“Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts uzdevums ir nodrošināt, ka sankciju pārkāpumi tiek sodīti ar efektīviem, samērīgiem un atturošiem no pārkāpumu izdarīšanas sodiem. Stiprinot bargu sodu pieeju smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un vienlaikus paredzot administratīvās atbildības noteikšanu par mazāka apmēra pārkāpumiem, ir sperts nozīmīgs solis, lai efektivizētu visu iesaistīto institūciju darbu sankciju pārkāpšanas apkarošanai, noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai. Tas šobrīd jo sevišķi būtiski ir saistībā ar notiekošo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu”, norāda Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns.
“Šīs ir nozīmīgas izmaiņas, kuru galvenais mērķis ir atturēt no potenciālas sankciju pārkāpšanas, kā arī padarīt sankciju pārkāpšanas izmeklēšanu un sodīšanu ātrāku un efektīvāku. Vienlaikus saglabāta kriminālatbildība par finanšu sankciju pārkāpumiem, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar precēm un pakalpojumiem, kas veicina Krievijas militārās agresijas turpināšanu pret Ukrainu,” skaidro FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs.
Bargāki sodi par sankciju pārkāpumiem
Krimināllikuma 84. pantā ieviestas jaunas noziedzīgā nodarījuma kvalificējošās pazīmes, kā arī palielinātas brīvības atņemšanas soda maksimālās robežas, nodrošinot iespēju piemērot bargākus sodus par sankciju pārkāpšanu.
Par darbībām ar sankcijām pakļautām precēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem kriminālatbildība iestāsies, ja sankciju pārkāpšana izdarīta ievērojamā apmērā – preču vai ar tām saistīto pakalpojumu vērtība nav mazāka par 10 000 eiro.
Vienlaikus saglabāts esošais kriminālatbildības slieksnis gadījumos, kad pārkāpumi skar stratēģiskas nozīmes preces, šaujamieročus un to būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju, militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas, kā arī citu sektorālo vai mērķēto finanšu sankciju objektus.
Administratīvā atbildība par mazāka apmēra pārkāpumiem
Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā papildināts regulējums, nosakot administratīvo atbildību gadījumos, kad tiek pārkāpti sankciju nosacījumi, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro.
Naudas sods var tikt piemērots fiziskām personām – līdz 10 000 eiro, juridiskām personām – līdz 30 000 eiro.
Šī pieeja atvieglos un ļaus efektīvāk risināt pārkāpumus, kam nav augstas kaitīguma pakāpes, vienlaikus nodrošinot sankcijām pakļauto preču konfiskāciju un personu atturēšanu no pārkāpumu izdarīšanas nākotnē.
Vienkāršota ziņošanas kārtība
Ar grozījumiem atvieglota ziņošanas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu (t. sk. apiešanu, kas ir sankciju pārkāpšanas izpausme) vai pārkāpšanas mēģinājumu kārtība, nosakot vienu iestādi – Finanšu izlūkošanas dienestu, kam ziņojumi būtu iesniedzami.
Balstoties uz minētajiem grozījumiem, Finanšu izlūkošanas dienests ir atjaunojis vadlīnijas par ziņojumu sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanos no darījumu veikšanas, kas tiks publicētas Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļa vietnē: https://fid.gov.lv/lv/darbibas-jomas/vadlinijas-tipologijas-riki.
Grozījumi veikti Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, Krimināllikumā un likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", nodrošinot 24.04.2024. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673 transponēšanu.
