Ēnu ekonomikas konferences ietvaros, kas notika 12. maijā, tika prezentēts jaunā "Valsts iestāžu darba plāna projekts ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020." apskats. Pirmo tā redakciju gada sākumā neatbalstīja ne uzņēmēji, ne eksperti, tāpēc Ministru kabineta Ēnu ekonomikas apkarošanas padome uzdeva līdz maijam plānu pilnveidot. Īsi pēc tam tika panākta vienošanās par sadarbību pie plāna izstrādes starp uzņēmēju organizācijām, akadēmiskiem mācībspēkiem un nozaru ministrijām. Finanšu ministres padomnieks Jurijs Spiridonovs konferencē klāstīja, ka ēnu ekonomikas apkarošanā svarīga ir visu ministriju un valsts iestāžu iesaiste. Kā labu piemēru viņš minēja ministriju budžetos atrastos 50 miljonus eiro, ko novirzīt jaunām politikas iniciatīvām.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka iepriekš sadarbība ēnu ekonomikas un nodokļu jomā starp ministrijām un uzņēmējiem bijusi vāja, un "plāns būs kā viena no atslēdziņām" labai sadarbībai un kopējai atbildībai.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka jaunajam ēnu apkarošanas plānam ir jābūt orientētam uz nelegālās darbības ievešanu legālajā.
Konferencē gan ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, gan pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2015" viens no autoriem, SSE Riga docents Arnis Sauka uzsvēra, ka līdz šim cīņa pret ēnu ekonomiku bijusi vien Finanšu ministrijas (FM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rūpe, kamēr citas nozaru ministrijas no tā norobežojušās. Līdz ar to ēnu ekonomikas ierobežošanā līdz šim uzsvars likts uz kontroli, kāpinot administratīvo slogu. Tas nerisina problēmu cēloņus un nenes arī gaidīto efektu.
Piecas jomas
Konferencē nevalstiskās organizācijas "Business against shadow economy" ("Bizness pret ēnu ekonomiku", BASE) valdes loceklis Juris Stinka, kas kopš 16. maija ir stājies Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā, prezentēja "Priekšlikumu apkopojumu ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam", kurus izstrādājusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un BASE un kurš ietver arī valsts iestāžu priekšlikumus, kurus atbalsta minētās uzņēmēju biedrības.
Uzņēmēju priekšlikumi izstrādāti piecās uzņēmējdarbības vidi ietekmējošajās jomās:
- Uzlabojumi nodokļu politikā;
- Administratīvā sloga mazināšana;
- Efektīvs valsts līdzekļu izlietojums un korupcijas mazināšana;
- Efektīvāka kontrole un sodu piemērošana;
- Uzņēmēju un sabiedrības iesaiste.
Iekasētu veselībai nepieciešamo 679 miljonus
BASE pārstāvis rēķināja, ka no IKP, kas kopumā Latvijā ir 25 miljardi eiro gadā, nodokļu ieņēmumi veido tikai 28% no IKP (tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienības 28 valstu starpā – vidēji 39%). Ja pērn pēc pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2015" datiem ēnu ekonomika Latvijā bija 21,3% no IKP, tad garām valsts budžetam nodokļos aiziet vairāk nekā 1,5 miljards eiro gadā.
"Viens ēnu ekonomikas procentpunkts ir ap 75 miljoniem nodokļu ieņēmumu. Ēnu ekonomika pērn bija 21,3%. Tātad – samazinot to uz pusi, mēs iegūtu vairāk nekā 679 veselības aprūpes sakārtošanai nepieciešamos miljonus," sprieda J. Stinka. "Iepriekšējā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna īstenošanas laikā no 2010. līdz 2013. gadam ēnu ekonomikas īpatsvaru izdevās samazināt par 14%. Arī tagad var sasniegt šādu rezultātu. Vienīgi jāņem vērā, ka stratēģijai jāmainās līdzi apstākļiem, un šobrīd nepieciešami daudz dziļāki un kompleksāki risinājumi, kuru īstenošanai valdībai jāsaņem drosme."
Uzlabojumi nodokļu politikā
Esošā nodokļu politika, īpaši darba samaksas jomā, ir viens no galvenajiem iemesliem, ko kā argumentu izvēlei atrasties pelēkās ekonomikas zonā min uzņēmēji. "Valsts iestāžu darba plāna projektā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020." pirmajā – nodokļu politikas – sadaļā uzņēmēji aicina izstrādāt nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2020. gadam, ņemot vērā nodokļu sistēmas konkurētspēju Baltijas valstīs.
Uzņēmēji uzskata: lai nodrošinātu nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību, līdzīgi kā Igaunijā, ir jārada juridiskais mehānisms, kas dod iespēju nodokļu maksātājiem vērsties Satversmes tiesā, lai atceltu normatīvos aktus nodokļu jomā, kas pieņemti bez pienācīga pārejas perioda (vismaz seši mēneši).
"Līdz šim cīņa pret ēnu ekonomiku bijusi vien Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta rūpe, kamēr citas nozaru ministrijas no tā norobežojušās."
Uzņēmēji vēlas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sloga pakāpenisku mazināšanu, šobrīd ieviestā IIN neapliekamā minimuma pārskatīšanu, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas maiņu un mazināšanu.
J. Stinka konferencē klāstīja, ka darbaspēka nodokļu slogs būtu jāpārnes uz patēriņu un īpašumu.
Uzņēmēji iestājas arī par valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu no 2017. gada.
Lai mazinātu nepieciešamību slēpt ienākumus un peļņu un veicinātu investīcijas uzņēmumu attīstībā, uzņēmēji iesaka atbrīvot no uzņēmuma ienākuma nodokļa reinvestēto peļņu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un iestājas par reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību visās jomās, kurās to pieļauj ES direktīva. Jāatzīmē, ka Latvijā PVN plaisa sasniedz līdz 30% un ir apmēram 750 miljoni eiro.
Akcīze kafijai un 286 eiro "galvasnauda"
Viens no uzņēmēju priekšlikumiem ir akcīzes nodokļa atcelšana kafijai, jo tāds nepastāvot nevienā Eiropas Savienības (ES) valstī, kā arī fiksēta ikmēneša nodokļa – 286 eiro – ieviešana taksometriem, kas aizstātu IIN un VSAOI.
Ēnu ekonomikas konferencē pret fiksēto nodokli taksometriem iebilda VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, uzsverot, ka to nevar uzskatīt par "galvasnaudu", jo mašīna tiek nodarbināta 24 stundas diennaktī un ar to brauc vairāki šoferi, tāpēc "galvasnauda" ir jāsasaista ar konkrētu šoferi.
Savukārt J. Endziņš ieteica, ka līdzīgu "galvasnaudas" principu – vienu konkrētu maksājumu mēnesī – varētu ieviest arī mazajām kafejnīcām, kurās ir tikai pieci līdz desmit galdiņi. Arī administrēšana tad būtu viegla, atnāktu tikai nodokļu inspektors, lai saskaitītu galdus, sprieda J. Endziņš.
Tā kā pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuros darbinieki nodrošināti ar papildu garantijām koplīgumos, piemēram, ar ēdināšanu, uzņēmēji aicina šīs apmaksātās garantoijas iekļaut attaisnojošās izmaksās.
Administratīvā sloga mazināšana
Vēl viens visbiežāk uzņēmēju minētais cēlonis lēmumam "aiziet" ēnu ekonomikā ir valsts iestāžu komplicēto prasību izpēte un izpilde. Ir jāalgo papildu darbinieki un jātērē papildu resursi. Tāpēc plānā tiek paredzēts:
- veikt auditu un atteikties no nepamatotām, bieži neloģiskām un pat pretrunīgām prasībām,
- nodrošināt augstu valsts aparāta servisu nodokļu iekasēšanā,
- izmantot mūsdienīgus risinājumus – IT.
Piemēram, ieviest "viena loga" principu valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī vienotā konta koncepciju pēc Igaunijas parauga, kur nodokļu maksātājs visus nodokļu maksājumus iemaksā vienā kontā, no kura VID atskaita katram nodoklim pienākošo summu noteiktā termiņā.
Arī I. Pētersone atzina, ka nodokļu režīms ir sarežģīts, administratīvās prasības ir lielas un e-sistēma ir nepilnīga. "Ja gribam efektīvu VID, ir jāpārskata nodokļu režīmi," teica VID ģenerāldirektore. Tāpat grāmatvedības uzskaite, lai sarēķinātu nodokļus un saprastu, kādu nodokļu režīmu izvēlēties, mazajiem uzņēmumiem ir sarežģīta – vajadzētu lielu revīziju. Problēmas ir ar veselības pakalpojumu čekiem, lai saņemtu IIN atmaksu, kurus no ārstniecības iestādēm nevar saņemt elektroniski.
Efektīvs valsts līdzekļu izlietojums un korupcijas mazināšana
Uzņēmēji uzskata, ka valsts kontrolējošo iestāžu darba rezultāta kontrole nav apmierinoša. Piemēram, Valsts Kontrole regulāri ziņo par liela mēroga pārkāpumiem valsts un pašvaldību iestādēs, taču informācijas par sekām nav. Tāpat ēnu ekonomikas indekss apliecina, ka valsts iepirkumos tiek maksāti "kukuļi" virs 10% no summas. Tāpēc uzņēmēji rosina:
- pārskatīt valsts kontrolējošo iestāžu darba efektivitāti un ieviest reālu darba rezultātu kontroli;
- novērst korupciju veicinošos faktorus valsts iepirkumos.
Piemēram, pārskatīt Valsts Kontroles lomu un pilnvaras, lai nodrošinātu, ka kontrolējamās iestādes atbild par konstatētajiem pārkāpumiem, ieviest elektronisko sistēmu visiem iepirkumiem, arī tā saucamajiem zemsliekšņa iepirkumiem, atrisināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja personālvadības problēmas un nodrošināt efektīvu tā darbību korupcijas apkarošanā.
Efektīva kontrole un sodu piemērošana
Līdzīgi kā valsts un pašvaldību amatpersonu, arī privātā sektora pārkāpēju sodīšana nenorit efektīvi. Ik gadu VID rosina vairākus simtus krimināllietu, kuru izmeklēšanā tiek ieguldīts apjomīgs darbs. Taču statistikas dati (Tiesu informācijas sistēmas pārskats "Notiesāto personu skaits") parāda, ka tiesu praksē par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un krāpšanu (t.sk. ar nodokļiem) reāla brīvības atņemšana un papildsodi ir piemērojami ārkārtīgi retos gadījumos, bet naudas sods tiek noteikts tuvu panta sankcijā paredzētajai minimālajai soda robežai. Tas nozīmē, ka pēc tiesnešu un prokuroru domām, šis noziegums ir daudz mazāk kaitīgs, nekā to uzskatījis likumdevējs.
Tāpēc uzņēmēji uzskata, ka:
- jāpārskata un jāsakārto valsts iestāžu kapacitātes, atbildības un darba samaksas sistēmas;
- jānodrošina efektīva adekvātu sodu piemērošana par atklātajiem pārkāpumiem;
Piemēram, jāefektivizē tiesu darbība un kriminālatbildības piemērošana par krāpšanu nodokļu jomā, jāievieš mediācija nodokļu strīdu risināšanai un jāpārskata soda naudas un nokavējuma naudas sistēma, jālikvidē PVN krāpšanas sistēmas auto tirdzniecības nozarē.
Uzņēmēju un sabiedrības iesaiste
Ēnu ekonomikas indeksā no gada uz gadu kā viens no ēnu ekonomikas cēloņiem tiek minēta īpaši augsta sabiedrības tolerance pret to. Tāpat valstiskā mērogā attieksmes atšķirības pret "puspelēkiem" un "baltiem" uzņēmumiem nav izteiktas. Uzņēmēji uzskata, ka izmaiņas dabiskā ceļā šajā jomā veidosies ilgi, tāpēc tās nepieciešams mērķtiecīgi veicināt, veicot šādus pasākumus:
- valstij jāizstrādā motivācijas programma uzņēmējiem būt godīgiem un maksāt nodokļus;
- valstij jānodrošina iespēja tām nozarēm, kas to vēlas, ieviest pašregulāciju;
- valstij un uzņēmumiem jāīsteno kopīgs darbs sabiedrības izglītošanā. Uzņēmēji ar savām zināšanām, resursiem un pozicionējumu spēj labāk uzrunāt iedzīvotājus par nodokļu tēmām nekā valsts, kas nodokļus iekasē.
Piemēram, PVN plaisas likvidēšanai viens no priekšlikumiem ir organizēt čeku loteriju – patērētāji ievada VID datu bāzē čekus un piedalās loterijā. Iespēja laimēt balvas motivētu iedzīvotājus pieprasīt čekus, bet VID tas būtu informācijas avots kontrolēm.
Savukārt I. Pētersone informēja, ka VID pērnruden jau sāka akciju "Iemet čeku – mēs to pārbaudīsim!". Tas tika darīts, ņemot vērā uzņēmumu vidū aktuālo tendenci ļaunprātīgi iejaukties kases aparātu darbībā, samazinot to ieņēmumu apmēru, no kura būtu godprātīgi maksājami nodokļi valsts budžetā. Kopumā VID līdz akcijas beigām 6. janvārī saņēma gandrīz 4000 čeku, no kuriem nodokļu kontroles pasākumiem novirzīti 440 nodokļu maksātāji: 297 nodokļu maksātājiem veiktas tematiskās pārbaudes, pārkāpumus konstatējot 114 gadījumos. Par konstatētajiem pārkāpumiem saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu piemērots naudas sods 37,1 tūkstošu eiro apmērā.
"Ēnu ekonomiku samazinot uz pusi, iegūtu vairāk nekā 679 veselības aprūpes sakārtošanai nepieciešamos miljonus."
VID izstrādāta īpaša mobila lietotne "Aizdomīgie darījumi", kura nodrošinās ikvienam iedzīvotājam iespēju ērti un vienkārši iesaistīties negodprātīgu uzņēmēju apzināšanā un atbalstīt cīņu pret ēnu ekonomiku, anonīmi nosūtot VID čeku, kvīti vai citu informāciju par šaubīgiem darījumiem. Publiski pieejamu mobilo platformu lietotājiem paredzēts padarīt līdz šī gada maija beigām.
Uzņēmēji uzskata, ka ir arī jāpārskata Padziļinātās sadarbības programmas (PSP – tika ieviesta ar mērķi veicināt brīvprātīgu nodokļu saistību izpildi) kritēriji, paplašinot potenciālo dalībnieku loku un PSP priekšrocību klāstu, jāizvērtē nepieciešamība uzlikt papildu pienākumus PSP dalībniekiem, kas mazinātu nodokļu samaksas riskus gan viņiem pašiem, gan to sadarbības partneriem.
Gaida asāku rīcību
SEB bankas vadītāja Ieva Tetere konferencē, vērtējot uzņēmēju priekšlikumus, kā mazināt ēnu ekonomiku, uzsvēra, ka jaunajā plānā ir daudz labu darbu, tomēr to ir daudz un tie ir sadrumstaloti. Baņķiere uzskata, ka daudz laika tiek veltīts, runājot par to, kā izmainīt likumus un nodokļus, piemēram, atcelt akcīzes nodokli kafijai, kas neveido lielākos budžeta ieņēmumus, tā vietā, lai vairāk runātu par to, ka nodokļu nemaksāšana ir kriminālnoziegums, kas prasa ne tik daudz VID, cik Tieslietu ministrijas un tiesībsargājošo iestāžu iesaisti. "Es sagaidu asāku rīcību," atzīst I. Tetere.
Baņķiere vērtē: lai gan ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir nedaudz sarucis, taču situācija joprojām nav pieņemama. "Baltijas kontekstā Latvijā ir vislielākais ēnu ekonomikas apmērs un sliktākā tiesiskā vide. Nodokļu nemaksāšana, naudas līdzekļu atmazgāšana un ļaunprātīga maksātnespējas administratoru darbība ir būtiskas problēmas, kuru dēļ Latvija zaudē ne vien budžeta ieņēmumus, bet arī konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē. Šobrīd atrodamies lēnas izaugsmes ciklā un tas vairo ēnu ekonomikas riskus, tādēļ nav izslēgts, ka nākamgad rezultāti var būt ar negatīvu tendenci," uzskata I. Tetere.
