Garas diskusijas izraisīja jautājums, kuros iepirkumos būtu jāņem vērā saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, bet kuros – zemākā cena. LTRK uzskata, ka zemākās cenas kritērijs būtu jāpiemēro tikai preču piegādes iepirkumos, bet visus pārējos vajadzētu vērtēt, kā galveno kritēriju izvirzot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Latvijā tikai 20% gadījumu pasūtītāji iepirkumos mēģinājuši piemērot saimnieciski izdevīgāko kritēriju, liecina LTRK statistika.

Arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja B. Fromane iestājās par saimnieciski izdevīgākā kritērija piemērošanu, īpaši mazajos būvniecības konkursos. Tomēr komisija uzņēmēju argumentus neņēma vērā un neatbalstīja frakcijas "Vienotība", deputātu I. Sudrabas un Ingmāra Līdaka priekšlikumu, ka pasūtītājs publisku piegādes līgumu gadījumā piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai ir tiesīgs izmantot tikai cenu, ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem ir nebūtiska nozīme piedāvājuma izvēlē.

Komisijas sastāvu atklās jau sākumā

Deputāts Armands Krauze bija iesniedzis priekšlikumu papildināt 24. panta 4. daļu, nosakot, ka jau iepirkuma izsludināšanas brīdī pircēja profilā vai elektroniskajā iepirkumu sistēmā jāatklāj informācija par Iepirkumu komisijas locekļu skaitu un sastāvu. Šim priekšlikumam iebilda Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), minot, ka diskusija par komisijas locekļu identitātes atklāšanu nav jauna, un IUB vienmēr ir iestājies pret to, jo uz komisijas locekļiem tiek izdarīts liels spiediens un viņu uzvārdi jau parādās iepirkuma procedūras gala ziņojumā. Savukārt A. Krauzes arguments bija, ka tas veicinās caurspīdīgumu un "galu galā komisijas locekļus jau visi zina tāpat".

Par A. Krauzes likumprojekta priekšlikumu iestājās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), jo tādējādi savlaicīgi varēšot novērst interešu konfliktu, jo būs redzams, vai iepirkumu komisijas locekļiem nav radniecīgas saites ar konkursa dalībniekiem.

Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Publicēt iepirkumus gada uz priekšu 

Karstas diskusijas raisījās par frakcijas "Vienotība" un I. Sudrabas, kā arī līdzīgo deputātes Lolitas Čigānes priekšlikumu izteikt 27. pantu šādā redakcijā: pasūtītājs elektroniskā  vietnē informē par plānotajiem iepirkumiem, publicējot informatīvo ziņojumu līdz kārtējā gada 31. decembrim par viena gada periodu. Iepirkuma plānu pasūtītājs aktualizē pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī. L. Čigānes priekšlikums paredz arī šos iepirkumus publicēt vienkopus IUB mājaslapā, nevis katra pasūtītāja mājaslapā atsevišķi.

I. Līdaka skaidroja, ka viena lieta, ja šie iepirkumi ir lieli un iepriekš plānoti, taču kas cits, ja, piemēram, zooloģiskā dārzā tīģeris izlauž sētu – tā ir avārijas situācija un ir jālabo nekavējoties. Šai redakcijai iebilda arī LPS un deputāts Inesis Boķis. LPS to argumentēja ar milzīgu administratīvo slogu un to, ka var nākties publicēt pat iepirkumus par zīmuļu iegādi, bet I. Boķis - ka pašvaldības, izņemot Rīgu, budžetu pieņem līdz 1. februārim. Turklāt katrs pašvaldības vadītājs jau vietējās avīzēs būs septiņas reizes izlielījies, ko viņš plāno celt un būvēt. Un uzņēmēji pašvaldībā tad nāks ar sūdzībām, piemēram, iepirkumu kavēšanās gadījumos.

Šī priekšlikuma atbalstītāji – LTRK – klāstīja, ka informatīva iepirkumu publiskošana nekādā mērā nesasien pasūtītāja rokas mainīt šo plānu. Tas ir jāuztver kā labās prakses veidojums. Turklāt Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar rekomendāciju visām ES dalībvalstīm ieviest iepirkuma plānu publiskošanu.

L. Čigāne uzsvēra, ka plānot ir labi un pareizi, un, ja tas tā būtu noticis, tad nebūtu šogad Rīgā, remontējot K. Barona ielu, novērotās situācijas. Turklāt priekšlikums paredz regulāri aktualizēt informatīvo plānu.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja B. Fromane komisijas sēdē atgādināja, ka sabiedriskā organizācija ir vairākkārt aicinājusi publiskot informatīvos plānus. Slikta plānošana ir novedusi pie tā, ka šogad nozarē ir 20% kritums un būtu ļoti labi, ja būvnieki varētu laicīgi zināt un plānot savus resursus, kad kādi darbi tiks uzsākti. Šobrīd par to nav vienotas informācijas un tā netiek apkopota vienkopus.

Finanšu ministrijas vecākā eksperte Līga Neilande konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu, piebilstot, ka tas varētu atrasties citā likumprojekta vietā. Lai pieslīpētu likuma redakciju, komisija nolēma priekšlikumu atlikt.

Alternatīva iepirkumu paziņojumu sistēma

Šķēpi tika lauzti arī par alternatīvas, privātā sektora, iepirkumu paziņojumu sistēmas – pieteikuma un piedāvājuma - izveidi, kuru piedāvāja deputāts I. Līdaka un kā konkurenci veicinošu atbalstīja LTRK. Finanšu  ministrijai priekšlikums nebija saprotams, iebilstot, ka ir izlietoti valsts un arī ES līdzekļi sistēmas izveidē, paredzēti noteikti tās darbības apjomi, nodrošinot sistēmas izmantošanu bez maksas.

"Kāpēc valsts iestādes baidās no konkurences? Kur ir tā pamats? Ja kāds ir ar mieru šo informāciju apkopot, publiskot, apstrādāt un padarīt pieejamu visiem par saprātīgu samaksu, bet valsts šo informāciju piedāvās par velti, tad redzēsim, kura ir labāka," klāstīja Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota.

"Depozīta piemērošana būtu sevišķi nozīmīga lielajos iepirkumos, kuros ar sūdzēšanos nepamatoti novilcina, piemēram, ceļu remontdarbu sākšanos."

Deputāts, bijušais satiksmes ministrs A. Matīss iebilda, ka nepastāv aizliegums veidot alternatīvu iepirkumu sistēmu, bet tas jau tāpēc nav jāraksta likumā. LTRK pārstāve Katrīna Zariņa skaidroja, ka patlaban pieejamā publiskā un privātā sektora iepirkumu sistēma "Mercell" būtu vietne elektroniskai dokumentu apritei. Priekšlikuma būtība ir neierobežot pasūtītāju izvēles brīvībā izmantot sistēmas, kas jau pastāv vai kuras nākotnē varētu rasties.

Savukārt D. Gaile iebilda, ka alternatīvas iepirkumu paziņojumu sistēmas – elektroniska pieteikuma un piedāvājuma iesniegšanas – izveide ir ļoti nopietns jautājums, kas ir saistīts arī ar drošību, lai paziņojumi netiktu atvērti pirms laika. Viņa arī piebilda, ka, iespējams, patiesībā notiek cīņa par viena komersanta interesēm.

Par likumprojektu atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Uzturlīdzekļu nemaksāšana

Noraidīts tika arī deputāta Artusa Kaimiņa priekšlikums papildināt 42. pantu, nepielaižot iepirkumos fiziskas vai juridiskas personas - alimentu nemaksātājus, kuri atzīti par parādniekiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma izpratnē.

Izskanēja viedokļi, kad tad jau iepirkumu veicējam jākļūst par nodokļu kontrolieri, vai arī būtu jāparedz izslēgt no iepirkumiem cilvēkus, kas braukuši dzērumā, kā arī ka šāda likuma normas pielietošana ietekmētu uzņēmumus, kuros ir vairāki īpašnieki.

Mākslinieki un ārzemes

Ja latviešu mākslinieki uzstājas ārzemēs, tur ir citi apmaksas noteikumi, ir saprotams, ka viņu viens no mērķiem ir lielāki ienākumi, skaidroja FM pārstāve L. Neilande. Tāpēc nereti rodas jautājums: kāpēc vienā operā mākslinieki dzied par vienu samaksu, bet citviet – par citu? Lai atvieglotu šīs situācijas, FM ierosinājusi iepirkumu procedūras piemērošanas izņēmumu līdz 135 000 eiro, lai Latvijas kultūras iestādes var iepirkt māksliniekus bez iepirkuma procedūras, nenorādot summu.

FM pēc Kultūras ministrijas sniegtās informācijas ierosina papildināt likumprojekta 5. pantu ar 16. punktu, kurā nosaka: autoru, komponistu, tēlnieku, izklaides mākslinieku un citu individuālo mākslinieku sniegtajiem pakalpojumiem un mākslinieciskās un literārās jaunrades un interpretācijas pakalpojumiem nepiemērot iepirkuma procedūru. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Neatbalsta sliekšņa samazināšanu

Deputāti 2. lasījumam neatbalstīja I. Sudrabas un I. Līdakas priekšlikumu 9. panta 1. daļai, kas rosināja nepiemērot iepirkuma procedūras, ja paredzamā līgumcena ir 4000 eiro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 eiro un publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir 14 000 eiro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 eiro. I. Sudraba argumentēja, ka apmēram 70% no visiem iepirkumiem šogad ir tādi, kas nelielās summas dēļ neiekļaujas iepirkumu procedūru piemērošanā, un, paceļot slieksni, no tā izkritīs vēl vairāk iepirkumu. Savukārt I. Līdaka klāstīja, ka iepirkumu sliekšņiem ir divas "frontes": iepirkumu veicēji vienmēr iestājas par sliekšņa palielināšanu, bet mazie uzņēmēji – par sliekšņa pazemināšanu, kas vēlas lielāku caurspīdīgumu, lielāku iespēju sūdzēties.

Pirmajā lasījumā atbalstītā likumprojekta redakcija nosaka, ka iepirkuma procedūru nepiemēro, ja publiska piegādes līguma vai publiska pakalpojumu līguma paredzamā līgumcena ir 10 000 eiro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 eiro un publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir 20 000 eiro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 eiro.

Tautsaimniecības komisija darbu pie likumprojekta sagatavošanas otrajam lasījumam turpinās 18. oktobrī.

LV portāls intervijā "Dace Gaile: depozīts atturētu vismaz no pilnmēness sūdzībām un šantāžas spēlītēm" jau rakstīja, ka jaunajā Publisko iepirkumu likumprojektā paredzēta gan jauna inovācijas partnerības procedūra, gan īpaši noteikumi, organizējot zaļo publisko iepirkumu. Līdz 10 000 eiro ir paaugstināts slieksnis, līdz kuram nepiemēro iepirkuma procedūru piegādes un pakalpojumu līgumiem, kā arī plānots noteikt depozīta regulējumu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU