Ģenerāluzņēmējiem jāgatavojas līdzatbildībai par apakšuzņēmumos strādājošo sociālajām garantijām

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23. novembrī pieņemto grozījumu jaunā XIII nodaļa, kas paredz galvenā būvdarbu veicēja atbildības nodrošinājumu par apakšuzņēmēja darba ņēmēju publiska būvdarbu līguma vai būvdarbu līguma izpildē, stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā.

Ģenerāluzņēmējam būs jāmaksā par katru strādājošo

Atbildības nodrošinājums ir galvenā būvdarbu veicēja (ģenerāluzņēmēja) ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājums par apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas pakļauts sociālajai apdrošināšanai Latvijā un kas nodarbināts būvobjektā būvdarbu līguma izpildē.

Likums noteiks ģenerāluzņēmējam pienākumu par iepriekšējā mēnesī veikto darbu aprēķināt VSAOI par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā, kā arī veikt iemaksas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) deponēto naudas līdzekļu kontā.

VSAOI par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju tiek aprēķinātas, sareizinot katra apakšuzņēmēja darba ņēmēja faktiski nostrādātās stundas galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā ar katra darba ņēmēja stundas tarifa likmi un ar likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto VSAOI likmi darba ņēmējam un darba devējam. Katra darba ņēmēja stundas tarifa likme aprēķināma, pamatojoties uz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un normālā darba laika stundu skaitu mēnesī.

Ģenerāluzņēmējs par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju maksās līdz brīdim, kad tiek sasniegts līgumā noteiktais uz darbu būvobjektā attiecināmais VSAOI apjoms.

Kā paskaidrots grozījumu anotācijā, tādējādi gadījumos, kad apakšuzņēmējs, pārsniedzot līguma summu attiecībā uz darbaspēka nodokļiem, turpina darbus galvenā būvdarbu veicēja objektā uz sava rēķina, piemēram, lai novērstu trūkumus, galvenais būvdarbu veicējs VSAOI nemaksā.

Likumā ietvertais regulējums neatceļ apakšuzņēmēja kā darba devēja pienākumu aprēķināt darba ņēmēju ienākumus un no tiem maksājamos nodokļus, kā arī veikt darbaspēka nodokļu nomaksu valsts budžetā saskaņā ar sociālo apdrošināšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

Likumā ietvertais regulējums ir vērsts uz atbildības noteikšanu ģenerāluzņēmējam par apakšuzņēmēju nodarbinātajiem, jo nozarē pastāv augsts nodokļu, t.sk. VSAOI, nenomaksas līmenis un tas tieši ietekmē tiesības uz darba ņēmēju sociālajām garantijām.

Būvnieku iebildumi un jauns piedāvājums

Saeimas Tautsaimniecības komisija 18. janvārī neatbalstīja nozares ietekmīgo pārstāvju ierosinājumu atteikties no likumā paredzētās ģenerāluzņēmēja solidārās atbildības par publiskā iepirkuma būvdarbos iesaistīto apakšuzņēmumu strādājošo sociālo nodrošinājumu no minimālās algas.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, prezentējot deputātiem Latvijas Būvuzņēmēju partnerības sagatavoto alternatīvo piedāvājumu, norādīja uz pašreiz likumā noteiktā regulējuma sarežģīto piemērošanu.

Alternatīvais variants paredz, ka visu publisko būvdarbu gadījumā un arī privātos būvdarbu līgumos virs viena miljona eiro ģenerāluzņēmēja pienākums būtu pirms katra maksājuma veikšanas apakšuzņēmējiem pārliecināties par to, ka apakšuzņēmējiem nav VSAOI parādu vairāk par 150 eiro.

Alternatīvā regulējuma izstrādātāji uzskata – šāds modelis nodrošina, ka publisko iepirkumu būvdarbos startējošiem uzņēmumiem nevar veidoties un pieaugt nodokļu parādi.

Informāciju par parādu neesamību katrs apakšuzņēmējs ģenerāluzņēmumam nodrošinātu caur VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Tādā veidā arī netiek veidots sarežģīts mehānisms, kā ģenerāluzņēmumam un apakšuzņēmumam uzskaitīt darbus.

Ja apakšuzņēmējam būtu nodokļu parāds, tad ģenerāluzņēmējam būtu jāveic maksājums tikai tādā apmērā, kas nepieciešams VSAOI parāda nomaksai. Atlikušo maksājumu ģenerāluzņēmējs veiktu, saņemot apliecinājumu, ka nodokļa parāds ir nomaksāts.

Kā priekšrocības EM un nozares sagatavotajā priekšlikumā tiek minētas pozitīvāka ietekme uz budžetu un tas, ka netiks veidots papildu birokrātiskais slogs, ko būvuzņēmēji gan ģenerāluzņēmumam, gan apakšuzņēmējam saredz Finanšu ministrijas izstrādātajā (likumā jau noteiktajā) darba laika uzskaitē un atskaišu iesniegšanas mehānismā.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvis Valdis Birkavs uzsvēra, ka konceptuāli būvniecības nozare atbalsta mēģinājumu sakārtot jautājumus visā uzņēmēju ķēdē. Jo galvenās problēmas ir parādi un ēnu ekonomika. Viņaprāt, alternatīvais variants efektīvi var risināt parādu jautājumu. Savukārt ēnu ekonomikas problēmas varot atrisināt tikai nozares ģenerālā vienošanās, kurā svarīgas ir divas lietas: stundu likme un elektronizēta laika uzskaite.

Šīs pašas organizācijas pārstāve Olga Geitus-Eitvina kritizēja pašreiz ar likumu radīto ārkārtīgi sarežģīto uzskaites sistēmu, kurā "sapīsies gan finanšu dienests, gan uzņēmēji". Alternatīvajā variantā ģenerāluzņēmējs būs maksimāli ieinteresēts, lai apakšuzņēmējam vispār nav parādu, nevis tikai nav VSAOI parādu. Turklāt regulējums, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, nekādā veidā nepalielinās darbinieku sociālās garantijas, jo visu atstāj esošajā situācijā, vienīgā atšķirība, ka tiek sadrumstalota nodokļu nomaksa – daļu maksā ģenerāluzņēmējs, daļu maksā apakšuzņēmējs.

Vēl kā negatīvs faktors tiek minēts tas, ka pašreiz likumā noteiktais regulējums apdraudot ģenerālvienošanās noslēgšanu nozarē, kas paredz būtisku minimālās algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem (virs 700 eiro). Būvniecības nozares kopējais apgrozījums ir 1,7 miljardi eiro. Lai ģenerālvienošanās par minimālo darba algu būtu saistoša visai nozarei, tā jāparaksta uzņēmumiem, kas veido 60% no nozares apgrozījuma jeb aptuveni 1,1 miljardu eiro. Vienošanās jāparaksta aptuveni 400 uzņēmumiem.

Princips: Nevairīties no atbildības

Savukārt Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, kurš Būvniecības padomē nav atbalstījis alternatīvo piedāvājumu, jo uzskata, ka tas nav pienācīgi sagatavots, atgādināja, ka Būvnieku asociācija divu gadu garumā skaidro un virza jautājumu par solidāro atbildību jeb līdzatbildību. Kā mīnusu viņš atzīst, ka šo terminu nav spēts nodefinēt, ielikt vienā rāmi, lai visi to varētu vienādi saprast, "tomēr visi saprot, ka runa ir par atbildību un visā būvniecības ķēdē, sākot no pasūtītāja, ģenerāluzņēmēja, apakšuzņēmēja līdz pat strādniekam".

Atgādinot par vairākām nozares un citu ieinteresēto pušu, tostarp Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, tikšanās reizēm un iepriekš Būvniecības padomē pieņemto lēmumu ieviest solidāro atbildību būvniecības nozarē, N. Grinbergs pastāstīja arī par nozarei zināmo Eiropas Savienības pētījumu, kurā secināts, cik šis instruments ir efektīvs.

Proti, solidārās atbildības princips neļauj palikt parādā sadarbības partneriem, valstij, darbiniekiem, nodrošina pasūtītājam labāko rezultātu, liek būt ģenerāluzņēmējam atbildīgam, veido apakšuzņēmēja drošību par savlaicīgu samaksu, veido darbinieku drošību par algas un nodokļu nomaksu. Un šis princips palīdz izvairīties no negodprātīgas konkurences un dempinga, kas "mums šobrīd ir ar paceltu karogu". Šis princips pasūtītājam ļauj rūpīgāk izvēlēties būvniekus, veido pieprasījumu pēc kvalificētiem apakšuzņēmējiem un strādniekiem. Tā ir tikai daļa no secinājumiem.

Taču vēlmei izmantot solidārās atbildības principu ir jābūt visiem būvniecībā iesaistītajiem un valsts institūcijām sadarbojoties. "Ja mēs liekam fokusu uz to, ka to kategoriski nevajag, tad parādās daudz argumentu: ka būs haoss, ka būs dubultā uzskaite, ka to nevajag utt. Ja mēs liekam fokusu uz to, ka to vajag, un meklējam, kā to vieglāk izdarīt, tad nemaz tik traki nav. Problēmas nav tik lielas. Tāpat mēs šodien uzskaitām darba laiku, apakšuzņēmēji uzskaita savu cilvēku nostrādāto darba laiku. Ja ģenerāluzņēmēji neuzticas savam apakšuzņēmējam un notiek šmaukšanās, tad tas jau ir cita rakstura jautājums," piebilda N. Grinbergs.

Viņš arī norādīja, ka Finanšu ministrija izstrādātajos grozījumos, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, ķēdē no pasūtītāja līdz strādniekam ir ielikusi tikai vienu posmu, un tas ir – stiprināt ģenerāluzņēmēja atbildību par strādnieku sociālā nodokļa nomaksu no minimālās darba algas. Tas ir tikai pirmais solis. Nepieciešami arī nākamie soļi.

Nauda nāk, pēdējais laiks pieskatīt nodokļus

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto grozījumu projektu likumam "Par nodokļiem un nodevām", tas ir, neatbalstīja būvnieku piedāvāto alternatīvo variantu. Tādējādi paliks spēkā pašreiz likumā iekļautās normas par galvenā būvdarbu veicēja atbildību. Kā izteicās deputāti, tagad, kad ienāk Eiropas nauda, ir pēdējais laiks sakārtot jautājumus ar nodokļu nomaksu.

Komisija vienlaikus nolēma, ka Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai jāmeklē vēl citi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai un cīņai ar aplokšņu algām nozarē.

2016. gada 31. maijā Ministru prezidents Māris Kučinskis, Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola parakstīja sadarbības memorandu ar būvniecības nozares organizācijām. Tā mērķis ir triju gadu laikā ēnu ekonomiku būvniecības nozarē samazināt uz pusi.

Pērn 23. novembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kā norādījusi to izstrādātāja Finanšu ministrija, ir primāri vērsti uz nodokļu krāpniecības apkarošanu garajās apakšuzņēmumu ķēdēs (netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām, VID nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību), vienlaikus tie veicinās labāku darba laika uzskaiti, jo tādu ir nepieciešams ieviest likumā paredzēto maksājumu nodrošināšanai.

Garajās apakšuzņēmēju ķēdēs ir grūti izsekot darba tiesību un darba aizsardzības prasību izpildei. Zemākie apakšuzņēmēji bieži cenšas vai ir spiesti izpildīt darbu ar zemākām darbaspēka izmaksām, tādējādi ekonomējot nodokļu jomā (aplokšņu algas). Tāpat bieži norīkotie darba ņēmēji nevar iesniegt sūdzības par neizmaksātas darba atlīdzības piedziņu pret darba devēju, jo uzņēmums ir pazudis vai atzīts par maksātnespējīgu. Savukārt ģenerāluzņēmējs, aizbildinoties ar to, ka nevar kontrolēt apakšuzņēmēju pienākumu izpildi pret to darbiniekiem, atbildību neuzņemas. Darbinieki bieži vien nesaņem atlīdzību par savu darbu.